Akuratera jubilejas pasākums • IR.lv

Akuratera jubilejas pasākums

27

13.janvārī Jāņa Akuratera muzejā notiks dzejnieka 135.jubilejai veltīts pasākums "Sirds varā", ziņo aģentūra LETA.

"Sirds varā" – tā Akuraters nosauc arī savu piekto dzeju grāmatu, kas iznāk 1911.gada nogalē "Dzirciemnieku" izdevumā. Šogad kopš krājuma iznākšanas aprit 100 gadi, un dzejnieka 135.dzimšanas dienas vakars Akuratera muzejā ir iecerēts "sirds varas" zīmē, jo, kā savulaik rakstīja Kārlis Krūza: "Sirds vara ir vienīgā, kurai padodas Akuraters. Sirds varā viņš atradies arvienu.".

Programmā paredzētas vairākas literatūrzinātniskas etīdes un improvizācijas: Mairas Valteres veidotā "No "Klusajām sonetām" līdz "Sirds varai"", Maijas Burimas veidotā "Sirds – dvēsele – gars Jāņa Akuratera un laikabiedru daiļradē" un Simonas Sofijas Valkes izstrādātā "Moriss Māterlinks un Jānis Akuraters – radošie dialogi". Etīdes iepazīstinās klausītājus ar kultūrvēsturisko kontekstu un poētisko stilu, kāds valdīja pirms 100 gadiem – krājums "Sirds varā" tapšanas laikā.

Dzeju no Akuratera krājuma "Sirds varā" lasīs muzeja teātra pulciņa "Kolumbīne un Arlekīns" dalībnieki, kā arī gaidāms muzikāls pirmatskaņojums – Gata Zvirgzdiņa, Jura Riekstiņa un Ginta Šteina aranžētās dziesmas ar vectēva brāļa Akuratera vārdiem dziedās Ieva Akurātere.

"Savā būtībā Akuraters te ir tas pats agrākais, tas pats straujais cīnītājs un dievu dēlu kareivis; saules, puķu un karstā asins viļņa, un mīlestības, un vaļības, un sapņu tveices skalds; bet tomēr ir kaut kas noticis, pirmā acumirklī lāgā neizmanāms, it kā paslēpts un aizplīvurots, bet toties dziļāk pašā būtībā iespiedies, kaut kas, kas pārvelk pār visu vieglu skumju plīvuri," dzejnieka izteiksmi "Sirds varā" raksturojis dzejnieks Fricis Bārda.

Akuratera jubilejai veltītais sarīkojums "Sirds varā" sāksies plkst.plkst.18.

 

Komentāri (27)

kaspars712 09.02.2016. 11.01

Par šo tēmu iesaku noskatīties nelielu filmiņu: https://www.youtube.com/watch?v=Eq8JEQRgVFc

0
0
Atbildēt

0

ierados 05.02.2016. 08.54

Ar latviešu valodu ķibeles ir bijušas vienmēr, jo latvieši vienmēr apguvuši lietas, kas darītas citur – kuģubūve un navigācija, mašīnbūve, vieglā industrija, bankas un finanses, skaitļošanas tehnika, informācijas tehnoloģijas u.c. Akadēmisko valodnieku latviskotā terminoloģija »iedzīvojas» tikai daļēji. Kā arhitektu zīmētie celiņi pa zālieniem un pašu iedzīvotāju iestaigātie. Spilgts piemērs – datorterminoloģijas vārdnīca, no kuras »iedzīvojās» pāris procentu. Par valodas lietošanas pareizību un gramatiku piekrītu. Skolā slikti mācās. Pieņemu, ka mazo vienreizvienu no galvas tekoši zin tikai katrs desmitais absolvents. Latviešu valodā rodas ļoti maz kas no jauna, nebijuša, vecās »gaismas pilis» jāaplipina miljoniem zelta dālderu, jaunajam nepietiek. Starp citu, dālders arī nāk no svešvalodas un nekas. Par to visu nav vērts iespringt, cilvēki mēdz nomirt un līdz ar viņiem nepareizā valoda.

0
0
Atbildēt

0

andrejs 03.02.2016. 12.09

labs raksts. manuprāt valodnieki pārcenšas. Nu nevajag visu latviskot.

Atkraste – tiešām otru murgaināku un pilnīgi nevajadzīgu vārdu grūti atrast.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu