Prezidents: Būt atbildīgiem par šodienu un atcerēties barikāžu laiku
Šorīt no rīta valsts prezidents Valdis Zatlers Doma laukumā aizdedza 1991.gada barikāžu notikumiem veltīto ugunskuru, klātesot skolēniem, jaunsargiem un valsts amatpersonām.
"Mēs simboliski iedegsim ugunskuru, kas mūs domās un atmiņās sasaistīs ar barikāžu laiku, (..) ko saucam par "būt vai nebūt" laiku, kad izšķīrās būt vai nebūt brīvībai. Uguns ir simbols, kas savieno mūs ar to cilvēku sirds degsmi, kuri aizstāvēja mūsu brīvību," teica prezidents, uzrunājot klātesošos jauniešus.
Izpratnes par barikāžu notikumiem jaunatnes vidū nozīmi izcēla ar Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš aicināja izvēlēties īstos varoņus: "Nav tālu jāmeklē filmās, grāmatās – te ir cilvēki, kas pirms divdesmit gadiem stāvēja šeit Doma laukumā par Rīgu, aizstāvēja savas valsts neatkarību. Tie ir vecāki, jūsu kaimiņi (..) – tie varoņi nav jāmeklē, tie ir jums blakus – sekojiet viņu paraugam"
Tāpat prezidents atzīmēja, ka, kaut arī par barikāžu notikumiem pastāstīt ir grūti, tas noteikti ir jādara. Barikādēm veltīti pasākumi šodien norisinās visā Latvijā.
No rīta Iekšlietu ministrijā norisnājās barikāžu veterānu tikšanās, kuras laikā tika pasniegtas 1991.gada barikāžu piemiņas zīmes gan esošajiem gan bijušajiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti barikāžu notikumos.
Saules muzejā, Rātslaukumā 18:00 notiks dziesmu vakars "Ar brīvības dziesmu uz barikādēm", tā atminoties mūziķus barikāžu laikā, kas uzturēja možu garu gan pie ugunskuriem, gan uz skatuvēm Siguldā Bērnu un jauniešu centra foto klubā tiks atklāta izstāde "Turi acis fokusā", Tukuma muzejs rīko pasākumu "Tukumnieki barikāžu laikā pirms 20 gadiem", Liepājā vakarā pie atceres ugunskura notiks pasākums "Tik tev Latvija, cik tavā sirdī iekšā" skolēnu sacerējumu un eseju lasījumi, notiks arī koncerts.
Vakarpusē ugunskuri tiks iedegti arī Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Tukumā, un daudzās citās Latvijas pilsētās, no kurām 1991.gadā smagās tehnikas kolonnas virzījās uz Rīgu, lai aizstāvētu valsts neatkarību.
Vairāk par barikāžu notikumiem lasiet Barikāžu muzeja lapā internetā.
Komentāri (36)
dro 20.01.2011. 15.54
Tas bija jaukākais laiks manā dzīvē. Arī toreiz mēs bijām ar tikpat atšķirīgiem uzskatiem kā šodien, bet spējām vienoties kopīgam mērķim.
1
juhans > dro 20.01.2011. 19.41
Jaukākais laiks dzīvē? Laikam neesmu tāds adrenalīna cienītājs, lai to tā vērtētu. Bija visādi – gan labi, gan slikti brīži. Ne ar ko nesalīdzināma bija sajūta, kad barikāžu laikā uz ielām dzirdēja tikai latviešu valodu! Rīga pēkšņi pirmo reizi manā apzinātā mūžā (pirmo reizi es neatceros; biju toreiz pārāk mazs) bija kļuvusi par Latvijas pilsētu. (Nez, kur pēkšņi tie krievi bija palikuši? Vajadzēja vairākus mēnešu, lai atjaunotos iepriekšējais stāvoklis.) Un tā bija bezgala draņķīga sajūta, kad tu tur stāvēji, nezinot, vai un kad sāksies bruņotais uzbrukums, kā mērķis šautuvē bez ieroča. Neesmu dzirdējis oficiālu vērtējumu, bet toreiz sajūta bija , ka kārtējā asinspirts Maskavas gaumē varētu izraisīties ar ticamību 50:50. Un tā atkal bija ellīga atvieglojuma sajūta, kad agri no rīta, tumsā kabatas radioaparātā dzirdējām, ka Pleskavas desantnieki atteikušies iziet no kazarmām. Jaukums? Nezinu. Kas jādara, tas jādara – jauki vai nejauki. Ja tur tev blakus bija tie, pret kuriem tu izjuti cieņu, tad arī tu nevarēji rīkoties savādāk. Daudzu tur nebija. Tie pārsvarā bija „atbildīgie darbinieki”. Tie bija varonīgi noturējuši aizmugures pozicijas.Bet nu – kas bijis, tas pagājis.
0
andrejs_kirsis 20.01.2011. 14.47
Kāpēc man liekas, ka visvairāk barikādes atceras tie, kas uz viņām nav stāvējuši?
