Pašvaldību padomnieki: elektrības tarifi nav pamatoti

 Aino Salmiņš un Paulis Barons par ''Latvenergo'' gardo kumosu 

Trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome pieņēma rezolūciju, kurā runāts arī par nule apstiprinātajiem un no 1.aprīļa spēkā esošajiem elektrības tarifiem mājsaimniecībām un citiem saistītajiem gala lietotājiem, tai skaitā pašvaldībām. Sarunā ar Ir.lv LPS padomnieki Aino Salmiņš un Paulis Barons atklāj maz aprakstītus aspektus par jauno tarifu apstiprināšanu un norāda vājās vietas to pamatojumā.

Ko jaunie tarifi maina pašvaldību izdevumos?
P.B.: Tarifu celšana nāca ļoti negaidīti, mēs nebijām informēti, izlasījām avīzē – reku, celsies tarifi! Tas ir mūsu ekonomiskajā situācijā diezgan nopietns šāviens, jo tikko pašvaldības apstiprinājušas savus budžetus, kuros nebija plānotas šādas izmaiņas. Tūlīt celsies izdevumi par ielu un telpu apgaismojumu, par apsildīšanu, ūdens sūknēšanu, utt. Tās ir lielas pozīcijas pašvaldību budžetos. Tātad – vai nu turpmāk neēdināsim bērnus, invalīdiem nemaksāsim pabalstu, iztikas minimumu nožņaugsim, vai tamlīdzīgi, lai samaksātu par elektrību.

Kāds būs pašvaldību tēriņu pieaugums elektrības dēļ? Cik pamatota ir ''Latvenergo'' aplēse par puses mājsaimniecību elektrības patēriņu līdz 100 kilovatstundām mēnesī?
A.S. Pašvaldību budžetos pēc statistikas pagājušajā gadā mēs par elektrību tērējām 20,6 miljonus latu. Tie veidojas no pašvaldību budžetā esošo iestāžu uzturēšanas un ielu apgaismošanas. Rupji rēķinot šīs izmaksas papildus ir 7-8 miljoni. Tarifu sadalījumā lielākais pieaugums ir iedzīvotājiem, mājsaimniecībām. Mēs apstrīdējām tos 49,6% [mājsaimniecību, kuras netērē vairāk par 100 kilovatstundām (kWh) elektrības mēnesī], kur blefo ''Latvenergo'', jo viņi mūsu komitejā atzinās, ka 4% tur ir garāžas un vasarnīcas, līdz ar to būtu korekti tos atskaitīt. Cik tas ir – tā būtu pirmā atbilde! ''Latvenergo'' faktiski nav veicis analīzi par mājsaimniecību patēriņu. Mūsu valsts statistikā šādu datu nav. Līdz ar to spēle ir notikusi ''uz dullo''. Mēs ar Pauli Baronu pieļaujam, ka šī daļa varētu būt līdz 20%, ne vairāk, bet tas ir minējums.

Uz kā jūs balstāt šo aplēsi?
A.S. Mēs balstām šo aplēsi uz vidējo mājsaimniecību skaitu. ''Latvenergo'' ir vairāk nekā miljards pieslēgumu. Mājsaimniecību skaits ir ap 880 tūkstošiem. Mēs balstījāmies uz to, ka ir ļoti liels īpatsvars nepabeigtu objektu, ekspluatācijā nenodotu un neapdzīvotu mājokļu, kuriem ir pieslēgumi. Saliekot kopā un aptaujājot pašvaldības, mēs pieņemam, ka mazo tērētāju skaits ir līdz 20%. Tā ir tāda zīlēšana.

