Ceturtdien Saeimā vairāk kungu baltos kreklos un safrizētu dāmu
Kādreiz, nu jau pusaizmirstos laikos laiks tika iedalīts piecgadēs, un tas – vieniem vairāk, citiem mazāk – bija atskaites punkts. Saeimu ievēlam uz četriem gadiem, un arī šos četrus gadus varam izvēlēties kā atskaites punktus.
Ceturtdien notika 9.Saeimas pēdējā plenārsēde. 10.Saeimas pirmā plenārsēde paredzēta nākamajā otrdienā, tad arī beigsies 9.Saeimas pilnvaru laiks. Teorētiski tā vēl var sasaukt ne vienu vien ārkārtas plenārsēdi. Taču tāda iespējamība ir ārkārtīgi niecīga.
Kad tagad aizejošie pirmo reizi sanāca kopā, bija pamats runāt par tiem pašiem vēžiem citā kulītē – jaunpienācēju bija nepilna trešdaļa. Otrdien jauno būs turpat divas trešdaļas, un varēsim likt lietā citu parunu – par skolu, kas maksā naudu, un reizēm itin bargu naudu.
9.Saeimas sastāvu kaut kādā ziņā noteica neaizliegtais, taču nekorektais aģitācijas paņēmiens – t.s. trešo personu izmantošana, un šī negatīvā pieredze tika ņemta vērā un atspoguļojās likumdošanā. No tā – patiesībā nemaz ne tik tālā – laika stiepjas līdzi turpat pusotrs miljons latu. Nauda, kas pārtērēta, aģitējot par sevi, vai tomēr nav pārtērēta – lēmums jāpieņem tiesai, un mūsu tiesas strādā gausi. Šī lieta visu 9.Saeimas laiku te aktualizējās, te to atkal piemirsa. 9.Saeimas laiks beidzies, bet sprieduma nav. Šai naudai ar 9.Saeimu ir tikai tāds sakars, ka tajā bija pārstāvēta gan Tautas partija, gan LPP/LC.
8.Saeimai iekrita klēpī abi šī gadsimta nozīmīgākie politiskie notikumi – Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES), taču tas neglāba šo sasaukumu no zema reitinga. Arī 9.Saeima neizceļas ar popularitāti, tikai tā ir krīzes laika Saeima, kurai, tāpat kā valdībai pirms diviem gadiem, pārstāja pārmest nespēju apkarot inflāciju. Jo klāt bija krīze. Kopš deviņdesmito gadu nogales valsts budžeta ienākumi ik gadus bija kāpjoši, pēdējos divos gados – bēdu leja.
Pie atmiņā paliekošiem šīs Saeimas darbiem pieder Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšana. Virsroku guva viedoklis, ka tas ļaus uzlabot attiecības ar Krieviju. Igaunija bija līdzīgā situācijā, taču līgumu nenoslēdza, piedevām Tallina pieredzēja “bronzas nakti”. Pagājuši vairāki gadi, un nevar teikt, ka mūsu attiecības ar Krieviju būtu acīm redzami labākas, nekā tās ir Igaunijai. Ka Latvijas ostās ir Krievijas preču kalni, bet Tallinā portālceltņi sākuši rūsēt. Ciktāl runa par Abreni, tā jau sen bija nogriezts rieciens. Pēc statistikas ziņām, no turpat 15 tūkstošiem šī galīgi nolaistā zemes stūrīša iedzīvotājiem par latviešiem sevi atzinis nepilns simts. Un vēl, bija Abrenes “neatdevēji”, taču netika pamanīts, ka būtu arī Abrenē dzīvotgribētāji.
9.Saeima – tas ir arī 13.janvāris. Grautiņš Vecrīgā. Oficiālā versija vēsta, ka neviens neko nav organizējis. Nepārliecinoši, un nav atbildēts jautājums, kāpēc apmātība nāca pār salīdzinoši niecīgu rīdzinieku daļu.
Vēl ASV prezidenta Džordža Buša (un ne tikai viņa) uzturēšanās Rīgā. Ar 9.Saeimu tam nav tieša sakara, taču tas notika šīs Saeimas laikā. Pasaulē ir daudz valstu, kurās nekad nav pabijis ASV prezidents. Mēs pie tām nepiederam.
9.Saeimas kontā ir arī tagadējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšana amatā. Mulsinoša bija gan viņa izvēle, gan ievēlēšana, taču pāris gados iznāca lietaskoks. Iespējams, licis vilties saviem ievēlētājiem.
Visbeidzot, “lietussargu revolūcija”. Notikums, ka apliecināja, ka daudziem nav pa prātam bizantiski padomiskais politikas realizācijas stils. Ka sabiedrībā pastāv prasība pēc citas, godīgākas politikas. Mums ir partija, kas tā arī saucas “Sabiedrība citai politikai”. Iekļuvusi 10.Saeimā. Kā būs ar to citu politiku – redzēsim.
