Groznijas asiņainais rīts

Ramzana Kadirova diktatūra arī ir bezspēcīga

Kaut kas tāds Ramzana Kadirova ar smagu roku pārvaldītajā Čečenijā vēl nebija piedzīvots. Otrdienas rītā Groznijā parlamenta ēkā ielauzās trīs kaujinieki, nošāva divus miličus un saimniecības pārzini. Aizbarikadējās ēkas pirmajā stāvā, tika bloķēti un uzspridzinājās. 15 cilvēki ievainoti. Piebildīsim, ka pie parlamenta uzbrucēji piebrauca ar taksometru. Pēc nepilnām divdesmit minūtēm viss bija beidzies.

Ēka sprādzienos cietusi tikai nedaudz, un ne jau tās spridzināšana bija uzbrucēju mērķis. Tas drīzāk bija simbolisks terora akts nolūkā apliecināt, ka pagrīde Čečenijā ir dzīva. Arī akta diena, visticamāk, tika pieskaņota pietiekami augsta viesa vizītei. Groznijā bija ieradies Krievijas iekšlietu ministrs Rašids Nurgalijevs, lai ar Kadirovu apspriestos par drošības jautājumiem Ziemeļkaukāzā.

Ārpus šķietami mierīgās Čečenijas regulāri notiek uzbrukumi miličiem, retāk ierēdņiem, arī sprādzieni ar cilvēku upuriem nav nekas ārkārtējs. Uz šī fona notiek Ziemeļkaukāza atsvešināšanās no pārējās Krievijas, piedevām pašā Krievijā arvien plašāku izplatību gūst viedoklis, ka Kaukāzs – tā nav Krievija.

Kremlis deva Kadirovam brīvas rokas, pretī prasot tikai tikai vienu – tikt galā ar islāmistu pagrīdi. Savukārt Kadirova pretiniekiem ir svarīgi apliecināt, ka tie spēj rīkoties, ka neatbilst patiesībai Kadirova publiski paustais, ka kalnos palikuši 50-60 kaujinieki, kuru dienas ir bezmaz vai skaitītas.

Piebildīsim, ka nokāpt no kalniem un taisnā ceļā uz parlamentu – tas nemaz nav iespējams. Bez līdzzinātājiem pašā pilsētā neiztikt. Iepriekšējais šāds sevis apliecināšanas akts notika augustā, kad kaujinieki uzbruka Kadirovu “dzimtas midzenim” – Centorojas ciemam. Toreiz Kadirovs par uzbrukuma organizatoru nosauca jau deviņus gadus Lielbritānijā dzīvojošo un tur politisko patvērumu ieguvušo “Ičkērijas emigrācijas valdības” vadītāju Ahmedu Zakajevu. Tagad šī “valdība” ir jau pašlikvidējusies, tomēr kā otrdienas terora akta galveno organizatoru Kadirovs atkal minējis Zakajevu.

Te jātceras, ka “liels zobs” uz Zakajevu jau labu laiku ir Krievijas premjeram Vladimiram Putinam. Viņa pirmās prezidentūras laikā Lielbritānija neizdeva Zakajevu Krievijai, bet piešķīra politisko patvērumu. Tas bija tiesas lēmums – pēc iepazīšanās ar Krievijas Zakajevam izvirzītajām smagajām apsūdzībām un pagalam trūcīgajiem pierādījumiem. Toreiz Putinam smagu vilšanos sagādāja Apvienotās karalistes tālaika premjerministrs Tonijs Blērs, kas, dabiski, pat ja gribētu, nespētu ietekmēt tiesu. Pie Krievijas realitātes radušais Putins to uztvēra kā nevēlēšanos izpalīdzēt.

Vēl vajadzētu atcerēties, ka pavasarī Kadirovs aicināja Zakajevu atgriezties dzimtenē. Solīja panākt “visu grēku atlaišanu” un direktora vietu Groznijas filharmonijā. Zakajevs par aicinājumu nelikās ne zinis. Zakajeva “medīšana” turpinās, un Kadirovs acīmredzot grib tur pielikt savu roku. Ir vēl kāds faktors, kuram tāpat ir sava nozīme.

Džohara Dudajeva vai Šamila Basajeva vārds bija pazīstams arī ārpus Ziemeļkauka. Tas pats sakāms arī par Ahmedu Zakajevu, bet “galvenajam ļaundarim” jābūt ar vārdu un, vēlams, “ārzemju aizbildņiem”. Faktiski Zakajevs jau labu laiku zaudējis jebkādus sakarus ar dzimteni, taču tas pilnīgi netiek ņemts vērā, jo neiekļaujas ērtajā shēmā.

Ziemeļkaukāza republikās izplatās radikālais islāms, un to objektīvi veicina nabadzība un augstais bezdarba līmenis. Nevar teikt, ka Maskava neko nedarītu: tiek piešķirta nauda, piemēram, sociālās nodrošināšanas un darba vietu radīšanas programmām. Nelaime tā, ka nauda rod citu pielietojumu – to sadala “savējiem”, un te Maskava ir pilnīgi bezspēcīga.

Bruņotā pagrīde – tie islama fundimentālisti, kuriem ir savs mērķis: izveidot teokrātisku valsti, kuras teritorijā ietilptu viss Ziemeļkaukāzs, pat Ziemeļosetija, kuras iedzīvotāju vairākums ir pareizticīgie.

Uz Dagestānas vai Ingušijas fona Čečenija izskatījās kā “miera osta”, un Kadirovs to tika panācis ar diezgan drakoniskiem paņēmieniem. Otrdienas rīts apliecināja šo paņēmienu neeftivitāti, bet nekā cita Maskavai vienkārši nav.