Uzvarētāji var palikt bešā

Svētdien Moldovā ievēlēja parlamentu

Nepilnu divu gadu laikā šīs bija jau trešās Moldovas augstākā likumdevēja vēlēšanas. Šķiet, arī šoreiz netiks rasta izeja no hroniskās politiskās krīzes, un pēc gada, pusotra Moldovas pilsoņus atkal aicinās doties pie vēlēšanu urnām. Klupšanas akmens ir prezidenta ievēlēšanai nepieciešamā vismaz 61 (no 101) deputāta balss. Lai apstiprinātu valdību, pietiek ar vienkāršu vairākumu.

Septembrī notika referendums, lai atgrieztos pie visas tautas vēlēta prezidenta. Tas patiešām līdzētu, taču nekā. Lai referendumu uzskatītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz 33% vēlētāju. Atnāca 30%.

Vēlēšanās startēja divdesmit partijas, pie mandātiem tika četras. Līdzīga “bilde” oktobrī bija vērojama Kirgīzijā. Uzvarēja komunisti (41 deputāta vieta), taču pati par sevi šī uzvara neko nedod. 41 balss ir labs pamats koalīcijas veidošanai, tikai, lai veidotu koalīciju, ir vajadzīgi partneri, kuru, vismaz pašlaik, komunistiem parlamentā nav. Vēl nav apkopotas ārzemēs mītošo Moldovas pilsoņu balsis, taču tām nevajadzētu būtiski ietekmēt kopainu.

Pārējās vietas tikušas liberāldemokrātiem (31 mandāts), demokrātiem (15 mandāti) un liberāļiem (11 mandāti). Šīs trīs partijas veidoja iepriekšējo valdošo koalīciju ”Eirointegrācijas alianse” (EA), kurā ietilpa arī partija “Mūsu Moldova”, kas šoreiz nespēja pārvarēt četru procentu barjeru. Piebildīsim, ka Moldovā, tāpat, kā Latvijā, par vēlēšanās caurkritušām partijām atdotās balsis tiek proporcionāli sadalītas starp uzvarētājiem.

Kā jau liecina pats alianses nosaukums, to veidojošās partijas redz savas valsts nākotni Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Tas “neiet kopā” ar Krievijas publiski pausto vēlmi redzēt bijušās Padomju Savienības teritoriju kā savas ietekmes sfēru. Vecmodīgi, taču tas ir deklarēts. Uz Baltijas valstīm tas gan nevarētu attiekties, jo esam NATO. Savukārt Moldova ceļā uz ES nav tikusi daudz tālāk par vēlmju līmeni.

Maskava taustās pēc sadarbības ar Moldovas komunistiem, taču tai traucē salīdzinoši nesena pagātne. Komunistu ilggadējais līderis Vladimirs Voroņins pirms sešiem gadiem (tolaik viņš bija prezidents) krita Kremļa nežēlestībā, kad nepieņēma tā saukto Kozaka memorandu – plānu, kā noregulējama Piedņesrtas separātā veidojuma problēma. Voroņins toreiz un arī tagad iestājas par Piedņestras starptautiski – pat no Krievijas puses ne – neatzītās republikas pilnīgu reintegrāciju Moldovas sastāvā. Kozaka memorands to neparedzēja. Tāpat kā Krievijas karaspēka evakuāciju no Piedņestras. Krievijas aizbildinājums palicis iepriekšējais – milzīgās munīcijas noliktavas, kas jāapsargā. Lai cik liels būtu šis arsenāls, kopš PSRS sabrukuma pagājušajos gados to varēja izvest.

Atkal jau Voroņina varas gados Krievija pieteica Moldovai “vīna karu”, bijušas cita rakstura domstarpības. Taču reāli komunisti ir vienīgie iespējamie Maskavas partneri.

Kremļa propaganda alianses partijas dēvē par “prorumāniskām”, tiek kultivēta doma, ka Moldovas integrācija ES nozīmēs Moldovas pievienošanu Rumānijai. Lielākā tagadējās Moldovas daļa, kas saucās par Besarābiju laikaposmā starp Pirmo un Otro pasaules karu, ietilpa Rumānijā. Tikai pagājis pārāk ilgs laiks, un reģionu skārušas pārāk nopietnas pārmaiņas.

Rumānija un Moldova nav tas pats, kā divas Vācijas pirms divdesmit gadiem. Turklāt, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, Moldovā cilvēku skaits, kas vēlētos pievienošanu Rumānijai nepārsniedz desmit procentus. Tiesa, vēl pirms dažiem gadiem Moldovas pilsoņi diezgan plaši pieņēma Rumānijas pilsonību, taču lielākoties tāpēc, ka tā bija biļete uz citām ES valstīm.

2009.gada aprīlī Kišiņevā pēc vēlēšanām sākās ielu nekārtības, nosvilināja parlamenta ēku un prezidenta darba telpas. Toreiz nekārtības iedvesmoja alianses partijas, kas uzskatīja, ka tām “nozagta uzvara”.

Šoreiz kaut kas tamlīdzīgs šķiet maz ticams. EDSO novērotāji atzinuši vēlēšanas par starptautiskajiem standartiem atbilstošām. Savukārt komunisti ir pārāk vecišķa un gaudulīga partija, lai ņemtos kaut ko tādu iedvesmot, kur nu vēl organizēt.

Alianses šķelšanās ir maz ticama, valdību tā izveidos, taču grūtākais, kas to gaida tuvākajā laikā, ir problēma, ko sauc “prezidenta ievēlēšana”. Ja to neatrisinās, jaunas parlamenta vēlēšanas nav aiz kalniem.