Vilks: Satversmē jāiestrādā fiskālās disciplīnas principi

Finanšu ministrs taisnojas par strukturālo reformu iedīgļiem 2011.gada budžetā

Latvijas Satversmē būtu jāiestrādā fiskālās disciplīnas principi un jānosaka vidējā termiņa budžeta rāmis, pirmdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" pauž finanšu ministrs Andris Vilks (''Vienotība'', PS). Atsaucoties opozīcijas kritikai, viņš arī norāda, ka zināmi strukturālo reformu iedīgļi 2011.gada valsts budžetā tomēr ir iestrādāti, skaidrojot, ka iepriekšējai Valda Dombrovska (''Vienotība'', JL) mazākuma valdībai nebija politiskā atbalsta to īstenošanai, citē aģentūra BNS.

Pēc ministra teiktā, ir ļoti svarīgi noteikt, ka vidēja termiņa budžeta rāmis tiek pacelts Satversmes normu līmenī. Tāds arī ir Finanšu ministrijas redzējums par fiskālo disciplīnu. Kā uzsver Vilks, nav pieļaujama situācija, ka valdības pieņemtos lēmumus par taupību apstrīd Satversmes tiesā, kā tas bijis gadījumā ar tiesnešu algām.

"Satversmes tiesas spriedumi zināmā mērā ierobežo valdības iespējas veikt taupības politiku. Es neapšaubu to likumību, bet jāsaprot, ka šādi ir grūti realizēt valsts izvēlēto politiku. Tas ir politiska līmeņa jautājums, vai visiem vajag solidarizēties, vai arī kāds var palikt ārpus šīs politikas, kā to var saskatīt tiesnešu algu piemērā," teica Vilks.

Diskusiju par papildu 50 miljonu latu konsolidāciju 2011.gada valsts budžetā finanšu ministrs sola sākt tūlīt pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā. Starptautisko aizdevēji pamatprasības pirmdien Saeimā izskatāmajā budžeta projektā esot izpildītas, tāpēc pārskata misijās valdība mēģinās vienoties par turpmāko rīcību, solīja Vilks. ''Pēc budžeta pieņemšanas koalīcija turpinās politiskās debates, lai vienotos par turpmākajām strukturālajām reformām, kā arī nākamajiem soļiem budžeta konsolidācijai," teica finanšu ministrs.

Opozīcijas deputāts Andris Šķēle (PLL, TP) uzskata, ka 2011.gada budžetā 50 miljonus latu papildus iespējams konsolidēt, samazinot valsts pārvaldes tēriņus, proti, uz pusi samazinot ministriju skaitu un pārkārtojot valsts pārvaldi. Pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" viņš sacīja: "Es domāju, valdībai, pirmkārt, būs jāķeras pie saviem iekšējiem tēriņiem. Mēs redzam, ka šobrīd ir izdarīts pats minimālākais un tādā parodijas veidā. Divas ministrijas ir matemātiski apvienotas un tas nosaukts par strukturālajām reformām."

Vilks gan uzskata, ka zināmi strukturālo reformu iedīgļi 2011.gada valsts budžetā tomēr ir iestrādāti. Pēc viņa skaidrotā, valdībai līdz šim nav bijis politiskā atbalsta kvalitatīvu strukturālo reformu īstenošanai.

"Dombrovska mazākuma valdībai vienkārši nebija iespējams veikt strukturālas reformas, īpaši iepriekšējās Saeimas situācijā, kad četru komisiju vadība bija opozīcijas rokās. Līdz ar to vairākās nozarēs reformas nemaz nevarēja uzsākt. Tagad situācija ir cita. Mums ir vairākuma valdība. Saeimā ir daudz vairāk aktīvu deputātu, un līdz ar to tagad daudzi jautājumi noris daudz raitākā tempā," stāstīja Vilks.

"Tāpēc tagad ir svarīgi, lai arī sociālie partneri un nozares pašas nāktu ar savām iniciatīvām un savām idejām. Turklāt strukturālās reformas nav tikai vienas dienas jautājums. Kaut vai piemērs ar augstāko izglītību. Nozares iekšienē ir liela nevienprātība, daļa no nozares pārstāvjiem uzskata, ka viss ir kārtībā un nekādi pārkārtojumi nav nepieciešami. Savukārt citi šīs nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešamas un iespējamas reformas. Valdība var nākt ar savu iniciatīvu, bet svarīgi, lai to atbalsta sabiedrība," uzsvēra Vilks.

Veselības aizsardzībā situācija esot cerīgāka. "Ir kopēja izpratne par to, ka naudai no valsts kases līdz pacientam ir jānonāk daudz īsākā laikā. Turklāt liela daļa no nozarei piešķirtiem līdzekļiem nemaz nenonāca līdz pacientu aprūpei, bet tika izmantoti būvdarbu un iepirkumu finansēšanai," teica Vilks, uzsverot, ka nelietderīgi tēriņi ir jāizskauž visās nozarēs.