Analītiķi paredz labumu gan Baltijai, gan eirozonai kopumā
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos Igaunija kļūst par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiek ieviests eiro. Lai arī vēl Vecgada pēdējā dienā Tallinā bija izlīmēti plakāti pret eiro ieviešanu, vairākums analītiķu paredz, ka Eiropas valūtas ienākšana Igaunijā nāks par labu gan šīs valsts un visas Baltijas ekonomikai, gan arī stiprinās eirozonu.
Analītiķi prognozē, ka Igaunija, visticamāk, būs pēdējā jaunā dalībvalsts eirozonā vairāku nākamo gadu laikā, jo tādas valstis kā Polija un Čehija uz Eiropas vienotās valūtas bloka krīzi raugās piesardzīgi, vēsta aģentūra LETA. Latvija par mērķi nospraudusi pievienoties eirozonai 2014.gadā, pakāpeniski līdz tam samazinot vēl Māstrihtas kritērijiem neatbilstīgi lielo budžeta deficītu.
Taču viņi norāda, ka Igaunijai pievienošanās eirozonai ir labāka salīdzinājumā ar neskaidrību par kronu un uzskatāma par labu iespēju piesaistīt jaunas investīcijas. Eiro ieviešana ir arī kulminācija Igaunijas virzībai uz rietumiem pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO 2004.gadā.
Igaunijas iedzīvotāji ar eiro cer nedaudz ietaupīt naudu uz valūtas darījumiem. Arī mājokļu īpašnieki gūs labumu no pievienošanās eirozonai, jo lielākā daļa hipotekāro kredītu, kurus galvenokārt piešķīrušas Ziemeļvalstu bankas "Swedbank", SEB un "Nordea", tikuši ņemti eiro valūtā. "Igaunijā mēs esam arī pārliecināti, ka eiro atbalstīs tirdzniecību," norādīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.
Igaunijas parādsaistību apjoms un budžeta deficīts ir viens no zemākajiem eirozonā. Lai sasniegtu eiro ieviešanas kritērijus, Ansipa valdība īstenoja budžeta deficīta samazinājumus 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Arī inflācija ir samazinājusies, ekonomikai 2009.gadā piedzīvojot gandrīz 14% kritumu pēc pirmskrīzes perioda straujās izaugsmes.
Igaunija, tāpat kā Latvija un Lietuva, ir pieradusi balstīties uz nelielu valūtas elastību. Krona kopš tās ieviešanas 1992.gadā bijusi piesaistīta Vācijas markai un pēc tam eiro. Igaunija arī kļuva par pirmo bijušās Padomju Savienības valsti, kas pameta rubļa zonu. Valsts prognozē, ka ekonomikas perspektīvas uzlabosies pēc 2009.gada recesijas, kuru pasliktināja taupības pasākumi. Igaunijas Centrālā banka lēš, ka valsts IKP 2011.gadā pieaugs par 3,9%.
Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps uzskata, ka eiro ieviešana ir arī drošības pavērsiena punkts, ņemot vērā saspīlētās attiecības ar Krieviju. "Igaunijas ārpolitikas mērķi bijuši iesaistīt valsti pēc iespējas vairākās starptautiskās organizācijās un savienībās, lai tā nekad vairs nebūtu izolēta vai bez draugiem," sacīja Kasekamps. "Pievienošanās eirozonai ne tikai veicina Igaunijas ekonomikas labklājību, bet arī drošību."
Citas bijušā komunisma bloka valstis nav tik pārliecinātas par pievienošanos eirozonai, lai arī kādu dienu tām nāksies ieviest vienoto Eiropas valūtu. Šīs valstis vēlas redzēt, kā tiks atrisinātas parādsaistību problēmas Īrijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē, kurās izveidojušies ievērojami budžetu deficīti.
Ar Jaunā gada 1.janvāri Eiropas Savienības prezidentūru pārņem Ungārija.
Komentāri (55)
daina_tabuna 01.01.2011. 12.38
Tos analītiķus noslānīt ar slapju trauku lupatu. Latvijai EUR ieviešana Igaunijā ir spēriens starp kājām. Kurš prātīgs uzņēmējs investēs Latvijā, ja blakus ir Igaunija ar labāku infrastruktūru, sakārtotāku likumdošanu un tagad vēl arī EUR? Mums pamatīgi paveiksies, ja jau esošie uzņēmumi nepārcelsies uz Igauniju, nemaz nerunājot par potenciālo nācēju neatnākšanu.
Ja tie analītiķi uzskata, ka Latvijai nāks par labu investīciju neienākšana/ aizplūšana… tad atvainojos… tad gan viņiem ir taisnība.
5
kristaps_drone > daina_tabuna 03.01.2011. 09.52
Par Igauniju vienā vārdā var teikt tā: civilizēta valsts. Tur iebraucot, var justies kā normālā, varbūt ne bagātā, tomēr rietumu valstī. Latvijai, diemžēl, līdz tādam līmenim vēl ļoti tālu. Reizēm šķiet, ka mēs nevis cenšamies tuvoties civilizētas valsts līmenim, bet tieši otrādi, darām visu, lai attālinātos.
0
garausiitis > daina_tabuna 01.01.2011. 23.05
Precīzāk par tām sadarbības valstīm varētu?
0
piziks > daina_tabuna 01.01.2011. 21.16
Viss kārtībā un pa-a-aldies igauņiem, — tagad tiem Latvijas uzņēmumiem, kurus nodokļu reketieri aizvilkuši līdz kritiskiem stāvokļiem/izdzīvošanas riskam, nebūs tālu jāiet. Ari nodokļus maksāt taču pievilcīgāk simpātiskai, konstruktīvai, kaut mazliet gudrākai par mūsējo, varai. Ne jau velti LR Saeimā sadarbības grupas ir ar ļ-ļ-ļoti dažādām valstīm, — nav vienīgi ar Igauniju! … Savādi, vai ne? :)
0
piziks > daina_tabuna 02.01.2011. 01.39
Vakarvakara TV. Visticamāk LNT. Skaitliski lielākā sadarbības grupa ar Baltkrieviju, vēl esot sadibinātas arī parlamentārās sadarbības grupas ar Šveici un Japānu — īpaši iecienītas. Šo video gan pats sameklē, ja interese rodas. Nu nemaz sarežģīti nebūs, ceru.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 02.01.2011. 22.40
Bet tas jau tikai loģiski. Kurš gribētu komandējumus uz Igauniju, ja var dabūt uz Japānu?
0
dro 02.01.2011. 00.59
OT droši vien jauc Dombrovski ar Rimšēviču: http://www.ir.lv/2010/12/3/skolotaji-nikni-par-rimsevica-ieteikumu-parcelties-uz-arzemem-zemas-algas-del.
Arī attiecībā pret Rimševiču tā bija demagoģija.
1
garausiitis > dro 02.01.2011. 01.20
lno – zinu kā vienu tā otru – pilnīgi dažādi cilvēki…
0
Vineta Ungailo 01.01.2011. 15.10
investoriem Baltija ir viens tirgus, punkts viens. un punkts divi, kādu labumu tad Latvijai ir devušas tās investīcijas, kas treknajos gados tika sagāztas iekšā? nekustamā īpašuma burbulis, nenormāla inflācija un pilnīgs ražošanas konkurētspējas zudums. vēl vienu šādu investīciju vilni mums patiešām nevajag.
1
+1
0
Atbildēt
@daina_tabuna > Vineta Ungailo 01.01.2011. 18.32
Šādas tiešam nevajag. Bet kā būtu, ja Jelgavas busu rūpnīcu nopirktu Neoplan vai Irisbus? Krievi tieši grib tikt vaļā no savām akcijām, bet ir diezgan liela iespēja, ka nekas viņiem nesanāks.
0