Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir Latgales reģionā
Latgalē dzīvo vairāki desmiti cilvēku, kuri bez darba ir jau 17 gadu, noskaidrojusi aģentūra BNS Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Aģentūrā sacīja, ka iemesli nespējai ilgstoši atrast jaunu darbu, ir ļoti dažādi.
Latgales reģionā un bijušajā Alūksnes rajonā dzīvo 42 cilvēki, kuri bezdarbnieka statusu ieguvuši 1993.gadā. Savukārt kāda sieviete Liepājā bezdarbnieka statusu ieguvusi 1996.gadā, tātad bez darba ir 14 gadu. Ilgāk nekā piecus gadus bez darba NVA reģistrēti 1379 bezdarbnieki no dažādiem Latvijas reģioniem, kas ir aptuveni 0,8 procenti no visiem pašlaik reģistrētajiem bezdarbniekiem.
Šobrīd Latvijā bez darba ir 14,3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un kopumā NVA pašlaik reģistrēti 162 508 bezdarbnieki. Ilgstošie bezdarbnieki ir cilvēki, kas darbu nav atraduši gada laikā, kopš reģistrēšanās aģentūrā.
NVA skaidro, ka pēc darba vietu straujas sarukšanas 2008. un 2009. gadā jauno darba vietu skaits palielinās ļoti lēni, pēdējos mēnešos NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits lai arī pieaudzis, taču vidēji turas nedaudz virs 3000 mēnesī. Pirms gada Latvijā bija 15 336 ilgstošo bezdarbnieu (10,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita), bet šobrīd ilgstošo bezdarbnieku skaits sasniedzis 53 645 jeb 32,4% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita.
Šogad deviņu mēnešu laikā darbā iekārtojušies 73 693, viņu vidū 15 081 ilgstošais bezdarbnieks.
Daļai ilgstošo bezdarbnieku ir raksturīgas dažādas atkarības, piemēram, atkarība no alkohola, kā arī emocionālās, psiholoģiskās un saskarsmes problēmas, kas rodas, ilgstoši esot bez darba.
Sarunās ar darba devējiem NVA secinājis, ka uzņēmēji meklē darbiniekus, kas būtu elastīgi un kompetenti vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus, piemēram, grāmatvežus ar darba prasmēm noliktavā, speciālistus, kas vienlaicīgi var veikt bārmeņa, istabenes, viesnīcas administratora pienākumus. Kā papildus prasmi darbā iekārtošanas firmu pārstāvji minēja svešvalodu zināšanas – galvenokārt angļu, vācu vai krievu. Aktuāla problēma darba tirgū esot krievu valodas prasmju trūkums jauniešu vidū. Maz darbinieku Latvijā ir ar skandināvu, itāļu, franču, spāņu valodu zināšanām, ko pieprasa ārzemju darba devēji, kuri vēlas Latvijā atvērt pārstāvniecības. Svešvalodu zināšanas šobrīd tiek prasītas arī tehnisku profesiju pārstāvjiem. Kā specifiku problēmu Latvijas darba meklētāju vidū eksperti novērojuši lietišķās lasīt un rakstīt prasmes trūkumu pat augsta līmeņa speciālistiem.
Komentāri (17)
kristaps_drone 05.11.2010. 11.44
Mums ir arī tādi ilgstoši bezdarbnieki, kas brauc labās automašīnās un dzīvo lepnās mājās un dzīvokļos. Nez kādēļ valstij 20 gadu laikā nekad nav ienācis prātā paņemt CSDD pieejamos datus par glauno auto īpašniekiem un pārbaudīt, cik daudz naudas nodokļos šie cilvēki ir samaksājuši, paņemt datus no zemesgrāmatas par dārgo dzīvokļu un māju īpašniekiem un pārbaudīt, cik daudz naudas nodokļos šie cilvēki ir samaksājuši. Ja nomaksāto nodokļu summa ir neadekvāta ienākumiem, no kuriem var nopirkt attiecīgo auto un mājokli, tad šos cilvēkus ir jāsoda un jāpiedzen nenomaksātie nodokļi. Tādā vienkāršā veidā valsts jau sen būtu tikusi galā gan ar pelēko ekonomiku, gan ar nodokļu nemaksāšanu.
