Gailis: nav izmantota iespēja mazināt birokrātiju

Ekspremjers prognozējis, ka Latvija ar krīzi tiks galā veiksmīgāk

Ekonomikā krīze deva brīnišķīgu iespēju uzpūstā birokrātiskā aparāta nevajadzīgo taustekļu amputācijai, taču Latvija šo iespēju nav izmantojusi, otrdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atzinis bijušais valdības vadītājs, uzņēmējs Māris Gailis.

"Sākoties krīzei, man personīgi šķita, ka tiksim ar to galā daudz veiksmīgāk. Ātrāk sasniegsim dibenu un sāksim rausties ārā,'' Gaiļa teikto citē aģentūra BNS. ''Īstenībā viss notiek lēnāk. Pati lielākā sāpe ir par to, ka joprojām neesam izdarījuši pareizos secinājumus, lai, izmantojot krīzi, veiktu vismaz domāšanas maiņu savās galvās. Protams, tas attiecas gan uz valdības, gan uzņēmēju, gan ģimenes līmeņiem."

Viņš uzsvēra, ka krīze bija jāizmanto nevajadzīgās birokrātijas mazināšanai. "Vienai nelielai valstij birokratizācija nav labākais veids, kā dot darbu saviem cilvēkiem. Turklāt pēdējos gados tā izvērsusies nenormālās izpausmēs. Manuprāt, ir bezjēdzīgi nodarbināt cilvēkus birokrātiskajā aparātā, kur tie tik vien kā atražo sevi. Paplašina nevajadzīgas procedūras, kuras apēd resursus, apēd naudu un beigu beigās rada pilnīgi pamatotu skepsi nodokļu maksātājos, kuri sāk izvairīties no nodokļu maksāšanas," klāstīja uzņēmējs.

Ekspremjers gan atzina, ka savā laikā pats ir nodarbojies ar birokrātijas radīšanu. "Bez birokrātijas neviena valsts nevar iztikt. Kādam ir jākārto lietas. Taču ir jābūt politiskam instrumentam, lai varētu birokrātiju nemitīgi ierobežot, optimizēt. Tāda pēdējos desmit gadus nav," secināja Gailis. Viņaprāt, šī gada budžets, pretēji solījumiem, atražo un saglabā esošo, pilnīgi nevajadzīgo birokrātijas un patēriņa līmeni.

Uzņēmēja vērtējumā, lielāko ļaunumu nodara nodokļu palielināšana. "Strukturālās reformas mēs neveicam, bet turpinām patērēt to, ko neesam nopelnījuši. Un nu vēl mēģinām naudas trūkumu novērst ne tikai ar aizdevumiem, bet arī ar nodokļu pieaugumu,'' pārmet Gailis, ''tas ir nodarījis lielāko ļaunumu – būtiski samazinājis uzņēmēju patriotismu, kas pastāvēja, teiksim, vēl iepriekšējās desmitgades vidū. Cilvēki uzskatīja: 15% tas ir godīgs, labs nodoklis. Tas ir jāmaksā. Tagad lielākā daļa tā vairs neuzskata. Domāju, ka sabiedrība attieksmē pret nodokļu maksāšanu ir kļuvusi līdzīga kaut kādām Dienvidamerikas valstīm, kur tas nav modē un netiek uzskatīts par patriotisku pienākumu."

Jau vēstīts, ka Gaiļa biznesu arī skārusi krīze – viņš pēdējā laikā pārdod savus nekustamo īpašumu projektus, lai arī pagaidām nav izvēlējies pieteikt maksātnespēju, kā to darījuši citi nacionālā biznesa pārstāvji.