Gevins Makfadjens: pētnieciskajā žurnālistikā nozīmīgi ir ziņotāji

"WikiLeaks" līdzdibinātājs atzinīgi vērtē arī Neo darbību Latvijā

Trešdien, 9. februārī, uz Rīgas Preses kluba organizēto sarunu grāmatnīcā "¼ Satori" bija ieradies Lielbritānijas Pētnieciskās žurnālistikas centra direktors un Londonas Pilsētas universitātes (London City University) žurnālistikas profesors Gevins Makfadjens. Makfadjens fokusējas uz ar WikiLeaks saistītajiem jautājumiem, un vairāki viņa audzēkņi darbojas WikiLeaks organizācijā.

Interneta vietnes WikiLeaks piegādātā informācija ir avots arvien jaunām sensacionālām ziņām pasaules medijos, tikmēr mediju profesionāļu vidū nerimst diskusijas par to, kā izmantot šos materiālus un kā tas ietekmē tradicionālo žurnālistiku. Savā runā Makfadjens uzsvēra, ka "WikiLeaks ir no jauna definējusi to, ko mēs saprotam ar "caurspīdīgumu", kļūstot par jaunu ieroci patiesības atklāšanai". Makfadjens atzinīgi vērtē arī Latvijas Neo darbību, norādot, ka "jo vairāk pasaulē būs tādu cilvēku, jo lielāka cerība, ka valdības kļūs atbildīgākas, mazāk nodarbosies ar nelikumīgām darbībām, to skaitā – ar nodokļu maksātāju naudas piesavināšanos".

Makfadjens uzsvēra, cik nozīmīgi pētnieciskajā žurnālistikā ir ziņotāji – cilvēki no negodprātīgu organizāciju iekšienes -, un to, cik grūti ir no šiem cilvēkiem ir iegūt informāciju, jo nereti informācijas nodošana ziņotājiem var apdraudēt viņu pašu un tuvinieku dzīvību. 65% slepeno ziņotāju personību nekad netiek atklāti. Liela daļa informācijas mēdz palikt nepublicēta, jo pret ziņotājiem ir izteikti draudi, kā rezultātā viņi savu sniegto informāciju aizliedz publicēt. Savukārt WikiLeaks ir kļuvis par resursu, kas ļauj iegūt pierādījumus, neapdraudot ziņotājus, jo WikiLeaks garantē ziņotāju pilnīgu anonimitāti, tādējādi atverot pilnīgi jaunu lappusi pētnieciskās žurnālistikas vēsturē.

WikiLeaks ziņotāji lielākoties esot lielu institūciju pārstāvji, kas vairs nav gatavi samierināties ar notiekošo un par to klusēt. Piemēram, ASV, Teksasas štatā, kāda sieviete, kas ir strādājusi FIB, atklāti atbalsta WikiLeaks, un to Makfadjens uzskata par šokējošu pavērsienu, jo FIB kā organizācija nekad nevarētu atbalstīt WikiLeaks vai atzīt tās nozīmību. Kā sāpīgu jautājumu Makfadjens uzsver, ka daudzi izvairās klaji izrādīt savu atbalstu organizācijai, jo tas šos cilvēkus var apdraudēt.

Uz jautājumu par to, vai WikiLeaks ir radījuši radikālas izmaiņas kādā valstī, Makfadjens atbildēja, ka būtībā pietika ar pieciem dokumentiem, lai gāztu Tunisijas valdību, tādējādi iekustinot pārmaiņas arābu pasaulē. Drīzumā kas līdzīgs varot notikt arī ar Jemenu vai Maroku.

G. Makfadjens uzsver, ka liela daļa WikiLeaks pieejamo dokumentu nav publicēti – WikiLeaks tiek piedāvāta dažāda informācija, taču vienmēr tiek filtrēts tas, ko publicēt. Reiz, piemēram, esot tikuši piedāvāti dokumenti ar detalizētu pirmās atombumbas shēmu, taču Makfadjens norādīja, ka tikai plānprātīgais šādus dokumentus publicētu. Materiālos, kas saistīti ar Irākā un Afganistānā notiekošo, daudzu cilvēku vārdi nav tikuši publicēti, rūpējoties par viņu drošību. Arī, piemēram, kādā diplomātu sarakstē minētie bērnu vārdi esot izdzēsti, lai novērstu iespējamu kaitējumu.

WikiLeaks ir maza organizācija, kurā darbojas ap desmit cilvēkiem, liela daļa no tiem – IT speciālisti. Organizācijas pastāvēšanai ļoti nozīmīgi ir ziedojumi tās darbībai, taču to apgrūtina bloķētās iespējas šādus pārskaitījumus veikt, piemēram, izmantojot PayPal.

Makfadjens uzsvēra arī to, ka gadījumā, ja Džulians Asanžs tiktu, piemēram, noslepkavots, WikiLeaks darbība neapstātos, bet gan palielinātos. WikiLeaks darbība ir viegli atdarināma un daudzās pasaules valstīts jau ir izveidotas līdzīgas kustības.

Gevins Makfadjens strādājis BBC, Chanel 4, PBS Frontline, gatavojot pētnieciskus materiālus un filmas no daudzām pasaules valstīm. G.Makfadjenam ir plaša pieredze kā žurnālistikas pasniedzējam vairākās Lielbritānijas augstskolās, semināru un tālākizglītības programmu īstenošanā.

Rīgas Preses klubs ir pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra iniciatīvas veidota tikšanās vieta visiem Latvijā strādājošajiem žurnālistiem, lai neformālā gaisotnē apspriestu mediju videi svarīgākos jautājumus, To atbalsta Latvijas žurnālistu asociācija un Sorosa fonda – Latvija Mediju programma.