Iespēja, kuru nedrīkst palaist garām

2011.gada budžeta konsolidācija jābalsta uz strukturālām reformām

Līdzsvarotam budžetam ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz ekonomiku kopumā. Šis un nākamais gads ir laiks, kad pabeigt strukturālās reformas, kas padarītu valsts pārvaldi efektīvāku un lētāku, liecina ''Swedbank'' ekspertu izpēte, kuras secinājumi iekļauti šī gada oktobra apskatā .

Līdz šim tam traucēja politiskais cikls, proti, pašvaldību vēlēšanas pērn un šogad Saeimas vēlēšanas, kas valdības rīcību darīja saraustītu un vairāk virzītu uz īstermiņa rezultātiem. Tagad var domāt ilgāka laika kategorijās – politiķiem nav jābaidās no smagiem un īstermiņā nepopulāriem lēmumiem, jo to pozitīvie rezultāti būs redzami jau pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā.

Jāsāk uzreiz
Iespējams, veidojot 2011.gada budžetu, valdība nevarēs pilnībā īstenot strukturālās reformas jau ar nākamā gada sākumu laika trūkuma dēļ. Tomēr ar tām intensīvi jāturpina strādāt jau no gada sākuma un jāīsteno jau nākamā gada laikā, piemēram, ar 1.jūliju. Līdz ar to būs vieglāk sagatavot arī 2012.gada budžetu, kura izpilde būs izšķirīga, lai Latvija spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus un 2014.gadā ieviest eiro.

Pēdējo divu gadu laikā ir veikta ļoti strauja budžeta konsolidācija, bet diemžēl daudzi no šiem pasākumiem ir īslaicīgi, piemēram, iemaksu samazinājums pensiju 2.līmenī. Lai arī valsts pārvalde ir kļuvusi lētāka, tas pamatā tika panākts, samazinot algas, tādējādi mazinot darbinieku motivāciju un palielinot korupcijas risku. Nākotnē šie izdevumi atgriezīsies, apdraudot fiskālo stabilitāti. Diemžēl sabiedriskajā sektorā vēl joprojām daudzās jomās pastāv neefektivitāte.

Avots: Purfield and Rosenberg (2010), ''Adjustment under a Currency Peg: Estonia, Latvia and Lithuania during the Global Financial Crisis 2008-09'', IMF Woking Paper, No. 10/213.

Piemēram, Latvijā ir 38 valsts finansētas augstākās mācību iestādes bez skaidra rīcības plāna to konsolidēšanai. Demogrāfiskā situācija norāda uz strauju studentu skaita samazināšanos – turpmāko piecu gadu laikā jauniešu skaits studiju vecumā samazināsies turpat uz pusi salīdzinājumā ar 2009.gadu.

Tik liela izglītības iestāžu infrastruktūra nav vajadzīga. Izglītībai piešķirtie līdzekļi joprojām tiek neefektīvi izmantoti, vairākumā gadījumu izglītības kvalitāte ir vāja – starptautiski atzītu publikāciju skaits ir katastrofāli zems, Latvijas universitātes nav iekļautas ne ''The Times'', ne ''Shanghai'' reitingos. Reģionālie reitingi uzrāda izteiktu atpalicību no labākajām Igaunijas un Lietuvas augstskolām.

Vieglākais nav labākais
Savukārt budžeta ieņēmumi audzēti ar nodokļu palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokli palielinot no 23% uz 26%, apliekot ar nodokli ienākumus no kapitāla, samazinot ar nodokli neapliekamo minimumu, kā arī ieviešot nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai, kas neapšaubāmi bija vieglākais budžeta konsolidācijas ceļš.

Tomēr, ja lēmums par nodokļu palielināšanu tiek pieņemts, pamatojoties uz it kā zemo kopējo nodokļu slogu – Latvijā aptuveni 30% no IKP pret 40% ES, tad tas ir kļūdaini. Zema iekasēto nodokļu attiecība pret IKP ir nesabalansētas nodokļu sistēmas un ēnu ekonomikas dēļ. Tāpēc nodokļu palielināšana var nedot vajadzīgo rezultātu, tieši pretēji – var veicināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši, ja strauji samazinās iedzīvotāju un uzņēmēju ienākumi un sabiedrībā zūd uzticība valsts pārvaldei, tās izdevumu pamatotībai.

Veicot jebkādas izmaiņas nodokļu sistēmā, valdībai jāsabalansē iespējamie fiskālie ieguvumi ar nodokļu maksāšanas stimuliem. Nodokļu izmaiņām jāmazina nesabalansētība pašā nodokļu sistēmā, jāstimulē ekonomiskā aktivitāte un jāmotivē atteikties no ēnu ekonomikas.

Vairākkārt mūsu pētījumos esam secinājuši, ka Latvijā nepieciešams samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, lai stimulētu jaunu darba vietu radīšanu un nodokļu legalizēšanu, budžetam kompensējot to ar augstāku nekustamā īpašuma nodokli mājoklim. Lai arī darbaspēka nodokļu slogs pēc ''Eurostat'' datiem jeb t.s. ''labour tax wedge'' Latvijā līdzīgs ES25 valstu vidējam, tomēr efektīvā nodokļu likme jeb t.s. ''implicit tax rate'' ir būtiski zemāka, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Efektivitāte ekonomikai kopumā
Protams, ekonomikas atveseļošanās (2011.gadā prognozējam IKP izaugsmi par aptuveni 3%) atvieglo budžeta situāciju, jo ieņēmumi aug līdz ar ekonomisko aktivitāti. IKP pozitīvai izaugsmei atsākoties šī gada sākumā, ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi – īpaši no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un PVN. Gada pirmajos deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi par 2,1% pārsnieguši plānotos. Tomēr nevajadzētu, paļaujoties uz ekonomikas izaugsmi, atteikties no tālākas fiskālās konsolidācijas. Ekonomikas izaugsme veicinās nodokļu ieņēmumus, bet neuzlabos sabiedriskā sektora ilgtspēju un efektivitāti.

Ekonomiskajā literatūrā arvien pārliecinošāks apstiprinājums tiek iegūts viedoklim, ka fiskālai konsolidācijai ir mazāka negatīva ietekme ekonomikā, ja tās pamatā ir izdevumu mazināšana ar mērķi uzlabot efektivitāti, nevis vienkārša nodokļu sloga palielināšana. Šāda politika tiek dēvēta par ekspansīvo konsolidāciju. Tā ir izdevumu samazināšana, kas palielina visas ekonomikas efektivitāti un tādējādi uzlabo ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas. Akli palielināts nodokļu slogs rada traucēkļus izaugsmei, piemēram, augstāku inflāciju, tajā pašā laikā saglabājoties neefektīvai valsts pārvaldei.

Šī krīze pierādīja, ka līdzšinējā budžeta struktūra nav optimāla un ilgtspējīga, lai atbalstītu stabilu izaugsmi un amortizētu iekšējus un ārējus ekonomiskus satricinājumus. Tāpēc valdība nedrīkst kavēties ar konsolidāciju, šo laiku nedrīkst palaist garām.

Dainis Stikuts ir ''Swedbank'' vecākais ekonomists