PLL: Konsolidācijas pasākumos nav reformu pieteikuma
Koalīcijas partijas budžeta konsolidācijā ir balstījušas uz viedokli, lai izvēlētie pasākumi būtu mazāk sāpīgi un solidāri sabiedrībai, aģentūrai LETA norādījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tomēr viņš vēl neņēmās spriest, vai panāktās vienošanās ir izdevušās solidāras, taču "mēģinājums un griba to izdarīt bija".
"Kod, kurā pirkstā gribi, visos sāp," viņš atzina.
Ekspertu piesauktās strukturālās reformas esot ļoti skaists jēdziens, taču ne vienmēr tiekot paskaidrots, ka to pamatā ir iestāžu slēgšana – gan skolu, gan slimnīcu un arī muzeju un teātru, kas nozīmētu arī darbavietu samazināšanu. "Tas jebkurā gadījumā nenozīmē, ka cilvēki pārsēžas citā krēslā, – strukturālās reformas būtu augstskolu likvidēšana un slimnīcu skaita samazināšana," pauda ZZS līderis.
Brigmanis prognozēja, ka Saeimā notiks karstas diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali, jo deputātu amatos ievēlēti arī vairāki bijušie pašvaldību vadītāji. "Protams, tas pašvaldībām būs grūti, bet no otras puses jāsaprot, – ko citu darīsim? Skolotāju algas, pabalsti, pensijas – tas viss ir noturēts un tam klāt neķeras," aģentūrai LETA sacīja Brigmanis.
Tikmēr opozīcijā esošā partiju apvienība "Par labu Latviju" (PLL) pagaidām neredz nekādus iemeslus, lai tā atbalstītu topošo nākamā gada budžetu, kurā būs iekļauti pašlaik izskanējušie konsolidācijas priekšlikumi, aģentūrai LETA atzina PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns (TP).
Zalāns uzskata, ka pamatproblēma joprojām netiek risināta – notiek manipulācijas ar procentpunktiem un skaitļiem, bet nav neviena reformu pieteikuma.
"Nav neviena nopietna pieteikuma reformām izglītībā, veselības sistēmā un nākamajam posmam pašvaldībās. Visā pasaulē saprot, ka, lai valsts vara paliktu lētāka, ir vairāk jādod pašvaldībām, bet Latvijā nekas no tā nenotiek- ir tikai manipulācijas ar procentiem," viņš sacīja aģentūrai LETA.
Viņš teica, ka PLL nav plānojusi sagatavot alternatīvu budžeta projektu, taču mēģinās cīnīties par to, lai neapliekamais minimums četros gados sasniedz minimālās algas apmēru, tāpēc PLL iesniegšot tādus priekšlikumus, kas šim mērķim tuvinātu.
Koalīcija sestdien pēc septiņu stundu ilgām diskusijām panāca vienošanos par IIN likmes samazināšanu nākamgad līdz 25%, neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem, atvieglojuma par apgādībā esošajiem palielināšanu līdz 70 latiem, sociālo apdrošināšanu iemaksu likmes palielināšanu līdz 35,09% (pašlaik tā ir 33,09%), šo palielinājumu paredzot veikt uz darba ņēmēju iemaksām.
Panākta vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%.
Panākta vienošanās par minimālās algas palielināšanu līdz 200 latiem līdzšinējo 180 latu vietā.
Veselības ministrijai centrālā resora izdevumi būs jāsamazina par 12,3 miljoniem latu.
PVN pamatlikme tiks palielināta līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultota.
Palielināta tiks arī samazinātā PVN likme – no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.
Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši palielinot nodokli jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.
IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.
Komentāri (39)
andrisskrastins 21.11.2010. 14.02
Mēs *negribam* zināt kas ir strukturālās reformas, mēs gribam pieņemt, ka valstij ir maģiski naudas krājumi, kas noteikti eksistē. Un sauc to kā gribi “strukturālās reformas”, “naudas atņemšana bagātajiem”, “progresīvā nodokļa nekavējoša ieviešana”…
0
andrisskrastins 21.11.2010. 14.02
Tieši par to jau arī ir runa. Strukturālās reformas JAU notiek. Un nē, tās nav VK piesaugtās situācijas, ka valsts iestāde samazina strādājošo skaitu, bet nesamazina algas vadošajiem amatiem – tas ir nesmuki, bet tam joprojām nav nekāda sakara ar strukturālām reformām.