Aizejošās Saeimas pirmā pēcvēlēšanu sēde, var teikt, jau tradicionāli ir “garo ģīmju diena”. Vēlāk, kad kāds paraudājis spilvenā, vēl kāds cits pasvinējis noturēšanos, viss izlīdzinās, un var pat pastrādāt. Ceturtdien par šīs dienas īpašo nozīmi liecināja vienīgi tas, ka sēžu zālē bija vairāk nekā parasti kungu baltos kreklos un svaigi frizētu dāmu. Vēl bija kopīga fotografēšanās – tak jau četrus gadus sabūts kopā.
Komentāri (21)
marčiks 28.10.2010. 20.55
…netika pamanīts, ka būtu arī Abrenē dzīvotgribētāji…
Kā?! Vai tad Dzintars ar saviem puikām kak raz netaisījās pēc čipendeilu šova Saeimas pievārtē apvilkt dubļonkas, vaļenkus un kāpt pirmajā vilcienā uz Pitalovu, lai atgrieztu latviskumu mūsu senču zemē? Tik kangari Pabriks un Štokenbergs viņiem ar savu balsojumu visu izjauca.
5
AUTOEXEC.BAT > marčiks 28.10.2010. 23.31
Baigais asprātis domājies esam ? Tikai nevajag te mēģināt citus nolaist līdz savam primitīvajam izpratnes līmenim.
Igauņi saprata, ka oficiāla Petseru atdošana būtu neoficiāla miera līguma ar Krieviju anulēšana. Mūsēji izlikās par idiotiem un tikai VL pietika prāta pateikt patiesību.
Domā, ka visi tādi muļķi un nesaprot, ka Abrenes jautājumam patiesībā ar “dzīvošanu vai nedzīvošanu” tur nav pilnīgi nekāda sakara ?
0
IneseT > marčiks 29.10.2010. 17.14
Alejandro – labs komentārs! asprātīgs un pa tēmu!
0
mary75 > marčiks 29.10.2010. 14.44
Princips vienkāršs – to grib Krievija un ES, un Latvijai jānodemonstrē “mugurkauls”.
Smadzenes nevienu neinteresē.
0
kkristaps > marčiks 29.10.2010. 07.48
Vai tad viņi maz taisījās vilkt dubļonkas un vaļenkus? Pēc tā striptīzšova pie Saeimas nama man radās iespaids, ka puiķeļi gatavi nomaukt bikses, piesiet pie krāniņiem karodziņus un taisnā ceļā basām kājām drāzties uz Pitalovu.
0
Ieva Daugule > marčiks 29.10.2010. 13.20
lol @ alejandro. Šī ir lieta, par kuru esmu domājis un rakstījis jau sen — visi lielie tautiskuma aizstāvji un runātāji par Abreni un deportācijām. Tik tiešām jautājums ir par to, ja Abreni Latvija būtu atguvusi, vai paši tautiskākie no visiem tautiskākajiem pa taisno būtu devušies turp un kopojušies, lai radītu pēcnācējus nākotnei. Savukārt, ja runa ir par visu “okupantu” deportēšanu (te runa nav par VL, te runa ir par krietni apdauzītākiem “nacionālistiem”), tad vienmēr ir bijis jautājums par to, kas nākamajā rītā slaucīs ielu pie manas mājas, jo patlaban to dara nepilsonis un “okupants.” Iedzīvotāju skaita samazināšana par 30 procentiem vienā naktī nudien nebūtu prāta darbs. Labi, ka tas, tāpat kā Abrenes jautājums, ir atrisināts, un ne jau bļauru labā. ARTs — kas tad īsti Latvijai ir slikts noticis konkrēti jautājumā par Abreni, ja jau jautājumam par dzīvošanu vai nedzīvošanu ar to nav “pilnīgi nekāda sakara”?
0
mary75 28.10.2010. 19.44
Ievēlēti tikai 33% tādi, kas deklarē, kā gribētu ko mainīt politiskajā kultūrā, veidot atklātu sabiedrību un normālu liberālu un konkurentspējīgu, nevis “brālēnu” ekonomiku.
Pārējos, principā, apmierina viss, kā bija līdz šim.
Tāpēc, pat pieņemot, ka visi tie 33% būtu ideāli cilvēki, diezin vai daudz ko viņi spēs mainīt.
1
+8
0
Atbildēt
@marčiks > mary75 28.10.2010. 20.58
Piekrītu, patiesībā normāli un R Eiropas standartiem būtu atbilstoši, ja Vienotībai būtu visas 100 vietas parlamentā, tikai kā trim atšķirīgām partijām – JL (liberāļi), SCP (sociāldemokrāti) un PS (kristīgie demokrāti). Pārējās Saeimā pārstāvētās partijas faktiski ir politisks pārpratums.
0