Tātad pēc jūsu aplēsēm mazie tērētāji nesasniedz pat pusi no ''Latvenergo'' minētās puses?
A.S. Mēs oficiāli paziņojām, ka šis aprēķins nav saprotams, statistiski ticams un pamatojams. Nākamais jautājums – kur ir pamatojums tiem 100 kWh kā normai? Būsim godīgi – ne jau ''Latvenergo'' izdomāja šo pr kampaņu, izdomāja saimnieki, un kas ir saimnieki – mēs to zinām [valsts Ekonomikas ministrijas personā – red.]. Caur šo pr kampaņu pirmais mērķis bija izplatīt informāciju, ka šis tarifu pamatojums ir sociāli un ekonomiski pareizs. Nākamais nepareizais mērķis bija apzināti nepatiesi izplatīta informācija par tām 49,6% mājsaimniecībām, kur visa progresīvā cilvēce redz, ka tie ir meli. Tas novērš uzmanību no galvenā – mēs visi sākam apstrīdēt, ka mums nav tādu mājsaimniecību 49,6% apjomā.
P.B. Mērķis bija novērst uzmanību no fakta, ka mums visiem, lielākajai daļai iedzīvotāju, pieaugs tarifi par 30%. Visi spriež, kas kuram būs, kas nebūs. Bet tas nav tā vērts. Jāspriež, kādu tas atstāj iespaidu uz tautsaimniecību. Pašvaldībās ielas jāgaismo – plus 45% pa dienu dārgāk, plus 24% pa nakti dārgāk. Gandrīz pusotru reizi dārgāks apgaismojums, kas iepriekšējo reizi 2008.gadā pieauga par 60% un pirms diviem gadiem – vēl par 45%. Tātad tas ir sadārdzinājies tagad 3-4 reizes.

Vai jūs plānojat kaut ko darīt, lai šī sistēma tiek kaut kā mainīta?
P.B. Sistēma ir uzbūvēta ļoti elastīgi. Kā jau parasti shēmošanā, vispirms sagatavo likumdošanas ceļu, ievieš attiecīgus grozījumus likumos, Ministru kabineta noteikumos, regulējumos, un tad sāk to īstenot. Nupat šogad ir piecelti pārvades un sadales tarifi, ko gandrīz neviens nepamanīja. Un tagad tiek celti gala tarifi, kur gandrīz puse ir pārvades, sadales tarifu pieaugums. Tur mēs nekā nevaram darīt, tie mums meitas uzņēmumi! Akcija tika sagatavota ne jau vienā dienā, tur ir profesionāļi, nevis kaut kādi vieglprātīgi iekārotāji. Neviens jau nav aizmirsis, ka ''Latvenergo'' ir jāprivatizē. Privatizēšanas ideja kādreiz tika nožņaugta ar to, ka ierakstīja likumā – nav privatizējama ne pa daļām, ne atsevišķi, referendumu taisīja, visādas blēņas. Toreiz tarifs bija trīsreiz mazāks. Tagad tas ir gards kumosiņš, jo ''Latvenergo'' jau nepelna, kā izrādās, vis ar to, ka piegādā mums elektrību pa švakām līnijām, kas ik pa laikam sagāžas. ''Latvenergo'' kā koncerns pelna uz ''andeli'' [tirdzniecību – red.]. Pa nakti pērk – pa dienu pārdod, no krieviem pērk – leišiem pārdod, tur visa tā andele iet vaļā. No tā daļēji subsidē vietējo elektroapgādi un varu varēm pretojas, lai tik kāds cits šai tirgū neienāktu.
A.S. LPS pieļauj iespēju, ka tiesā [šo kārtību] var apstrīdēt. Mūsu uzdevums ir aicināt pašvaldības ar saviem lēmumiem novērtēt jautājumu par šo tarifu apstrīdēšanu tiesā. Mūsu prasība būtu atbilstīga regulatora likumam, pēc kura regulatoram jāizvērtē šo tarifu ekonomiskais pamats. Iepriekš tiek izspēlēts teātris, ka regulators neko nevar mainīt, jo tas ir apstiprinājis tarifu pēc gala lietotāju grupām atbilstīgi metodikai. Tā ir oficiālā versija, un jūs visi esat pataisīti mēreni par idiotiem. Tajā pašā laikā regulatora likums nosaka, ka jāizvērē tarifu ekonomiskais pamats. Ar šo tiesu mēs nevaram apturēt tarifus. Mēs varam aicināt Ekonomikas ministriju kā saimniekus aicināt regularotu pārskatīt [tarifus] vēlreiz. Aicinājums adresēts arī Saeimai un valdībai. Ar rezolūciju mēs paužam savu attieksmi, ka pašvaldības nav mierā ar šādu teātri. Mēs aicinām izvērtēt tarifu ekonomisko pamatotību, un tas sasaucas ar pirmo punktu – ja mēs samērojam iedzīvotāju maksātspēju un tarifus, tur mēs esam pirmie Eiropas Savienībā pārliecinoši.
P.B. Mūsu cena jau tagad ir pa vidu tām visām valstīm. Ja mūsu alga ir par kārtu zemāk nekā, piemēram, Īrijā, tas nozīmē, ka mēs maksājam ap desmit reiz vairāk proporcionāli par šo enerģijas veidu.

