… un sākas viss no gala?

Labklājības uzlabošanās būs atkarīga no tā, vai cilvēkiem būs darbs

2010.gadā ekonomikas atgūšanās bija strauja – prognozējams, ka pagājušā gada 4.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) būs pieaudzis jau par aptuveni 4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2009.gadā. Līdzīga izaugsme gaidāma arī šogad. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju ekonomikas atkopšanos sajūt nevis brīdi, kad atsākas IKP izaugsme, bet, kad uzlabojas darba tirgus.

Pagājušā gada 2. un 3.ceturksnī nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 37 tūkst. (neieskaitot Nodarbinātības valsts aģentūras programmās iesaistītos). Arī algu samazināšanās ir beigusies. Protams, ka situācija atšķiras pa nozarēm, un daudzi cilvēki vēl neizjūt ekonomikas izaugsmi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gada 3.ceturksnī Latvijā vēl joprojām bija ap 210 tūkst. darba meklētāju (par 25 tūkst. mazāk nekā gada sākumā). Turklāt cenu pieaugumu veikalu plauktos un lielākus komunālos rēķinus noteikti pamanīja gan nodarbinātie, gan bezdarbnieki. Diemžēl cenas kāpj tieši pirmās nepieciešamības precēm, kas vēl vairāk palielina sabiedrības noslāņošanos un nabadzības risku – ja strādājošie jau jūtas salīdzinoši droši savos tēriņos, ilgstošiem bezdarbniekiem situācija tikai pasliktinās.

Gaidas par 20% algas pieaugumu ir pagātnē 

Swedbank un Omnicom Media Group veiktā aptauja (Snapshot aptauja, veikta 06.01.2011.-10.01.2011., 1070 dalībnieku izlase) rāda, ka iedzīvotāji diezgan piezemēti raugās uz algu attīstību šogad. 38% gaida, ka viņu mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (t.sk. prēmijas) samazināsies, 24% – ka nemainīsies, un 19% – ka palielināsies. Vispesimistiskākie ir iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem (Ls 150 – Ls 400); pesimismam ir tendence pieaugt, palielinoties iedzīvotāju vecumam. Manuprāt, sliktākais jau ir aiz muguras un algu samazināšanās šogad nebūs tik plaša un dziļa (ap 12% no aptaujātiem domā, ka algas samazināsies par vairāk nekā 10%) – iespējams, ka daļa iedzīvotāju pārspīlē nodokļu izmaiņu negatīvo efektu.

Latvijas darba tirgus nav tik spēcīgs, lai bezdarbnieku skaits strauji samazinātos

Sagaidāms, ka šogad atjaunosies neliels algu pieaugums – atskaitot inflācijas ietekmi, vidējā neto alga varētu pieaugt vien par 1%, bet tas tik un tā nozīmē pirktspējas/labklājības pieaugumu strādājošiem. Algu kāpums ir pamatots ar produktivitātes izaugsmi, bet daļēji arī tādēļ, ka prasmju neatbilstība darba devēja prasītajām var izraisīt nepieciešamību palielināt algas jauniem darbiniekiem. Algu dinamika dažādās nozarēs būs atšķirīga, un vislabvēlīgākā augsne algu kāpumam būs eksportējošās nozarēs. Stundu likme, visticamāk, būtiski nemainīsies – pieaugums varētu nākt no prēmiju atjaunošanas līdz ar uzņēmumu finanšu situācijas uzlabošanos. Jāuzsver, ka inflācija 2011.gadā nebūs iemesls masveidā paaugstināt algas.

Vai bezdarbs turpinās strauji sarukt? 

No Swedbank un Omnicom Media Group aptaujātajiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 17% ir bezdarbnieki, un vairāk kā puse no viņiem cer atrast darbu jau šī gada laikā. Tas gan, manuprāt, ir pārāk optimistiski. Latvijas darba tirgus nav tik spēcīgs, lai bezdarbnieku skaits tik strauji samazinātos; iespējams, daļa respondentu plāno doties darba meklējumos ārzemēs.

Prognozējams, ka jaunu darba vietu radīšana būs lēna – bezdarba līmenis vēl ilgstoši būs augsts, īpaši, ja valsts nodarbinātības politika nekļūs aktīvāka. Ļoti iespējams, ka līdzšinējais straujais bezdarba kritums daļēji ir vienreizējs „atsitiena" efekts pēc pārlieku straujas un plašas darbinieku skaita samazināšanas krīzes laikā (liekot palikušajiem darbiniekiem pildīt papildu darbus, par to nemaksājot, piem., daļu no sekretāres vai apkopējas darbiem). Uz lēno bezdarba mazināšanos nākotnē norāda arī ekonomikas struktūras maiņa un vājš iekšzemes patēriņš, veiktā optimizācija privātajā sektorā, kā arī nenoteiktība par turpmāko ārējā pieprasījuma attīstību. Saskaņā ar Swedbank prognozēm, darba meklētāju īpatsvars saruks no 18% 2010.gada 3.ceturksnī līdz 13-14% 2012.gada beigās (proti, 150-160 tūkst. iedzīvotāju).

Cik straujš un noturīgs būs cenu kāpums? 

Ekonomikas izaugsmes apstākļos mērena inflācija ir normāla parādība, ne velti Eiropas Centrālās Bankas mērķis – cenu stabilitāte – ir saglābāt patēriņa cenu inflāciju zem 2% vidējā termiņā (nevis 0%). Latvijā pašlaik inflāciju galvenokārt izraisa piedāvājuma puses faktori (jeb uzņēmumu izmaksu pieaugums), tā nav mājsaimniecību pieprasījuma virzīta. Proti, patlaban inflācija mums ir, galvenokārt, tāpēc, ka mūsu importētām precēm (piem., pārtikas un naftas produktiem) aug pasaules cenas. Šogad inflāciju lielā mērā noteiks arī PVN pieaugums – prognozējams, ka vidējais patēriņa cenu kāpums būs ap 3% šajā un 2.5% 2012.gadā.

Pašlaik mājsaimniecību patēriņš vēl ir vārgs, un tas liek uzņēmumiem bremzēt cenu kāpumu. Tomēr pastāv risks, ka nodokļu izraisītais cenu kāpums var kalpot par iemeslu nepamatotiem cenu paaugstinājumiem – piemēri „iz dzīves" rāda, ka šī gada sākumā cenas dažreiz tika palielinātas vairāk, nekā to pamatotu PVN un ar tā palielināšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas. Ja patērētāju inflācijas gaidas kļūst spēcīgākas, tās var atvieglot uzņēmumiem cenu palielinājumu.

Tas, cik lielā mērā patērētāji varēs ietekmēt cenu attīstību, būs atkarīgs no konkurences. Diemžēl ir daži signāli, ka konkurence krīzes laikā ir vājinājusies. Piemēram, Pasaules ekonomikas foruma Latvijas iekšējās konkurences vērtējums ir pasliktinājies (2010.-2011.g. Global Competitiveness Report). 2011.g. janvāra Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats norāda uz samēra strauju peļņas maržu jeb apgrozījuma rentabilitātes pieaugumu – pašlaik gan vēl grūti secināt, vai tas raksturo atgriešanos pie normāla maržu līmeņa pēc to samazināšanas recesijas laikā, vai arī iezīmē konkurences trūkumu.

Vai „sāksies viss no gala" un atkal piedzīvosim strauju inflāciju, kā kādu laiku iepriekš? Labklājības uzlabošanās turpmākajos divos gados būs atkarīga no tā, vai cilvēkam būs darbs un vai viņš spēs uzlabot savu kvalifikāciju – var teikt, ka strādājošiem vismaz sliktāk nepaliks, jo ienākumi lēnām kāps. Cenu kāpums mazinās pirktspējas pieaugumu un diemžēl padarīs situāciju maznodrošinātiem grūtāku (jo salīdzinoši lielāka daļa no ienākumiem tiek tērēta pārtikai un komunālo rēķinu apmaksai). Pasaules cenu attīstību Latvija ietekmēt nevar. Bet viena no lietām, ko ir iespējams darīt, lai ierobežotu cenu kāpumu valstī un vairotu labklājības pieaugumu, ir uzlabot konkurenci (piem., padarot cenu veidošanas mehānismu pārskatāmāku).