Ministrijai ir teorētisks plāns tautas veselības uzlabošanai

Intervija ar Sabiedrības veselības departamenta direktori Ingu Šmati

Veselības ministrijā tiek kaldinātas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam, kas ietver priekšlikumus iedzīvotāju kvalitatīva mūža nodrošināšanai, veicot visus iespējamos pasākumus ārējo un cilvēka dzīvesveida izraisīto slimību cēloņu novēršanai. Pamatnostādnes plānots iesniegt Ministru kabinetā š.g. II ceturksnī, kad Veselības ministrija kopā ar partneriem izvērtēs visus iesniegtos priekšlikumus. Tās stāsies spēkā, kad tiks apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu. Vai pamatnostādnes ir tikai teorētisks plāns bez praktiskiem un plānotiem rezultātiem – Ir.lv intervijā jautāja Sabiedrības veselības departamenta direktorei Ingai Šmatei.

Sabiedrības veselības stratēģijas pamatnostādnes ir plāns kā uzlabot sabiedrības veselību?
„Latvija 2030" ir jumta dokuments, kas ir Latvijas attīstības stratēģiskais virziens. Ir daudz dažādu indikatoru, kurus pieņēma iepriekšējās Saeimas deputāti un tie nosaka, stratēģiskos indikatorus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam – paredzamais mūža ilgums sievietēm jāpalielina no 77,9 gadiem līdz 82, vīriešiem – no 67,2 līdz 75 gadiem, kā arī no ārējiem nāves cēloņiem mirušo skaits gadā (uz 100000 iedzīvotājiem) jāsamazina no 107,9 līdz 48.

Viens no sabiedrības veselības indikatoriem ir arī paredzamais mūža ilgums, ko esam nolēmuši palielināt vīriešiem par astoņiem, sievietēm par četriem gadiem. Īstenībā esam uz pareizā ceļa. Šī stratēģija ir arī virzība uz mērķi – traumu samazināšana, mātes un bērna veselības rādītāju uzlabošana, kur mēs neesam vislabākajā līmenī, bērns kā vērtība, arī alkohola, tabakas un imunizācijas rādītāju uzlabošana.

 Ir „pātagas un burkāna" simptoms – cilvēkam neļaut kaut ko darīt, un viņu stimulēt par to, ka viņš ir izdarījis kaut ko labu, un, protams, arī izglītot.

Kādā stadijā šis plāns ir šobrīd?
Izstrādi vadīja un koordinēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departaments sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību. Notika diskusijas vairāk kā 8 tematiskās grupās, piemēram, par veselīgu uzturu, sportu, mātes un bērna veselību, grupās tika pieaicināti profesionālo asociāciju un universitāšu mācību spēki.

Ministru kabinetā pamatnostādnes nonāks noteiktā kārtībā: vispirms šo politikas plānošanas dokumentu izsludinot Valsts sekretāru sanāksmē, saņemot atzinumus no citām ministrijām, atkārtoti tos izvērtējot, saskaņojot un tikai tad šo dokuments tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Ar kādiem resursiem tiks uzlabota sabiedrības veselība? Cik noprotu, nekādas radikālās pārmaiņas vai aizliegumus nevar gaidīt?
 Ir „pātagas un burkāna" simptoms – cilvēkam neļaut kaut ko darīt, un viņu stimulēt par to, ka viņš ir izdarījis kaut ko labu, un, protams, arī izglītot.

Viens virziens ir aizliegumi. Smēķēšanas jomā pēdējos gados ir jauni ierobežojumi, piemēram, smēķēšanas vietām, ir iespēja, ka policists uzliks sodu. Daudzi cilvēki, kuri zina, ka tas ir aizliegts, to nedara. Mums arī zvana uz ministriju un saka, lai aizliedz skolā kaut ko, jo tad bērns nepirks. Sabiedrībai ir vieglāk no kaut kā attiekties, kad tas nav pieejams. Tas ir tāds policejisks princips, bet diezgan iedarbīgs. Otrs ir stimulējošs mehānisms. Cilvēkiem, kuri gadu nav slimojuši, varētu dāvināt sporta kluba abonementu. Arī šādi stimulējoši pasākumi ir, bet rūpīgi jāapskata finansējums.

Pamatnostādņu projekts krīzē būs izglītojošs, tur vēl resursus var atrast – sadarbība ar masu medijiem, otrs – dažādi aizliegumi, trešais – sadarbība ar dažādām institūcijām. Izglītības ministrija atbild par sportu, Satiksmes ministrija par velosipēdistu celiņiem, tad varam piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, piemēram, velosipēdistu celiņu izveidei.

Saldumiem un gāzētajiem dzērieniem piemērots akcīzes nodoklis. Vai tas veicinās sabiedrības veselības uzlabošanos?
Pasaules Veselības organizācijas pētījumi pierāda, ka cena ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas nosaka patērētāju izvēli. Patērētājs preču klāstā izvēlēsies lētāko produktu un pieaugot kāda produkta cenai vairākas reizes, to, iespējams, vairāk neiegādāsies.

Veselības ministrija uzskata, ka precēm, kuras ir nepieciešamas cilvēkam katru dienu un uzlabo tā veselību ir jābūt lētākām, savukārt, precēm, kuras lietojot ikdienā bojā cilvēka veselību – jābūt dārgākām, mudinot cilvēku izdarīt veselīgu izvēli. Tāpat ministrija uzskata, ka būtu jāpazemina cena dārzeņiem, tādējādi veicinot šo produktu iegādi un uzlabojot uztura paradumus. Šāds piedāvājums arī, iespējams, tiks iekļauts Sabiedrības veselības pamatnostādņu rīcības plānā.

Kā Jūs šobrīd raksturotu sabiedrības veselību Latvijā?
Šobrīd sabiedrības veselības līmeņa noteikšanai paši galvenie indikatori ir veselīgie dzīves mūža gadi, tas nozīmē, ka cilvēks piedzimst un zina, ka līdz 68 gadiem var justies bez slimību sloga, tad viņš sāk ārstēties un tomēr veselīgi dzīvo līdz 80 gadiem, un otrs rādītājs ir jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, piemēram, Japānā tie ir 90 gadi.

Ja cilvēki nav aktīvi, nelieto veselīgu uzturu, smēķē un dzer alkoholu, tas rada traumas, aptaukošanos, paaugstinātu holesterīna līmeni. Tas viss rada riskus, kas mazina veselīgos dzīves gadus un mūža ilgumu.

Salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm mēs, Baltijas valstu bloks, esam pa vidu starp vecajām un padomju bloka dalībvalstīm. Mēs esam gandrīz vienādi ar Lietuvu, pat mazliet atsevišķos rādītājos lietuvieši ir sliktāki, piemēram, pašnāvību ziņā, bet igauņi ir nedaudz labāki.

Kurās jomās mums ir vissliktākie rādītāji, ja salīdzinām ar Lietuvu?
Rādītājos par bērnu traumatismu un mirstību, mātes un bērna indikatori mums ir sliktāki. Acīmredzot Lietuvā ir katolistiskas tradīcijas, kad māte, bērns un ģimene ir lielāka vērtība. Mums, kā mēs redzam, glābējsilītē ir ielikts astotais bērniņš, bērnu nepieskatīšana, kas rada bērnu traumatismu.

Situācija ir pasliktinājusies vai uzlabojusies?
 Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā visi rādītāji, neskatoties pat uz krīzi, alkohola lietošanu, smēķēšanu, uzlabojas. Protams, ne tik strauji, cik mēs vēlētos. Ja vēl 2008. gadā vīriešu dzīves ilgums bija 67.2, tad jau 2009. gadā – 68.2 gadi. Šie gadi tomēr kāpj, jo tas ir saistīts arī ar to, ka cilvēki mazāk smēķē, lai ko teiktu cigarešu ražotāji, ka visi tagad smēķē nelegālās cigaretes, tā nav, alkoholu arī lieto mazāk, to mums saka ārsti narkologi. Atkal var teikt, ka viņus neatrodam, bet statistiskie dati liecina par to, ka cilvēki dzer un smēķē mazāk, domā par veselīgu uzturu. Tā kā var teikt, ka šie dati, ne tik ātri cik gribētos, bet uzlabojas.

Minējāt, ka zemi rādītāji ir mātes un bērnu veselības jomā. Kādi rādītāji vēl būtu jāuzlabo?
Rādītāji vīriešu kategorijā, kuri līdz 64 gadu vecumam vairāk mirst sirds asinsvadu saslimšanas rezultātā – insults, infarkts. Sievietēm šī mirstība varbūt notiek vēlākā laikā, bet darba spējīgā vecumā šie rādītāji ir augsti. Svarīgi, lai darbaspēka vecumā būtu cilvēki, citādāk to ražīgumu valstī nepacels.

48% vīriešu mirst nesasnieguši 65 gadu vecumu. Eiropā vidēji tie ir 28%. Vīrieši ir riska grupa, arī no demogrāfijas viedokļa. Latvijā puse vīriešu nenodzīvo līdz 68 gadu vecumam, tas nozīmē, ka daļai no 48% ir invaliditātes, veselības problēmas. Vīriešu veselība ir jāpaceļ un rūpīgi jādomā, kā uzrunāt, jo vīrieši nav tā auditorija, kura dodas pie ārstiem. Akcents būtu uz vīriešiem, protams, neaizmirstot par sievietēm, mudinot savlaicīgi doties pie ārsta.

Aptaukošanās ir problēma ASV un nu jau arī daudzās Eiropas valstīs. Pirmais solis jau sperts – Latvijā saldinātajiem dzērieniem ir uzlikts akcīzes nodoklis, drīz būs arī saldumiem, kā galvenos vaininiekus minot tieši šos produktus liekā svara veidošanās procesā. Vai šī problēma ir aktuāla arī Latvijā?
 Pagājušajā gadsimtā nelaimes radās no infekcijām – holēra, mēris, gripa. Aptaukošanās ir šīs paaudzes loģiskās sekas. Tehnoloģija uztura jomā ir mainījusies. Pagājušajā gadsimtā tomēr novāca zaļu pārtiku no lauka, nebija tādu konservu, šobrīd ir daudz koncentrētāka pārtika, nav laika ēst, režīms arvien sēdošāks. Arī pētījumi liecina, ka aptaukošanās ir balanss starp ēdinu un fizisko slodzi. Līdz ko ēdinu uzņemam vairāk un mazāk ir fizisko aktivitāšu, uzreiz ir aptaukošanās riski. Diemžēl arī Eiropā dzīves līmenis aug, vecāki grib, lai bērniem pārtika ledusskapī būtu pieejama, bērnus uz skolu vecāki ved ar automašīnām, bērns praktiski nepārvietojas ar kājām. Jaunais dzīves veids, kas ir it kā pārtikušāks, kad cilvēki dzīvo labāk, ir mazās kustības, vairāk ēdiena, izjauc balansu un sākas aptaukošanās.

Mums Latvijā, ja gandrīz visos rādītājos šobrīd esam pa vidu, tad šajā jomā esam tuvāk augšgalam. Dānijā, Īrijā un Maltā ir aptaukošanās rādītāji sliktāki. 2007. gadā Latvijā liekais svars bija 10% bērniem, tad tagad tas jau ir palielinājies līdz 20 %. Katrs piektais pirmklasnieks ir ar lieko svaru. 10 gadu laikā tā līkne iet uz augšu proporcionāli mašīnu skaitam, kabatas naudas apmēram, tam, cik vecāki bieži bērnus ved uz skolu. No otras puses laukos trūcīgās ģimenēs nepaēdušo bērnu skaits pieaug. 11% bērniem ir nepietiekams svars, jo, vai nu bērns aizmirst paēst, vai arī pusdienas nav tik pieejamas, vai arī vairāk kustās. Nav jau tā, ka bērniem vispār nav ko ēst, iespējams viņus neviens nepieskata, nepārbauda, vai viņi ir vai nav paēduši. Te arī iezīmējas tā problēma, ka bērns nav vērtība, it sevišķi riska ģimenēs. Tas arī rāda nevienlīdzību, ko vajadzētu izlīdzināt valstiskā mērogā. Speciālisti ļoti norāda, ka aptaukojušies bērni ir rūpju objekts, bet vecākiem ir iespēja viņus vest pie ārsta, uz baseinu, jo vecāki ir turīgi, bet ko darīt ar nepaēdušajiem bērniem?

Kuras valsts iedzīvotāji būtu visveselīgākie, jeb no kuras piemēra mēs varētu mācīties? Vai tāda valsts vispār ir?
Bieži vien uzskata, ja mums būtu vairāk finansējuma, mēs būtu veselīgāki. Amerikas Savienotajās Valstīs ir atvēlēti 14% no IKP, bet tur ir vislielākā problēma ar aptaukošanos. Tā ir sociāla slimība.

Katrā valstī ir cilvēki, kuriem ir augsts izglītības līmenis un kuri dzīvo veselīgi, un ir grupa, kuri ir ar zemu izglītības līmeni un nedzīvo veselīgi. Katrā valstī atšķiras šo iedzīvotāju grupu attiecība, bet ideālas valsts nav, jo diemžēl to, lai visi cilvēki dzīvotu pareizi, neviens nevar regulēt. Cilvēkam ir jābūt kādai uzņēmībai, nevar gaidīt, lai valsts uzraksta programmu, visu aizliedz, atņem dzērienus. Tāda policejiskas padomju valsts modelis mums bija.

Ideālas valsts nav. Iespējams ir valsts, kuras ir bagātākas, bet arī Maiklu Džeksons, kurš bija pietiekoši bagāts, tas nepasargāja no tās grupas, kas mirst nesasnieguši 65 gadu vecumu.