Vai jūs no ''Latvenergo'' vai Ekonomikas ministrijas esat saņēmuši pamatojumu tarifu celšanai?
A.S. Nē. Pirms nedēļas Domburšovā, kur man bij tas gods piedalīties, mēs uzklupām [ekonomikas ministram Artim] Kamparam ar jautājumu – jums, ministra kungs, neko neizsaka tās 20 tūkstoš vēstules?! Tauta ir nemierā. Pamatojuma nav. Vai mēs nevaram sarunāt, ka jūs pēc šī raidījuma mēģināsies to izskaidrot tautai? Tas ir regulatora uzdevums. Kampars apsolījās. Nākamajā dienā Domburs bija zvanījis [regulatora vadītāja p.i. Ivaram] Zariņam, Zariņš bija pateicis, ka tādus datus nevar dot – prasiet ''Latvenergo''! Nedēļas laikā nekādu atbilžu.
P.B. Mēs šo jautājumu ne pirmo reizi cilājam. Mums ir sarakste 2006.gadā, 2008.gadā, 2009.gadā – lūdzu, dodiet izskaidrojumu par ielu apgaismojumu un iedzīvotāju tarifiem. Atbilde bija vienkārša – uz priekšu un atpakaļ, vēlams un nevēlams, un beigās – atsauce uz informācijas atklātības likuma pantu, pēc kura komersants var noteikt informāciju par neizpaužamu – prasiet ''Latvenergo''! Esam diskutējuši ne vienu reizi vien. Beidzas viss ar frāzi – nebija citas iespējas pacelt tarifu… Tātad mērķis bija pacelt tarifu, nevis ekonomiski un sociāli to pamatot. Pacelt tarifu, pacelt peļņu – alkatības vadīti cilvēki!

Vai šajā situācijā ir kāda pretimnākšana pašvaldībām par šīs ziemas elektroapgādes traucējumu kompensācijām?
A.S. Mums pēc statistikas jāuztaisa pamatojums, finanšu komitejā jāizvērtē un mēs varam [kompensācijas] prasīt, bet, protams, ka mēs dabūsim… nulli. Tā ir tāda politiska prasība, jo tas, ka valdībai krīze ir izdevīga, ir fakts, un krīzes situācijā tiesiskā paļāvība pastāv tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, saistībā ar bankām.
P.B. Elektrības likumā paredzēta kompensācija, ja piegāde pārtraukta ilgāk par 24 stundām. Bet ziema jau ir tāda ''force majeure'', ka to nekādīgi nevar. Vasarā, kad bij jāizskuj tie krūmi, salika priekšniekus pa cietumiem, darbi nenotika, un brīnās rudenī, ka krūmi aizauguši priekšā. 
A.S. Mēs formulējām galveno – nebija ārkārtas situācija, un nebija enerģētiskā krīze. Un nebija tiesības pašvaldībām izsludināt ārkārtas situāciju pēc esošās likumdošanas. Viņas to darīja, un valdība to pārņēma, izsludināja 40 pašvaldībās ārkārtas situāciju. Dažas vēl joprojām meklē vainīgo, kas izsludināja [smejas]. Vismaz trīs pašvaldības par to uzzināja internetā. Apjukums un haoss, mēs tādās situācijās netiekam galā. Faktiski tā bija monopolista neprasme un nekoordinēta rīcība saistībā ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, nekas vairāk.