Strukturālās reformas būtu visu VID nodaļu likvidēšana un pāriešana uz e-atskaišu sistēmu. Daudzi piesauc Neo gadījumu, bet tas nav nopietni. Zinu, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši baidās no datoriem, jo pat elementārus rēķinus samaksāt stāv milzīgā rindā, neskatoties, ka var ļoti ērti samaksāt caur interneta banku BEZ jebkādām piemaksām. Sturkurālās reformas būtu RTU DF apvienošana ar LU DF vai vismaz dublējošo kursu likvidācija. Sturkturālās reformas ir joprojām plaši kritizētā slimnīcu reforma, kuras dēļ Bauskā tiltu bloķēja.
4
piziks > andrisskrastins 21.11.2010. 14.13
Nolaidies, puisi Pēci uz zemes, darbaspēka tirgū provinces vēl ir pilna ar cilvēkiem/darbņēmējiem/nodokļu maksātājiem, kam nav ne datoru, ne interneta un neapsaukā viņus: viņi nav gļēvi un nebaidās, bet viņiem, pilsētas šmurguli, jau šobrīd nav tās liekās naudas, jo 200 000 darbspējīgo un ģimeņapgādnieku ir bez darba, reģistrēto bezdarbnieku, kuru statuss ir vairs tikai 6 mēneši, vien . 160 000. Mosties un dziedi, budžettērētāju karodziņ!
0
Sintija Sproģe > andrisskrastins 21.11.2010. 18.20
RTU DF un LU DF apvienošana? Tu ko, tev ir kaut mazākā nojausma, kāda ir starpība? Tik pat labi varētu apvienot armiju ar policiju…
0
varbūt ka tā > andrisskrastins 21.11.2010. 20.55
griež ZZS treknās ministrijas un tas ir labi, bet ne mazāk jāgriež arī Vienotības jomas
0
andrisskrastins > andrisskrastins 21.11.2010. 14.27
Internets ir bibliotēkās un pašvaldību speciālos punktos. Nu nevajag tikai. Tā mēs varam attaisnoties pilnīgi par visu.
0
daina_tabuna 21.11.2010. 15.20
Tādu bulšitu pat no Brigmaņa nebiju gaidījis…
Strukturālās reformas nenozīmē ķeršanos klāt skolām, muzejiem, slimnīcām. Pirmkārt tas nozīmē valsts aparāta griešana. Nežēlīga griešana. Jo ierēdņu skaits ir 40- 50% par lielu tik mazai valstij kā Latvija. Tieciet galā ar to un tad vairs nebūs jādomā par nodokļu likmju mikroizmaiņām, skolu aiztikšanām un citiem idiotismiem. Turklāt- nav runa tikai par valsts iestādēm, jāpurina arī pašvaldību iestādes, kur situācija ir vēl traģiskāka un liekais svars smacē normālu pašvaldību funkcionēšanu. Pašvaldības bez spiediena no valdības pašas to nedarīs, jo tie, kam tas būtu jādara paši būs starp tiem, kam jālido.
10
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@daina_tabuna > daina_tabuna 22.11.2010. 09.15
@o_ja3_14
Protams, ka pārklājas. Tikai es esmu par radikālāku pieeju, kas var nozīmēt arī to, ka Pēcim pašam var trāpīt pa to kņadu (pat ja pilnīgi nepelnīti).
0
daina_tabuna > daina_tabuna 21.11.2010. 19.37
RAPLM var atlaist jebkuras pašvaldības vadību, ja konstatē pārkāpumus. Un līdzekļu nelietderīga izmantošana ir gana nopietns pārkāpums. Vai arī Latvijas tiesu sistēma jau ir tik impotenta, ka nespētu pierādīt, ka turēt vecajos pagastos 20 ierēdņus (lai gan pietiek ar 3) ir līdzekļu izšķērdēšana?
Par to pārējo… Katram ir kāds rads, paziņa vai kaimiņš ierēdnis un tieši tā arī veidojas priekšstats par to, kas notiek valsts iestādēs. Jā, zinu, ka vismaz puse ir vajadzīgi. Jā, vēl kādi 10% ir vajadzīgi back-up gadījumiem. Bet viss pārējais ir izšķērdība. Brīdī, kad valstī reāli darbosies vienas pieturas aģentūras- tas viss mainīsies, jo ierēdņi nespēlēs ar cilvēkiem futbolu.
