"The New York Times" un "Guardian" redaktori atbalstīs Asanžu • IR.lv

"The New York Times" un "Guardian" redaktori atbalstīs Asanžu

46
Julians Asandžs, foto: WikiMedia/Espan Moe
Ilze Malaševska

Redaktori uzskata, ka Juliāna Asanža vietā var būt ikviens žurnālists

Alans Rusbrigers, "Guardian" redaktors, bez vilcināšanās sacījis, ka, ja Asanžu vedīs uz tiesu, viņš būs "plecu pie pleca, lai aizstāvētu viņu, jo ciena paveikto". Tāpat arī piebilda, ka Asanžs būtu pelnījis tādu pašu cieņu, kā ikviens žurnālists, kurš publicē slepenus valdības dokumentus.

 Kolumbijas universitātē norisinājās diskusija, kuras tēma bija „WikiLeaks" nākotne un ietekme uz žurnālistiku. Hārvardas universitātes tiesībzinātnes profesors Džeks Goldsmits (Jack Goldsmith) diskusijā sacīja, ka Asanža gadījumā, kad ir runa par apsūdzību izvirzīšanu, ir liels politisks spiediens tieši no Amerikas Tieslietu departamenta puses. Savas runas sākumā Goldsmits skaidroja kāpēc Asanža izdošana Amerikai varētu būt apgrūtināta, viņš norādīja uz juridiskajiem šķēršļiem, jo juridiski Asandžs tiktu raksturots kā žurnālists un viņš būtu jāaizsargā. Goldsmits neizslēdza iespēju, ka dažas apsūdzības varētu tikt izvirzītas, tomēr viņš neuzskata, ka tās būs veiksmīgas. 

"The New York Times" galvenais redaktors Bills Kellers ( Bill Keller) un "Guardian" redaktors Alans Rusbrigers (Alan Rusbridger) ar Asanžu sadarbojās, publiskojot 390 tūkstošus Irākas kara dokumentus un ASV valsts Departamenta kabeļu noplūdē. Lai gan "Guardian" sadarbība bijusi krietni mazāka, redaktors bez vilcināšanās sacījis, ka, ja Asanžu vedīs uz tiesu, viņš būs "plecu pie pleca, lai aizstāvētu viņu, jo ciena to, ko viņš ir paveicis". Tāpat arī piebilda, ka Asandžs būtu pelnījis tādu pašu cieņu, kā žurnālists, kurš publicē slepenus valdības dokumentus. 

Kellers gan savā sacītajā bija rezervētāks. "Ir ļoti grūti iedomāties kriminālvajāšanu Juliāna Asanža situācijā un viņa apsūdzībā izmantotos likumu pantus, kas nebūtu piemērojama mums", viņš sacīja. "Lai ko arī amerikāņu un citi žurnālisti domā par Juliānu Asanžu, būtu jājūt trauksme jebkurā tiesā, kas mēdz sodīt Asanžu par to, ko žurnālisti dara. Es domāju, mēs stāvētu kopā ar viņu".

 

Abi mediju redaktori pieļauj domu, ka varētu veidot paši savu platformu, kas līdzīga „WikiLeaks" un sniegtu iespēju lietotājiem anonīmi augšupielādēt lielu apjomu ar dokumentiem. „Times" redaktors sacīja, ka šī iespēja joprojām tiek apsvērta, bet vislielāko problēmu sagādā tieši materiālu izvērtēšana. Arī Rusbrigers norādīja, ka šobrīd laikrakstā notiek diskusijas par to, kā iecerēto īstenot. „Mēs neesam izlēmuši par to, ko vēlamies sasniegt ar sevis pašu izveidoto „WikiLeaks", bet tehniski viņu nav grūti izveidot", sacīja Kellers.

Ir.lv jau rakstīja, ka „WikiLeaks" publiskotā informācija par Irākas karu, Afganistānu, konfidenciālu ASV valsts departamenta saraksti, NATO un citu starptautisku organizāciju amatpersonām, kā arī līdz šim slēpto ārpolitisko darbību jau izraisījusi dažādu valstu varas pārstāvju neapmierinātību. Mēģināts ierobežot „WikiLeaks" darbību internetā, arestēti organizācijas konti, pārmesta nestabilitātes radīšana starptautiskajā arēnā. Savukārt demokrātijas un vārda brīvības aizstāvji Asanža dibinātās organizācijas darbu lielākoties vērtē atzinīgi.

