VK: Sociālajā drošības tīklā izšķērdēts pusmiljons

Nepamatoti piešķirts trūcīgā statuss, nepareizi aprēķināti bezdarbnieku pabalsti

Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kas atbild par Latvijas un Pasaules Bankas aizdevuma līgumā noteikto sociālās drošības tīkla ieviešanu, nepamatoti izlietojušas valsts un pašvaldību līdzekļus teju pusmiljona latu apmērā, vēsta aģentūra BNS.

VK atklājusi, ka daudzām ģimenēm nepamatoti piešķirts trūcīgās statuss, atklātas neatbilstības bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas kārtībā un arī tā dēvētajā simts latu programmā, kurā darbā iesaistīti ilgstoši bezdarbnieki, atklāti pārkāpumi, informē VK preses sekretāre Egita Diure.

Dažādos programmas projektos, iespējams, izšķērdēti 462 167 lati, ziņo aģentūra LETA. VK aicina sakārtot pašvaldību sociālo dienestu iekšējo kontroli, kā arī pilnveidot normatīvos aktus, lai nepieļautu situācijas, ka trūcīgas statuss ir piešķirts ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi vai transportlīdzekļi, vai arī kuru ienākumi vienam ģimenes loceklim pārsniedz trūcīgas ģimenes ienākumu līmeni.

VK konstatējusi gadījumu, kad trūcīgas statuss piešķirts ģimenei, kurai pieder deviņi transportlīdzekļi, no tiem divi iegādāti laikā, kad tai bija trūcīgas ģimenes statuss. Citā gadījumā par trūcīgu atzīta ģimene, kurai pieder seši transportlīdzekļi un četri nekustamie īpašumi. Trūcīgas ģimenes statuss pieļauj atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo medikamentu saņemšanai. 73% ģimeņu nepamatoti piešķirts garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts – kopumā 116 371 lata apmērā.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) gan BNS norāda – nevarot nepārprotami apgalvot, ka šie līdzekļi ir iztērēti nelietderīgi, jo katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Vienlaikus viņa atzina, ka pašvaldībām, piešķirot cilvēkiem trūcīgās personas statusu, lai pretendētu uz pabalstu, ir ļoti plašas manevra iespējas, tādēļ katrs gadījums jāvērtē individuāli. Piemēram, nepārprotami nevar vērtēt gadījumus, kad trūcīgās personas statusu saņem cilvēks, kuram pieder vairākas automašīnas, kas varbūt tikai stāv pagalmā un praktiski nav lietojamas. Tas uzreiz nenozīmējot, ka šis cilvēks uzskatāms par bagātnieku, "mašīnu jau nevar uzsmērēt uz maizes", teica Jurševska.

VK aicina Labklājības ministriju pārskatīt bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtību personām ar apdrošināšanas stāžu 1-19 gadi, kurām sākotnēji aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts ir mazāks par 45 latiem. Līdz 2011.gada beigām šiem cilvēkiem pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos tas tiek maksāts 45 latu apmērā, nevērtējot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru. Šī kārtība neatbilst ne valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, ne arī Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam, jo personām ar apdrošināšanas stāžu virs 20 gadiem visā pabalsta izmaksas laikā bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts tikai atbilstīgi veiktajām iemaksām, negarantējot minimālo pabalsta summu 45 latus. Bezdarbnieka pabalstiem minētajām personām nepamatoti izlietoti 342 088 lati.

Savukārt īstenojot projektu "Darba praktizēšana pašvaldībās, saņemot stipendiju" jeb tā dēvēto simts latu programmu, Nodarbinātības valsts aģentūra un pašvaldības nav nodrošinājušas darba praktizēšanas vietu izveidi, personu iesaisti un inventāra iegādi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un pasākuma mērķi. Piemēram, šajā programmā iesaistīti arī tie bezdarbnieki, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu vai no tā saņemšanas atteikušies, vai arī iepriekš bijuši nodarbināti tajā pašā institūcijā, kurā organizēta darba praktizēšana. Pasākuma ietvaros iegādāts arī tāds inventārs, kas nav saistīts ar veicamo darbu pienākumiem.

VK norāda, ka valstī netiek apkopota informācija par pašvaldību sociālo dienestu izsniegtajām izziņām, kas dod tiesības saņemt atbrīvojumu no pacienta iemaksas un pacienta līdzmaksājuma, vai arī kompensējamos medikamentus bez pacienta līdzmaksājuma. Tāpēc Veselības ministrijai, plānojot veselības jomai vajadzīgo finansējumu, nav pieejama objektīva informācija par potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaitu un termiņiem.