Vai tādā gadījumā, izsludinot ārkārtas situāciju, pašvaldības neizsit sev no rokām ieročus, lai varētu kompensāciju atgūt?
A.S. Ir vēl trakāk. Paulis Barons iepriekš brīdināja pašvaldības – formāli pēc mūsu, atkal es teikšu – idiotiskajiem likumiem – tad, kad pašvaldība izsludina enerģētisko krīzi, tad ''Latvenergo'' un ''Sadales tīkli'' vairs ne par ko neatbild. Tad pašvaldība uzņemas visu. Arī valdība, pieņemot lēmumu par ārkārtas situāciju, uzņēmās visu atbildību.

Tad kāpēc pašvaldības nevar atgūt kompensācijas?
A.S. Zaudējumus par ziemu noteikti neatgūs. Jautājums tagad ir par jaunajiem tarifiem. Ja gadā ir astoņi miljoni, mums jāsāk rēķināt, cik tas no aprīļa maksās. To mēs varam prasīt kompensēt pie budžeta grozījumiem. 
P.B. Ja valsts groza noteikumus un izraisa pašvaldību izdevumu pieaugumu, tad tie jākompensē no valsts budžeta.

Vai pašvaldības meklē iespēju pirkt elektrību no ''Latvenergo'' nosacītā konkurenta, Igaunijas ''Enefit''?
P.B. Ja pērk uz Igaunijas robežas, tur ir spēkā ''Nordpool'' biržas cena, bet elektrība līdz manai vietai jāatgādā par dārgo ''Latvenergo'' meitas uzņēmuma tarifu, jo tam pieder tīkli visā Latvijas teritorijā. Tad man Igaunijā jāpērk ļoti lēti, lai tas atmaksātos.
A.S. Mājsaimniecības pie šī produkta vispār pagaidām netiek. Pašvaldībām jātaisa iepirkums, lielajām pašvaldībām – Eiropas iepirkums. Turklāt, tā kā cena nav fiksēta, ar to var spēlēties uzņēmēji, bet mēs ne. Vienīgi Rīgas domes lielie uzņēmumi to var izmantot. Teorētiski pašvaldības to var izdarīt, bet praktiski gandrīz neiespējami. Pašvaldības prasa – cik pie šīs tarifu palielināšanas būs ''Latvenergo'' peļņa? Vai atkal saimnieks jeb valdība nepaprasīs 35 miljonus budžetam? Vai arī, tāpat kā šogad, 20 miljoni būs jāattiecina sadales tīklu uzlabošanai? Kampara Ekonomikas ministrijas cienīga ir formula, ka mazāk maksā tas, kas mazāk tērē. Man liekas, ja Starptautiskais Valūtas fonds to uzzinās, viņi vienkārši nokritīs. Tā ir ģeniāla formula. Nākamais jautājums – kāpēc tie, kas X stundā pēc 1200 kWh sāk maksāt vairāk, dotē tos, kas tērē mazāk? Tur esot ielikti vēl 20 miljoni. Vēl pieci miljoni esot paredzēti daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
P.B. Kāda jēga uzņēmumam čakli strādāt, ja visu ierauš kopējā kasē? A.S. Īsti skaidrs nav arī tas, cik tarifā ir HES, zaļā enerģija un obligātais iepirkums. Vai pie šīs tarifu metodikas ''Latvenergo'' darbība ir, kā saka, ilgtspējīga?