0
a_oleinika > daina_tabuna 22.11.2010. 15.30
“Atliek tikai pierādīt, ka tas, kas ir virs tā- ir izšķērdība.”
Tāds sīkums…
0
daina_tabuna > daina_tabuna 22.11.2010. 11.33
Pašvaldību likums 69. pants nosaka, kādiem amatiem jābūt un kas jādara. Atliek tikai pierādīt, ka tas, kas ir virs tā- ir izšķērdība.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 22.11.2010. 16.04
Toties ja izdodas, tad ir vienkārši vunderbārs precedents!
0
a_oleinika > daina_tabuna 22.11.2010. 16.27
Domāju, ka precedents te nelīdzēs. Bet šis patiešām ir interesants punkts likumdošanas papildināšanai – kaut kā ir jāregulē pašvaldību “darba birža”.
Jo daudzās pašvaldībās patiešām darās bezpredjels. Absurda situācija, jo pašvaldības ir neatkarīgas, bet citādi mēs riskējam ar Vējoņa jau minēto Ādažu piemēru.
0
anrijs > daina_tabuna 22.11.2010. 21.06
Kātad, samazinātas … zirgam jāsmejas !!!
Piemērs:
Jelgavas pašvaldības IT “nodaļā” 2003 gadā (ar ko salīdzinām kritumu) bija viens darbinieks, tagad pārveidots departamentā ar gandrīz 20 cilvēkiem ….
Ja pašvaldības ēkā strādāja ~ 100 cilvēki, tad tagad atdalīta skolu valde, pilsētsaimniecība u.c. aģentūras, pārvaldes …. citās atsevišķās ēkās ….
Kopējais cilvēku skaita pieaugums nav bijis 40-50 % par kuriem būtu jāsamazina, bet 10 vai vairāk reizes !!! Lieki piebilst par algām, kuras 2003 gadā bija 300-500Ls (uz papīra)!
Esmu pārliecināts (novērojumi), ka valsts/pašvaldības ievēl pamatā tikai divas cilvēku kategorijas pensionāri un valsts maizē sēdošie (sēdošie, ne strādājošie) !!! Līdz ar to arī pārvēl paši sevi … un tapēc nebūs pārmaiņas, jo pārmaiņas kaitēs valsts maizē sēdošaniem …
0
a_oleinika > daina_tabuna 22.11.2010. 10.52
>Dolārs
“Vai arī Latvijas tiesu sistēma jau ir tik impotenta, ka nespētu pierādīt, ka turēt vecajos pagastos 20 ierēdņus (lai gan pietiek ar 3) ir līdzekļu izšķērdēšana?”
Ir likums, kas to regulē?
0
juhans > daina_tabuna 22.11.2010. 07.16
Pecisk! Vai nav tā, ka patiesībā Jums abiem ar Dolāru uzskati “pārklājas”? Valsts pārvaldes datorizācija – daļa ierēdņu kļūst lieki, līdzīgs iznākums arī unificējot un apvienojot analogās struktūrvienības valsts uzturētās augstskolās?
0
andrisskrastins > daina_tabuna 21.11.2010. 17.10
Dolār, šķiet, tav nav ne mazākās jausmas, par cik ierēdņu skaits jau ir samazināts, kādas bija atlaisto un saīsināto ierēdņu uzdevumi un funkcijas. Jau tika teikts, ka ja saīsinātu visas ministrijas, knapi sanāktu kopā 70 miljoni. Tas nozīmē, ka jūs atteiktos no visiem tiem neredzamajiem, taču reāli paveiktajiem darbiem. Piedod, bet ideja, ka ierēdņi “neko nedara” rodās ne tikai no tiešām slinkiem un slikti strādājošiem ierēdņiem, bet arī no cilvēku vienkāršas nezināšanas un arī būtībā neieinteresētības zināt dēļ.
Valdība pašvaldības nevar neko piespiest, jo tās ir tikpat demokrātiski ievēlētas kā valdība. Tā var tikai sodīt tās tikai tad, ja ir pārkāpts likums (kā Ādažos un Baložos).
0