Josifa Elgurta piemiņas izstāde • IR.lv

Josifa Elgurta piemiņas izstāde

25

Godinot Latvijas ebreju kopienas 450 gadu jubileju pieminot 70 gadus kopš Holokausta notikumiem, Ebreju kultūras gadskārtējā festivāla „5772” programmā no 4. februāra Rīgas Domēs telpās (Rātslaukumā 1) skatāma mākslinieka Josifa Elgurta piemiņas izstāde.  

Josifs Elgurts, Šmula-Arona dēls (12.02.1924, Kišiņeva, Besarābija – 29.11.2007, Rīga) – bija Latvijas mākslinieks, sietspiedes meistars. 

Elgurts bija dzimis Kišiņevā, graviera ģimenē. Saņēmis tradicionālo ebreju izglītību; vēlāk, mācījies Rumānijas ģimnāzijā un Kišiņevas mākslas arodvidusskolā pie Š. Kogana. 

1941. gadā pēc Rumānijas okupācijas armijas norīkojuma kopā ar ģimeni tika deportēts uz Transnistrijas geto, kur bojā gājuši visi Josifa radinieki. 

Pēc atbrīvošanas, 1944. gadā atgriezies Kišiņevā, 1951. gadā absolvējis pilsētas mākslas arodvidusskolu. 

Kopš 1952. gada viņš dzīvojis Rīgā. 1958. gadā absolvējis Valsts Latvijas mākslas akadēmiju (grafikas nodaļa), Latvijas mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. gada. 

Kopš 1959. gada Elgurta darbi bija iekļauti vairākās izstādēs, kas notikušas Latvijā, Krievijā, Izraēlā, Bulgārijā, Dienvidslāvijā, Grieķijā, Polijā, Nīderlandē, Itālijā, Japānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, ASV. Savā darbā, izmantojis dažādas drukas tehnikas (litogrāfija, linogravīra, oforts, monotipija); vairāk pazīstams kā sietspiedes tehnikas meistars. Elgurta darbiem raksturīgas bagātīga faktūra un tonalitātes dažādība.

 

Komentāri (25)

janisholsteins 03.02.2011. 17.41

Diemžēl, izskatās, ka IR.LV vajadzēs ieviest pogu ‘ziņot par sliku komentāru’ :(
iepriekšējais ir krasi antisemītisks un tam nav vietas publiskajā telpā.

Es esmu priecīgs par visiem ‘sveštautiešiem’, kas ir bagātinājuši Latvijas kultūru, zinātni, industriju vai politisko dzīvi.
Latvieši NAV uzcēluši Rīgu! Tās stiprums kopš dibināšanas ir balstījies spējā būt internacionālai un ļaut darboties dažādu zemju un tautību talantiem. Un es ceru, ka tas tā arī turpināsies.

Domāju, ka labs ‘etnisko minoritāšu’ biedrību projekts būtu apzināt ‘sveštautiešu’ devumu Latvijai un prasīt iekļaut to mācību programmās. Varbūt tas mazinātu ksenofobiju un 21.gs. neatbilstošo, neelastīgo pašnorobežošanos.

+2
-1
Atbildēt

1

    Tā arī sauc - Rein > janisholsteins 06.02.2011. 04.06

    Mja, ja palasa Lauku Avize un komentetaju vardnicu, tur pogas vairs nepalidz.Es saprotu, ka katra valsti ir savi rasisti un xenofobi un naida kudinataji, bet reizem texti skan ka Schildes redakcijas “Tevija”… labi ka aiz loga nav 1941 gada ziema…
    Reti gadas lasit LV prese lidzigu frazi-Es esmu priecīgs par visiem ‘sveštautiešiem’, kas ir bagātinājuši Latvijas kultūru, zinātni, industriju vai politisko dzīvi.
    Apsveicu ar uzdroshinashnos

    0
    0
    Atbildēt

    0

edge_indran 10.02.2017. 23.46

———Ludmila Socņeva:”Финны — не отступили! Это известно всему миру.”

=======================================================================================

“Ja smagais, izšķirošais brīdis pienāktu, tad, caurmērā ņemot, no katras lauku mājas vienam vīra cilvēkam būs jāuzvelk uniforma.” Kārlis Ulmanis, 10.02.1940. (Sk. visu Šķilbes Ezerklaišos teikto radio runu l/a Latvijas Kareivis, 11.02.1940.)

Pēc Anglijas un Francijas Ģenerālštābu Augstākās padomes lēmuma 1940.g.5.februārī par militārās palīdzības sniegšanu Somijai, arī Latvijā gatavojās pievienoties kopējai cīņai. L.Sočņevas kundze varētu par to kādu rindiņu uzrakstīt? Visumā dīvaina bija Somijas kaimiņvalstu (Norvēģijas, Zviedrijas) reakcija, kuras aizliedza izmantot tās teritorijas militāro vienību tranzītam, ignorējot pat Tautu Savienības lēmumu par palīdzību agresijas upurim. Kā tādās reizēs izsakās:”Neko nezinu, mana māja ir nomalē / Ничего не знаю, моя хата с краю”?

Rakstot par Talvisota, noderētu arī pieminēt notikumu 1940.g.11.februārī, kas arī kļuva par traucēkli Anglijas-Francijas militārās palīdzības sniegšanā Somijai.

http://voennoe-delo.com/proryv1.jpg

Части 123-й стрелковой дивизии из состава 19-го стрелкового корпуса 7-й армии при поддержке танков Т-28 штурмуют высоту 65.5.

0
0
Atbildēt

0

janazakovica 04.02.2011. 12.59

rigas domee pie sevis izkar reriha un ebreju holohosta veltitus darbus.ta parliecinosi demonstrejot savas dzilakas simpatijas.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu