Ekonomikas ministrs mainījis iekšzemes pieprasījuma lobiju pret eksporta prioritāti
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL, ''Vienotība'') par savas darbības neveiksmēm amata pildīšanas laikā min dienesta auto nodokli, kura sistēma būs jāuzlabo jaunajai valdībai, kā arī daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu, vienlaikus paužot gandarījumu, ka tā vismaz ir uzsākta.
Kā Kampars sacījis intervijā aģentūrai BNS, viņš bijis pārāk liels optimists par daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu, jo bijis pārliecināts, ka iedzīvotāji izmantos iespēju siltināt ēkas, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Viņš atzina, ka programma nav sniegusi plānotos rezultātus, taču pauda gandarījumu, ka tā vismaz ir sākta.
Savukārt dienesta auto nodokļa ieviešana neesot īsti izdevusies. Pēc Kampara teiktā, dienesta auto nodoklis pašlaik nav tāds, kādam tam vajadzēja izskatīties, un jaunā valdība turpinās darbu tā ieviešanā.
Toties Kamparam esot izdevies mainīt domāšanu un normatīvo aktu regulējumu, mazinot iekšzemes pieprasījuma lobiju, un pašlaik ir skaidra vīzija, ka Latvijas ekonomikas nākotne ir eksports, ko pierāda gan skaitļi, gan uzņēmēju attieksme. Pēc ministra domām, Ekonomikas ministrijas sagatavotais tautsaimniecības attīstības plāns ir nozīmīgs un labi izstrādāts, tomēr pašlaik paveiktais ir tikai pirmais solis un jāturpina plāna īstenošana.
Kamparam bijusi ļoti laba sadarbība ar nozaru asociācijām, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju. Viņš norādīja, ka par reti kuru jautājumu izdevies vienoties bez plašām diskusijām, bet partneri vienmēr uzklausīti un pieņemtie lēmumi ar tiem saskaņoti. Par labu veikumu ''Jaunā laika'' ministrs uzskata arī mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu likumu paketi.
Kampara vērtējumā, liels darbs paveikts atjaunojamo energoresursu jomā, kur iepriekš bija problēmas ar kvotu sadali un normatīvais regulējums divu gadu laikā mainījies trīs reizes. Pašlaik gala versijā izstrādāts jaunais Atjaunojamo energoresursu likums, kas nosaka zaļās enerģijas ilgtermiņa attīstību Latvijā.
Kampars ir ekonomikas ministrs kopš 2009.gada 12.marta, viņš ir šī paša amata kandidāts jaunajā valdībā.
Komentāri (34)
buchamona 01.11.2010. 13.47
Droshi vien, ka ir veel kaads – bez Kampara, bet shajaa briidii nevaru atcereeties nevienu citu ministru, kursh bez cermonijaam runaa par savaam neveiksmeem. Taa ir laba ziime :)
1
putekliic > buchamona 01.11.2010. 14.02
Jā, tā ir cerīga vēsma – politiķim publiski atzīt savas kļūdas. Līdz šim tā nebija pieņemts. Laikam jau Kampars jūtas stabili, ka to atļaujas. Pretējā gadījumā maitu ērģļi nekavētos izknābt acis un citus jūtīgākus orgānus. Un otra lieta, lai arī kā, bet šis tomēr ir piemērs, ka “veiksmīgs uzņēmējs” nebūt ir sinonīms jēdzienam “spējīgs ministrs”. Tā ir atbilde tiem, kas saka – “ko tie ministri, ierēņi un profesori vispār saprot no ekonomikas un to, kas ir vajadzīgs uzņēmējiem un tautsaimniecībai”. Bet, nu, Kampars vismaz atstāj godīga cilvēka iespaidu, kas arī nav maz.
0
Una Grinberga 01.11.2010. 14.09
Kampars nav tas sliktākais Ekonomikas ministrs, kāds mums ir bijis. Laiks rādīs, vai tā bija kļūda viņu paturēt vai nē. Katrā ziņā pēc “ugunsgrēka dzēšanas” EM būs lielāka ietekme un nozīme MK. Par labu viņam nāk arī Šlesera un Šķēles ietekmes mazināšanās – būs iespēja pamainīt personālijus galvenajās EM iestādēs un mazināt pretspēku viņa lēmumiem.
0
andris902 01.11.2010. 14.24
…māju siltināšanai šis ir nepateicīgs brīdis, jo iedzīvotājiem jāpiedalās ar līdzfinansējumu….taču šajā brīdi iedzīvotāji pat nav spējīgi nomaksāt komunālos pakalpojumus…un pierunāt uz jaunām saistībām pensionārus un maznodrošinātos, kuri gandrīz katrā mājā ir tuvu 50%…ir pilnīgi nereāli…māju siltināšana bez komunikāciju nomaiņas ir tikai daļa no vēlamā ietaupījuma…bet labi, ka šis process beidzot ir sācies, jo 4 gadu garumā tas bija iestidzis birokrātu prasību džungļos….
5
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@raimonds_bossltd > andris902 01.11.2010. 19.14
to zanE …
Neesmu iedziļinājiees, jo nav bijusi vajadzība. Vados tikai no tā, ko man ir stāstījuši paziņas, kas to ir darījuši. Cik zinu rentabilitāte sasniedzama 5-6 gados, kas ir adekvāti bankas procentiem.
0
Ilziiiic > andris902 01.11.2010. 17.15
–
tur jau tā lieta, ka latviešiem ir tas, ko es saucu par mentālo ostorhondrozi. kad lietas iet kalna, tie nespēj saskatīt to, ka tulīt būs kalna virsotne, kurai nāksies krist pāri. kad tie krīt pāri, tie nespēj saskatīt nākošo kalnu, bet aizu redz kā letālu iznākumu.
bēdīgi ar mums.
it kā verdzības laikiem būtu jāiemāca adaptācijas spējām, bet tādas nemanu. visu laiku tauta krīt galējībās. apkār dzidu vaimanas, ka visi mirst badā, bet nevienu neesmu manījis neēdušu. ja nu vienīgi viens paziņa, kuram liels dzīvoklis, nu jau atņemts auto un lepnums…..”viņš jau vēl nav tik zemu kritis, lai ietu lūgt sociālo palīdzību”….
eh, tautieši….
0
raimonds_bossltd > andris902 01.11.2010. 18.19
to zanE …
Nevajag informāciju vākt tirgū. Neviens cilvēks naudu no sava maciņa laukā nevelk, viņa līdzfinansējumu nodrošina bankas kredīts. Tie, kuri mājas ir nosiltinājuši bieži par kredītu un apkuri kopā maksā mazāk kā nenosiltināto mājokļu saimniekiem par apkuri.
0
andris902 > andris902 01.11.2010. 19.56
…ombros…
…tad jau Tev tā informācija ir…neteikšu gan, ka tirgū saklausīta…bet…tomēr saklausīta…:))…par šo tēmu, kā notiek daudzdzīvokļu māju siltināšana…kā līdz tai nonāk…energoauditiem…projektu izstrādi…bankas kredītiem…atmaksas kārtību…ieguvumiem…varu atbildēt Tev pilnīgi precīzi, ja vien Tev būs vēlēšanās to dzirdēt…:))
…tas ir! sarežģīts process…it sevišķi šodien…to vajadzēja jau pirmās programmas laikā uzsākt…bet, Kalvīša valdības laikā netika izdarīts nekas!….un tāpēc ir gandarījums, ka šobrīd process vismaz ir sācies un šīs ziemas laikā jāstrādā pie projektu izstrādes un dokumentācijas sakārtošanas….lai pavasarī ēku siltināšanas darbi varētu turpināties…
0
andris902 > andris902 01.11.2010. 18.28
…ombros…
..gribi par šo tēmu parunāt?…aiziet!…vai Tev ir zināms, cik liels jāņem bankas kredīts, kādi ir aizdevuma procenti…un kā tas tiek atmaksāts?….kāds ir ietaupījums, par cik procentiem samazinās maksājums par siltumu, vai tas sedz bankas kredītu?….ja Tev ir jautājumi…droši vari jautāt….atbildēšu!…
0