Latvijai par ES direktīvu nepildīšanu draud soda sankcijas

EK auditā fiksēts, ka mencu nozvejas kontrole samazinājusies par 50%

Salīdzinot ar 2008. gadu Valsts vides dienesta (VVD) veiktās nozvejas pārbaudes lielākajās ostās samazinājušās uz pusi, kas ir pretrunā ar regulām, ko ir Latvijai jāpilda kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, tādēļ pastāv draudi soda sankciju piemērošanai, Ir.lv sacīja VVD Jūras kontroles daļas vadītājs Fēliks Klagišs.

Ja agrāk VVD varēja diennakti nodrošināt nozvejas kontroli lielākajās ostās, tad šobrīd nepietiekamu resursu dēļ kontrole ir tikai dienas laikā, skaidroja Klagišs. Viņš norādīja, ka šāda vāja kontrole, kad nozvejas daudzums ir praktiski palicis nemainīgs, nevar nodrošināt atbilstošu ES direktīvu ievērošanu un izpildīšanu, tādēļ pret valsti var tikt piemērotas soda sankcijas, bet, „par laimi, tas vēl nav noticis”.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis apstiprināja, ka finansējuma un darbinieku skaita samazinājuma dēļ, par apmēram vienu trešdaļu ir samazinājies konstatēto pārkāpumu skaits.

Ministrijā gan skaidro, ka Eiropas Komisija (EK) savā pērnā gada ziņojumā min tieši nekvalitatīvu mencu nozvejas kontroli, norādot, ka saskaņā ES normatīvo aktu regulējumu valstīm ir jāizveido daudzgadīgs plāns Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un saskaņā ar šo regulējumu dalībvalstīm ir jāpārbauda vismaz 20% izkrauto mencu apjoma.

Latvijas gadījumā EK norāda, ka ir jāiesniedz plāns kādā veidā tiks nodrošināta kontrole visu diennakti lielākajās mencu nozvejas ostās Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī.

Savukārt, ja Latvija neatradīs risinājumus līdz nākamajai EK Jūrlietu un zvejniecības direktorāta misijai Latvijā, Latvijai draud sankcijas, piemēram, kopienas finansiālās palīdzības apturēšana, kvotu un zvejas piepūles atvilkšana (zvejas jaudas un zvejas dienu skaita samazināšana Latvijai).

Vējonis uzskata, ka pašlaik īpaši svarīgi ir apvienot spēkus un meklēt visām pusēm pieņemamu izveidojušās situācijas risinājumu, jo sankciju gadījumā, galvenie cietēji būtu tieši zvejnieki.

Iepriekšējos gados lielākā daļa pārkāpumu, kas saistīti ar nepatiesu nozvejas apjomu uzrādīšanu, konstatēti tieši naktīs, tāpēc resursu nepietiekamības dēļ, viens no iespējamajiem darbības scenārijiem būtu kravas izkraušanas ierobežojumi nakts laikā. Patlaban aizliegums zivju izkraušanai nakts laikā jau darbojas Dānijā un Polijā un šajās valstīs liela daļa Latvijas mencu zvejnieku regulāri izkrauj zivis un līdz šim nav saņemtas ziņas, ka tas būtiski ietekmētu viņu uzņēmējdarbību.

ES piešķir kvotas dalībvalstīm, kuru apmērs un pārdale uzņēmumiem ir katras dalībvalsts ziņā. Šobrīd Latvijā kvotas tiek piešķirtas brētliņām, mencām, reņģēm un lašiem, bet uz pārējām zivīm zvejas aizliegums neattiecas. Respektīvi, ja ir kvotas uz mencu zveju, bet piezvejā ir arī butes, uz kurām neattiecas kvotas, tad zvejniekam loms ik mēnesi jāfiksē zvejas žurnālā un gada nogalē jānorēķinās par sazvejoto, tomēr, ja zvejas laikā iegūtas ir „kvotu zivis”, tad zvejniekam 2% no loma jālaiž atpakaļ ūdenī, situāciju skaidroja Kalgišs.

Kalgišs gan sacīja, ka šādi gadījumi Latvijā ir ļoti reti. Visizplatītākais masveida zivju izmetums ir Ziemeļu jūrā, kur ir daudz dažādu zivju sugu, zvejas liegumu un dažādas kvotas. VVD pārstāvis norādīja, ka pēc traļu pacelšanas, zivis jau ir mirušas un tās praktiski nav jēgas laist atpakaļ ūdenī, tāpēc ES valstu vidū sākušās diskusijas par to, kā samazināt izmetumu daudzumu. Sarunās piedalās arī Norvēģija, kurā ir aizliegta zivju izmešana, tāpēc visa nozveja tiek vesta krastā, kur to nodod šķirošanai rūpnīcās.

Šobrīd pret situāciju Ziemeļu jūrā, kad jūrā ir liels zivju izmetums, un ES direktīvu, kas paredz šādu rīcības modeli, maiņas nepieciešamību, interneta kampaņā „Fish Fight” jau savākti 658,711 paraksti. Idejas autors ir televīzijas raidījuma „Hugh’s Fish Fight” vadītājs Hags Vitingštāls (Hugh Fearnley Whittingstall), kurš uzskata, ka situācijas risinājumam jābūt izdevīgam gan zvejniekiem, gan patērētājiem, gan zivīm.