0
mxblack 20.01.2011. 17.18
Vai brīvs var būt tas cilvēks, kuram galvenais ir liela bagātība? Vai brīvs var būt cilvēks, kuraš visu savu mūžu ir spiests pavadīt darbā tikai tādēļ, lai izdzīvotu pats un izdzīvotu viņa ģimene? Bet toreiz taču brīva valsts, brīvi cilvēki tajā un valsts pastāvēšana iedzīvotāju labā bija mūsu mērķis. Mēs bijām gatavi par to atdot savas dzīvības, lai tikai varētu atbrīvoties no okupācijas varas un paši valdīt savā zemē. Kur tas mūs ir novedis, to mēs šodien izjūtam visi. Vai mēs nožēlojam savu izvēli? Nekad. Mēs būsim brīvi, piepildīsies mūsu sapņi, jo mēs kļūstam arvien gudrāki. Visi tie pie varas nonākušie blēži un viltvārži pēc neatkarības atgūšanas viens pēc otra nonāk vēstures miskastē. Sodien mūsu valsti pārvalda valdība, Saeima un Puzes hercogs. Es domāju ka viņš un viņa pērkamā pielīdēju kopa, kura sevi sauc par partiju, ir nākošie kandidāti uz šo miskasti. Nu nevar taču bezgalīgi ilgi graut valsts tiesiskumu un par lielu naudu pirkt bezgodīgu bezmugurkaulnieku balsis, lai pats nenonāktu uz apsūdzēto sola par pastrādātajiem noziegumiem. Un naivi ir tie vēlētāji, kuri iedomājas ka viņš sakārtos valsti tāpat kā savu pilsētu. Šo pilsētu viņš sakārtoja apzogot šo valsti. Varbūt valsti viņš sakārtotu apzogot ES? Tur viņam rokas ir par īsām. Bez goda nevar būt ne cieņas ne atbalsta, ja vēlētājiem visi ir mājās.
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+9
0
Atbildēt
@www.vecamate.lv > mxblack 21.01.2011. 00.57
Pievienojos sajūtai ” Mēs būsim brīvi, piepildīsies mūsu sapņi ” Noteikti! Manuprāt, barikādēs bija vienojoša,tverama, netverama.. nav svarīgi, bet -Ideja.Kuras gauži trūkst šodienā.Vai pazaudēta ,vai atkal meklējama, vai kā… Fiskālā konsolidācija, budžets, abstrakta labklājība,utml. – nu,nav taču, un nekadi nevar būt nāciju vienojoša,radoša Ideja nākotnei.Pirmā Latvija to zin.Tātad,sanāk jāmeklē nākamā Atmoda un jaunas barikādes.Nu jau pašiem ar sevi,kā tautiešu tikšanās- paskatīties spogulī. Nu ,ir taču tā. Varbūt, kļūdos, bet tāda sajūta.
0
mxblack > mxblack 21.01.2011. 17.16
Man ir tāda sajūta ka mūs vienkārši aptina ap pirkstu. Mums nevajadzēja jau pirmajā Saeimā pēc atbrīvošanās vēlēt tos bijušos LPSR deputātus. Viņi taču neko citu nemācēja kā “kruķīt ģelas”. Tāpēc viņu lielākais vairākums bija stājušies komunistu partijā, lai būtu labāki par citiem un lai būtu vairāk iespēju būt pie toreizējās siles. Atmoda viņiem pavēra nebijušas iespējas, tādēļ tūlņ pie darba ķērās visi tie grūtupi un sāka sakārtot likumus. Pēc tiem mēs dzīvojam arī šodien. Tieši viņi nosprauda atgūtās republikas virzības ceļu un pa to mēs ejam arī šodien. Godīgi cilvēki no politikas bēg kā velns no krusta, lai nesasmērētos un nenonāktu tajā barā, kurā netiek vērtēts gods, godīgums, neaptraipīta reputācija, bet gan kāda ir pils, kāds ir limuzīns, kā prot sadarboties ar “savējiem” un cik ir bankas kontos. Nevienu šajā sabiedrībā neinteresē kā šī rocība ir iegūta, jo viņi visi ir vienādi, no vienas kūts un siles. Un ja arī kāds godīgs nonāk Saeimā, tad viņš tur ir baltais zvirbulis, vai neatkarīgais deputāts, ar kuru neviens nerēķinās. Diemžēl šī smirdoņa šeit ir tā iesakņojusies, ka nevienu godīgu cilvēku tajā barā arī neiedabūs, viņš pelnīs savu maizīti kaut ar slotu, bet tur nelīdīs. Kamēr cilvēki neaptvers kas ir “Puzes hercogs” un viņa līdēju banda, kamēr nesīs viņam ziedus un masveidā viņu atbalstīsa, šeit arī nekas nemainīsies. Mēs taču paši to gribam, tad kāpēc kaucam, ka mūs aplaupa un ka izvazā mūsu valsti? Tam tā ir jābūt. Un es nezinu kas to izmainīs, bet to ir jāmaina. Citādi mūsu valstij nav nākotnes, ir gaidāms tikai arvien jauns posts. Būs īslaicīgi burbuļi, bet tie ir tikai ļoti dārgi burbuļi, par kuriem mēs maksājam arī šodien.
0
austrisv > mxblack 20.01.2011. 18.37
Opi!
Paldies! Spēcīgi pateici un precīzi! Sāp jau mums daudziem, ka daļa tautas vēl akli dievina šo sīko , cilvēku bez dvēseles, bet par to jāmaksā visai tautai!
0