Rosina skaidrot, vai 602 miljoni decembrī tērēti ES atbalsta līdzfinansējumam
Valsts budžeta deficīts – pamatbudžets kopā ar sociālo budžetu – 2010.gadā bijis 917,249 miljoni latu, kas pēc naudas plūsmas iznāk lielāks nekā 2009.gadā, kad tas bija mīnus 856,454 miljoni latu. Tā intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" pirmdien paudis Eiropas parlamenta deputāts, bijušais valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC).
Pēc ekspremjera vērtējuma, konsolidēti Latvija 2010.gadu pabeidza sliktāk nekā 2009.gadu. Politiķis rosina skaidrot, vai valdības decembrī kopumā iztērētie 602 miljoni latu, kas ir līdz pat trīs reizes vairāk nekā citos mēnešos, iztērēti paredzētajam Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstīto projektu līdzfinansējumam. Viņš esot satraucies, jo neesot dabūjis atbildi, kur šī nauda aizgājusi, citē aģentūra LETA. "Ir jādabū skaidra atbilde, kam decembrī izdoti 602,408 miljoni, kas ir par 320 miljoniem latu vairāk nekā novembrī un par 366 miljoniem vairāk nekā vidēji 2010.gada janvārī – novembrī.''
Citos mēnešos bez sociālā budžeta valdība bija tērējusi virs 200 miljoniem latu. "Ja šeit ņemts vērā tas, ko izdarīja ES gada beigās, un paredzēta līdzfinansējuma nauda, cepuri nost! [..] "Varbūt ir apgūts budžets. Varbūt, kā man teica, saskaņā ar ES standartiem ņemts vērā tas, cik ieguldīts bankās," teoretizē Godmanis. un piebilst, ka deficīts 2010.gadā pēc naudas plūsmas iznāk lielāks nekā 2009.gadā.
Finanšu ministrija Ir.lv solījusi pirmdien izskaidrot Godmaņa minēto skaitļu veidošanos un komentēt budžeta situāciju.
Kopējais valsts un pašvaldību parāds 2010.gadā palielinājies par 785,92 miljoniem latu jeb 18,3% un gada beigās bija 5,08 miljardi latu, liecina Valsts kases apkopotā informācija. Kā vēsta aģentūra LETA, Latvijas iekšējais parāds decembra beigās bija 796,05 miljoni latu, kopš gada sākuma tas samazinājies par 111,9 miljoniem latu. Savukārt ārējais parāds – viss ārvalstu valūtā – decembra beigās bija 4,146 miljardi latu, kopš gada sākuma tas pieaudzis par 885,2 miljoniem latu.
Eiroparlamenta deputāts informē, ka šogad topošajā jaunajā ES lauksaimniecības politikā, kas stāsies spēkā no 2013.gada, ''ir vārds taisnīgi, bet nav vārda vienādi''. ''Ja uzstāsim uz vienādiem hektārmaksājumiem, tad taisnīgumu nedabūsim, tāpēc jāliek taisnīgumā iekšā saturs,'' uzsver Godmanis.
Politiķis uzskata, ka Latvijai ir jācīnās par konkrētu racionālu priekšlikumu, kam varam atrast sabiedrotos, valstij ir jāspēj no savas puses izskaidrot, ko nozīmē taisnīgs maksājums. Jaunajā politikā paradās jautājums par griestu definēšanu hektārmaksājumiem, "proti – vari taisīt, cik hektāru gribi, no zināma to daudzuma maksājumu summa vairs neaugs". Pašlaik neesot skaidrs, kā Latvijas saimniecības atspoguļosies šajā shēmā.
Komentāri (26)
mxblack 24.01.2011. 13.20
Viņš laikam cer to savuLPP/LC vēl izvilkt no miskastes. Bet faktiski tikai jauc mums galvu. Viņs ir vienīgi labs aktieris un izbijis muzikants, kuram savulaik par labu spēli tika valsts vadīšana, pareizāk izputināšana. Es vēl tagad atceros kā krutkas andelmaņi toreiz tika nolikti blakus komersantiem, lai vieglāk varētu no cilvekiem izkrapt viņa paša radītos sertifikātus. Un tas ir tikai viens no šā aktiera diženajiem panākumiem, bet tādu ir ļoti daudz, ieskaitot to komēdiju ar krāsniņām. Ne velti valsts tagad atrodas tur kur tā atrodas pēc viņa un pārējo premjeru un partiju darbošanās tajā.
5
Edzs > mxblack 25.01.2011. 16.35
opi, tu laikam jauniba brashi iedzeri ja tagad esi karojoshs nedzerejs, otru reizi par to krutku raksti, itka visas kaites uz sliktu alkoholu reduce.
savus sertifikatus tak pardeva ne tikai dzeraji, tie tika izmaniti ari no tiem kas shnjabim tuvu nav stavejushi.
0
mxblack > mxblack 25.01.2011. 14.35
Paldies par izsmeļoso skaidrojumu. Tagad es labāk saprotu toreizējās Godmaņa kliķes paveikto. Es tikai no toreizejam TV pāraidēm atceros, ka Godmanis uzsvēra sava, Latvijas bagāto slāņa radīšanas nepieciešamību, lai īpasumus varētu privatizēt un pārvaldīt mūsu valsts iedzīvotāji. Tas vēl kaut kā būtu saprotams. Bt kad viņa kliķe “krutkas točkas” pielīdzinaja komercuzņēmumiem un valstas tos aizsargāja, lūk par to vini ir jātiesā. Viņi labi saprata ka pēc samērā stingrās PSRS politikas attiecībā uz alkohola iegādi, nu to par dažām kapeikām varēja nopirkt cauru nakti uz katra stūra. Viņi labi saprata, ka daudzi kā no mieta norāvušies, sāks dzert un nodzersies īsā laikā, bet viņu sertifikātus, tātad īpašuma daļu, varēs nopirkt par tām pašām kapeikām. Faktiski tā bija labi organizēta un valsts atbalstīta cilvēku nodzirdīšana, kā arī kontrbandas stimulēšana. Bet tā savukārt tās veicējiem radīja pasakainu peļņu gan sertifikātos, gan naudā un tie tad arī varēja izpirkt Latviju. Tā radās gan saknīši, gan šķēles, lembergi un arī pats Godmanis kļuva ļoti bagāts. Un par to viņam un viņa kliķei būtu jaatbild, bet ar alkohola palīdzību salaupītais jaatgriež atpakaļ īpašniekiem un to mantiniekiem. Lielākā daļa šo upuru ir zem zemes, jo strauji nodzērās un pārvērtās par bomžiem. Ja nebūtu šo točku, ļoti daudzi joprojām būtu saimnieki savos īpašumos.
0
Edzs > mxblack 25.01.2011. 00.15
un re kur klat jau ir Bertolds Fliks, tam shis Latvija uzlabotais Privatizacijas sistemas modelis patik, tas jau tad saka – nu kas var but labaks par sho..
http://www.lpa.bkc.lv/lpa/lpa.php?ID=11.1&file=Newsletter12LV.htm
# 13.oktobrī Privatizācijas aģentūrā viesojās Vācijas žurnālistu delegācija, kuras vizīti Latvijā organizēja un finansēja Roberta Boša fonds (Robert Bosch Stiftung). Vizītes laikā vācu žurnālisti iepazinās ar Latvijas vēsturi, kā arī guva plašu ieskatu mūsu valsts tautsaimniecības un politiskajās aktualitātēs un perspektīvās, viesojoties gan pie Valsts prezidenta Rīgas pilī, gan Rīgas Domē, gan Saeimā, ministrijās un dažādās organizācijās. Vizītes laikā Privatizācijas aģentūrā viesi tikās ar aģentūrā strādājošo vācu konsultantu Matiasu Nēmu (Mathias Nehm), bijušo konsultantu, tagad Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja vietnieku Bertu Fliku un PA ģenerāldirektoru Jāni Nagli. J.Naglis iepazīstināja viesus ar privatizācijas gaitu un PA nākotnes darba iecerēm, kas pamatā saistās ar privatizēto uzņēmumu uzraudzību, kontrolējot noslēgto līgumu izpildi, zemes privatizāciju un maksātnespējas un bankrota procesa pārraudzību. Savukārt, B.Fliks uzsvēra ka Latvijā, līdzīgi kā Vācijā, notika centralizēta valsts uzņēmumu privatizācija, taču Latvijā šī programma bija veiksmīgāka, jo, atšķirībā no Treuhand, PA neloloja ilūziju, ka pati spēs atrisināt visas uzņēmumu problēmas. Turklāt Latvijā nebija vērojama tik spēcīga konkurence ar rietumu uzņēmumu produkciju, kāda tā bija Vācijā.
0
mxblack > mxblack 25.01.2011. 18.29
Kāds tam visam sakars ar manu necilo personu? Vai man tagad vajadzētu sist pie krutīm un sākt izskaidrot savas dzīves ceļus un pieredzes? Tas nu nekādi nemainītu kopējo situāciju valstī. Bet ja es savos komentos esmu kur kļūdījies, lūdzu, palabo mani. Vienkārši es tajos laikos dzīvoju provincē, ļoti sekoju visam notiekošajam un arī par to pārdzīvoju. Mainīt jau neko nevarēju, biju vidējais aritmētiskais. Savus sertifikātus dabūju izpirkt par iedzīvi pēc tā, kad mana dzīve apmeta kūleni, bet tas jau nebūtu jakomentē ne šeit, ne citur. Un tā kā ziņās dzirdēto nekur nepierakstīju, dzīvs ir tas, kas šādi ir palicis atmiņā, kas jau toreiz šķita pilnīgi pretējs iecerētajam sakarā ar savas valsts atgūšanu. Es taču tāpat kā lielais vairums cilvēku toreiz nezināju, kāda purvā mūs stumj visi tie godmaņi, gaiļi, krištopāni, šķēles un pārējie slavenības. Un ja tas mani neinteresētu šodien, es te neko nerakstītu. Es tikai nesaprotu, kāpēc daži šeit cenšas uzbraukt man personīgi, it kā es būtu to valsti nolaidis pa burbuli? Attopieties taču. Laikam jau arī šeit dominē tas “latviešu gars” kad viens latvietis otram ir gardākai ēdiens. Nu tad labu apetīti.
0
Edzs > mxblack 25.01.2011. 00.07
ipashuma konversijai Latvija itka lietoja vacu Treuhand sistemu, tachu Godmanis apzinati to izmainija jau sakotneji solot – mes to partaisisim, mes to uzlabosim, mums bus cits variants. Godmanis atljava privatizacijas sertifikatus tirgot un uzkrajot milzigas paketes par tiem uzpirkt valsts un privatpersonu ipashumu.
shis Godmanja ieviestas izmainjas parverta pretmeta shi Treuhand modelja vai sistemas jegu un isa laika sashkjela sabiedribu izcili bagatos un izcili nabagos.
0
raimonds_bossltd 24.01.2011. 11.39
Būtu Latvijas valstij tie desmitiem miljardu vērtie īpašumi, ko Godmanis un LC valdība sadāvināja čekistiem, komuņagām un bandītiem, būtu ne tikai bezdeficīta budžets, bet mēs varētu aizdot arī Valūtas fondam, pasaules bankai un Eiropas komisijai.
2
Edzs > raimonds_bossltd 24.01.2011. 23.32
ombros
Tautas frontes ireta dzivokli Dzirnavu iela Godmanis un ari Jurkans biezhi veda sarunas ar LPSR chekas augstakajiem vaditajiem, sarunu priekshmetu nezinu.
0
janazakovica > raimonds_bossltd 24.01.2011. 16.22
navi cekistiem godmanien un Lc biedriem.ka kinaa panemtu vnk un nosautu.
0
tocelovskis 24.01.2011. 12.09
Ne velti budžeta deficītu izsaka procentos, nevis absolūtajos skaitļos:-)
0