Kam jūs šos jautājumus esat uzdevuši?
A.S. Regulatoram pirms nedēļas. Vēl atbildes nav. Nav arī skaidrs, vai nākamgad atkal tarifus necels. Rodas aizdomas, ka tiek īstenota shēma šogad maksimāli pacelt visus nodokļus, palielināt inflāciju, jau mazāk – 2012., 2013.gadā, un 2014.gadā izpildām Māstrihtas kritērijus uzņemšanai eirozonā. Pie viena tautas būs sagatavota jautājumam – ja regulētie ir tādi tarifi un mēs neko nevaram mainīt, tad kāpēc to ''Latvenergo'' neprivatizē?!

Vai jums ir konkrētas ziņas, ka ''Latvenergo'' grasās privatizēt?
P.B. Izsludiniet, otrajā dienā nopirks Daugavas kaskādi!

Tas ir skaidrs. Taču jautājums par ''Latvenergo'' privatizāciju Ekonomikas ministrijai uzdots ik pa laikam, un katru reizi skan atbilde – nē, par to nav runas!
A.S. Neviena valdība mūsu valstī nav kritusi nesaskaņu vai neprasmes dēļ, bet vienmēr pēc neveiksmēm privatizācijā. Tā ir atbilde.

Vai pašvaldības vēlētos vairāk piedalīties lēmumu pieņemšanā par enerģētiku?
A.S. Mēs pirmām kārtām gribam dialogu. Mēs gribam redzēt balansu enerģijas politikā, kur vajadzīga daudzveidība. Mēs negribam dzirdēt – ja jūs esat par dabasgāzi, tad jūs atbalstāt Putinu! Mēs gribam redzēt, cik īsti maksā zaļā enerģija, jo patiesībā to pašlaik var atļauties tikai bagātnieki un idioti. Mēs gribam, lai Putina gāzes izmantošana būtu orientēta uz to, lai mēs ejam prom no šīs atkarības. Tad pasakiet skaidri tautai – mums ir jāsaspringst, lai mēs aizietu uz savu zaļo enerģiju!
P.B. Mēs esam par lētu, efektīvu, daudzveidīgu un sabalansētu enerģiju – tehniski, ekonomiski un politiski. Mēs esam par to, lai nauda par enerģiju paliek tepat Latvijā.

Kāda pašlaik ir situācija ar siltuma parādiem?
P.B. Pērn apkures sezonas beigās pēc mūsu aptaujas iedzīvotāji bija parādā 26 miljonus latu, septembrī – 20 miljonus latu. Janvārī līdzīgā aptaujā – jau 61 miljonu. Mūs pārņēma mazas šausmiņas. Tas ir vairāk nekā budžeta konsolidācijas summa. Turklāt nemaksātāji ir nevis trūcīgie, bet nu jau bijusī vidusšķira, kam ir kaut kādi ieņēmumi, taču viņi vairs nespēj rēķinus samaksāt. Februāra rēķini būs iznīcinoši – mīnus 20 grādi ārā! Tas beigsies ar apkures atslēgšanu, jo siltumuzņēmumam nav, par ko pirkt kurināmo, un nepieslēgšanu rudenī. Pašvaldības arī nevarēs mūžīgi ņemt kredītus, lai pirktu gāzi vai šķeldu. Kredīta procenti cels tarifus, bet maksātspēja necelsies, jo algas nepieaugs.
A.S. Šī apkures sezona visā Latvijā maksā par 20% vairāk nekā iepriekšējā, galvenokārt lielākas gāzes cenas dēļ. Simts gudrajām galvām jau vēl rokas niezēs pacelt pievienotās vērtības nodokli siltumapgādei. Uzreiz jāpasaka – rokas nost no lietām, kur jūs neko nesaprotat! Neķerieties klāt mūsu pakalpojumam! Tas palielinātu siltuma rēķinus vēl par 15%. Tauta nav noziedznieki, viņi grib, bet nevar samaksāt. Neviens valsts iestādēs neanalizē siltuma parādus, tāpēc arī nesaprot, kāda ir situācija.