6
daina_tabuna > kristaps_drone 05.11.2010. 13.00
@Ēriks Lielmanis
Nu un ko tas dotu? Labi, uzzināsim kontrabandas apmērus. Un? Kam no tā paliks labāk? Pat ja novērsīs kaut pusi tās kontrabandas- tas neko nemainīs. Cīņa ar sekām nekad nav bijusi auglīga. Ne jau aiz labas dzīves cilvēki meklē lētāku degvielu. Protams, vienmēr būs tādi, kas pat būdami turīgi, uzrausies uz visādiem mēsliem, lai tikai būtu lētāk.
0
daina_tabuna > kristaps_drone 05.11.2010. 20.35
@Ēriks Lielmanis
Un cik ir tādu, kam tā vispār ir pieejama? Cik man ir nācies saskarties, tad tālāk kā 60- 70 km no austrumu robežas tā nav pieejama. Nu varbūt vēl Rāznā un Daugpilē. Kopumā tur nesanāk vairāk par 15% Latvijas iedzīvotāju. 7% no viņiem nepērk ētisku apsvērumu dēļ. Vēl 50% tāpēc, ka viņiem degvielu vispār nepērk. Un kas tur paliek? Varbūt varam viņiem ļaut ietaupīt…
0
daina_tabuna > kristaps_drone 06.11.2010. 09.07
@Ēriks Lielmanis
Cik garš tik plats. Ja būs vairāk naudas budžetā, tad būs mazāk cilvēku makos, jo nauda no makiem pārceļos uz budžetu, bet pēctam tai vajadzēs pabalstu veidā pārceļot atpakaļ uz makiem, jo ar lielākiem izdevumiem cilvēkiem vajadzēs vairāk pabalstus. Naudas daudzums no tā nepalielināsies. Ir jaaug eksportam, kas ienes naudu no āras. Līdz šim valsts ir čakarējusies visos iespējamos veidos, lai traucētu uzņēmējdarbībai. Kur ir garantija, ka tajā brīdī, kad cilvēki sāks maksāt nodokļus, valstiskā līmenī kāds sāks kaut ko darīt lietas labā? Tādas garantijas nav. Tāpēc cilvēki izvēlas mirkļa labumu. Ja valstiski netiek domāts ilgtermiņā, tad iedzīvotājiem nav pienākums vienpusēji to uzsākt.
0
Ilziiiic > kristaps_drone 05.11.2010. 11.52
–
un tad vēl varētu salīdzināt CSDD datus automašīnu nobraukumiem pret to vidējo patēriņu un samest kopā ar degvielas importa statistiku.
interesanti būtu ieraudzīt kaut aptuvenu kontrabandas apmēru.
ok, dīzelim grūtāk, tur smagās automašīnas ar savu patēriņu ārpus LV, bet benzīnam jau nu mierīgi…
0
Ilziiiic > kristaps_drone 05.11.2010. 20.24
–
atrunas
saskaņā ar aptaujām 7% LV iedzīvotāju nepirktu kontrabasā ievestu degvielu ētisku apsvērumu dēļ, pārējiem pie kājas.
ir jāpieņem, ka zagšana nav tikai aš2 un aivara privilēģija, bet visas tautas “tikums”. vienkārši katrā laikā šai parādībai ir cits nosaukums, bet kopumā arvien attieksme ir vienāda – cilvēks māk sakārtot lietas.
0
Ilziiiic > kristaps_drone 05.11.2010. 23.13
–
zagt arī Āfrikā ir zagt….un pat Latgolā.
kaut kā mūsu tautietim nav saprotams, ka nemaksāt akcīzi ir zagt nodokļu naudu, kuru zog no tiem pašiem nodokļu maksātājiem. no tiem visiem citiem, kuri būs spiesti samest, lai tomēr aizlāpītu budžeta robus.
jebšu pavērsim vaļīgāk robežas un muitas no austrumiem, lai vieglāk lāpītu sociālos robus? viegls risinājums, protams, bet tad jau varētu arī narkotikas ļaut tirgot…..a ko? visiem nabagiem darbs atrastos un tūrisma industrijai pieplūdums garantēts.
0
Ilziiiic 05.11.2010. 11.19
bet tas nenozīmē, ka 17 gadus tie nav strādājuši un saņēmuši algu kāda fermera “taxtree” zonā.
raksts par kuru var pateikt – …nu un tad?!….
0
girts_gansons 05.11.2010. 11.33
Vai bez plašākas “izpētes” šī ziņa ir sabiedrībai nozīmīga un publiskošanas vērta?
Visos laikos bija un joprojām ir mājsaimnieces(ki), ko šobrīd var saukt un reģistrēt kā bezdarbniekus.
0