Atkal Jūrmala

Domes atlaišanai svarīgākā būs politiskā griba

Publiskajā telpā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prominences Raimonda Vējoņa puses izskanējis, ka tiekot apsvērta iecere atlaist tagadējā sasaukuma Jūrmalas domi. Vējonis ieņem vides ministra amatu, taču šīs ministrijas pārziņā būs arī pašvaldību lietas, tāpēc viņa teiktais vērtējams kā Jūrmalas varasvīriem nevis hipotētiska, bet reāla perspektīva.

Viss ir pareizi, Saeimas deputāti un ministri ir plašsaziņas uzmanības centrā – vairāk vai mazāk. Ar lokālajiem “dieviņiem” ir citādi. Viņu dažādi vērtējamie darbi un nedarbi nāk tikai pār konkrētās pašvaldības iedzīvotāju galvām, pārējā Latvija par tiem tiek “apgaismota” tad, kad uzvirmo lielāks skandāls.

Otrdienas pēcpusdienā Vējonis par Jūrmalas domes iespējamo atlaišanu spriedis jau atturīgāk, taču atpakaļgaitu netika ieslēdzis. Pētīšot likumdošanu. Droši vien ar to ir jāsāk, ja reiz tas sazin kāpēc nav izdarīts līdz šim.

Latvijā ir divas lielas pašvaldības – Jūrmala un Daugavpils –, kas jau kuro reizi pēc kārtas tiek pie ļoti sadrumstalota deputātu sastāva, tāpēc daudz laika un enerģijas prasa vairākuma koalīcijas “samiksēšana”. Var tikai minēt, kādu argumentu ietekmēti viens vai divi deputāti (vairāk nevajag) “maina ticību” un, skat, – pilsētnieki tikuši pie citas vairākuma koalīcijas, un, attiecīgi, jauna mēra. Kā anekdotiskāko piemēru varam minēt par gadu mazliet senāko Daugavpils “vienas dienas hroniku”, kad deputāts Rihards Eigims (tagad jau Saeimas deputāts no ZZS) paguva gan zaudēt, gan ieņemt mēra amatu.

Jūrmalai, kaut arī pagājuši gadi, līdzi velkas “Jūrmalgeita” – nevienas citas Latvijas pilsētas mērs nav nonācis cietumā par kukuļdošanu. Vēsture atkārtojās šogad, kad maijā vispirms aizturēja, bet pēc tam apcietināja pirms nepilna gada Jūrmalas mēra amatā ievēlēto Raimondu Munkevicu, kuram ir sava pilsētas mēroga partija. Diezgan kārns (pieci tūkstoši latu) kukulis tika likts lietā, lai gaidāmajā uzticēšanās balsojumā Munkevics saglabātu amatu. Laikam jau ienesīgu vai citādi patīkamu amatu, ja reiz vīrs riskēja ar došanos pie kriminālatbildības. Tiesa gaidāma tikai nākamgad. Lai nu kas, bet Temīdas dzirnas Latvijā maļ stipri palēnināti.

Munkevicu mēra amatā nomainījušais Tautas frontes veterāns Romualds Ražuks (“Pilsoniskā savienība”) gluži kā Napoleons pēc atgriešanās no Elbas salas amatā noturējās aptuveni simts dienas. Jūrmalas domē atkal kāds mainīja ticību. Joprojām smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētais Munkevics tika pie labi atalgota amata, siltas vietiņas pašvaldības kapitālsabiedrībās atradās viņa dēlam un znotam.

Būt pilsētā ietekmīga cilvēka dēlam vai znotam nav noziegums vai kaut vai prettiesisks nodarījums, statuss neliedz ieņemt amatus pilsētai piederošajos uzņēmumos. Taču puslīdz pieklājīgs konkurss vakantajām vietām par nāvi nebūtu nācis. Nav dzirdēts, ka tas ticis rīkots.

Ražuku mēra amatā nomainījušais Gatis Truksnis (KDS, LZS, LPP/LC) publiski atzinis, ka amatu liegšana Munkevica radiem nozīmētu šo cilvēku vajāšanu. Bet neliegšana – kā to lai nosauc? Pēc šīs loģikas sevi par vajātu var tikt uzskatīts katrs, kas nav ticis pie uzlūkota amata. Un pamatojumam nemaz nav vajadzīga radošanās ar Munkevicu, kā ieganstu var minēt rasi, dzimumu, tautību, vecumu, ticību, daltonismu, utt.

Pirms pusotra mēneša nāca zināms, ka Valsts kontrole, reaģējot uz jūrmalnieku sūdzībām, paredzējusi pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Atliek gaidīt revīzijas rezultātus un minēt – būs vai nebūs kārtējais skandāls “pilsētā zem palmām”.

Jūrmalas mēri pēdējos gados mainās biežāk nekā Latvijas valdības, tas nevar negatīvi neietekmēt pašvaldības kā institūcijas reputāciju, un patiešām kaut kas būtu jādara, lai cilvēku grupa nevarētu graut to nesodīti.

Vējoņa pieminētā Jūrmalas domes iespējamā atlaišana varētu būt efektīvs pašvaldību, arī citu, disciplinēšanas mehānisms. Ja vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, tās var veikt, un runa ir ne tik daudz par juridiskajām normām, cik par to, vai šādam solim pietiks politiskās gribas.