 

Komentāri (46)

harijs_m 06.02.2011. 19.54

Un tomēr es uzskatu, ka patiesība, kā vienmēr, ir pa vidu. Protams, pilsoņiem IR tiesības zināt, kas, kā un kādus lēmumus pieņem, piesedzoties ar viņu interesēm. Bet pašam WIKILEAKS nepieciešama iekšējā cenzūra, lai izsvērtu, kad pilnas patiesības publiskošana ir sabiedrības interesēs, kad – nē. Es izteiktu atbalstu principam, nevis Asanžam.

+6
-1
Atbildēt

5

    mary75 > harijs_m 06.02.2011. 20.32

    Un ko jaunu Assanžs atklāja?
    Sazvērestību teoriju piekritēji var būt ļoti apbēdināti – izrādāas, “ļaunās” ASV politikā nav nekādi lieli noslēpumi, un tā neperina nekādas sazvērestības, viņš taču cerēja atklāt ko lielāku, savu nepatiku pret ASV viņš pat neslēpj.
    Kādu milzīgu sabiedrisko labumu nesa viņa atklātā informācija?
    Izņemot,ka nostādīja neērtā situācijā amerikāņu diplomatus, un ļāva talibiem izskaitļot dažus amerikāņu aģentus?

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    mary75 > harijs_m 07.02.2011. 07.04

    Kāds sakars slepenu ziņu nopludināšanai, pie kam tās ziņas nenes nekādu sabiedrisko labumu, ar vārda brīvību?
    Ja nopludinātu tavu personisko intīmo saraksti, tu arī būtu tikpat liels absolūtas vārda brīvības aizstāvis?
    Ne tālu nedzīvojam paradīzē un idealā pasaulē, ka mierīgi var atklāt visus valsts noslēpumus un spēlēt ar atklātām kārtīm, man visa tā Assanža padarīšana un tā brēka ap viņu izskatās stipri infantīla un bezatbildīga.
    Kas attiecas uz informatoriem – es kaut kā amerikāņiem ticu, nav pamata neticēt.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Juris Millers > harijs_m 08.02.2011. 14.26

    Asange veica iekšejo ‘cenzūru’ no nopludinātajiem dokumentiem dzēšot ārā informnatu vārdus un citu infomāciju, kuras publicēšana varētu tiešā veidā apdraudēt kādu cilveku dzīvību. Lai šo darbu realizetu arī tika piesaistīti New York Times un Guardian žurnalisti. Neviens dokuments netika publicēts bez vairākkārtējas pārbaudes.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    snjuu > harijs_m 07.02.2011. 01.26

    Pastāsti par tiem “izskaitļotajiem” aģentiem, jo ASV administrācija gan sākumā brēkāja un pļāpāja par Asanža asiņainajām roķelēm, bet nekādu apstiprinošu faktu tam nebija.
    ==
    Inčīgi, protams, ka tagad vārda brīvībai ir jābūt “pareizai”, ja tā ir nepareiza, tad “šausmas un briesmas”. Par ASV diplomātiem – nu un tad? Ieguvums dažnedažādiem politikas pētniekiem ir stipri lielāks.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > harijs_m 07.02.2011. 08.06

    Kristaps Freimanis – Tu vari trijos vaardos noformuleet, kas ir ” vaarda briiviba”? Un tad arii pie reizes nosauc valsti, kur tas straadaa

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 07.02.2011. 06.47

Jau tas vien, ka kādu atbalsta “Guardian”, virza uz nejaukām domām.

+3
-4
Atbildēt

0

mary75 06.02.2011. 18.42

Izskatās, Ēģiptē un citur drīz pie varas varētu nākt musulmaņu radikāļi, un visai demokratiskai pasaulei varētu sākties lielākas problēmas, nekā viena apšaubāma “messijas” aizstāvēšana un apjūsmošana.
Assanžs bīstams tikai demokrātiskām un liberalām valstīm, diktatūrām un autoritāriem režīmiem viņš tikai palīdz, jo to slepenos dokumentus un rīkojumus viņš gribēdams nevar publicēt, jo tie nav pieejami.
Manuprāt, daudzas cilvēktiesību organizācijas, kas veidijušās, aizstāvot komunistisko režīmu iedzīvotāju cilvēktiesības, patreiz pārmetušies aizstāvēt teroristu cilvēktiesības, un, kopā ar totālās atklātības sludinātājiem dzīvo kaut kādā savā iedomātā pasaulē, kam ar reālu pasauli nav nekas kopējs, un, cīnās ar to, ar ko nav jācīnās.
Starp citu, Ēģiptē esot izdarīta aptauja, un pat tur 91% atbalsta terora aktu rīkošanu pret ASV.

+4
-7
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu