Meistarīgs gājiens

Gruzijas bezvīzu režīms daļai Krievijas pilsoņu

Stājies spēkā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili dekrēts, saskaņā ar kuru Krievijas Ziemeļkaukāza republiku iedzīvotāji drīkst 90 dienas gadā uzturēties Gruzijā bez vīzas. Bezvīzu režīms attiecas uz visiem šo teritoriju iedzīvotājiem, neatkarīgi no tautības.

Šī soļa teorētiskais pamatojums ir Saakašvili ANO Ģenerālajā Asamblejā virzītā iniciatīva par vienotu Kaukāza telpu. Bezvīzu režīmu Tbilisi skaidro ar rūpēm par cilvēkiem. Lai nokļūtu Gruzijā, Ziemeļkaukāza republiku iedzīvotājiem jādodas uz Maskavu, lai tur Šveices vēstniecībā (kopš Krievijas un Gruzijas diplomātisko attiecību pārtraukšanas Šveice Krievijā pārstāv Gruziju) saņemtu vīzu. Vēl vīzu var saņemt Tbilisi starptautiskajā lidostā. Uz Gruzijas sauszemes robežas nesen atklāts jauns moderns kontrolpostenis, taču tur vīzas neizsniedz – nav kam, jo šveicieši negrasās atklāt tur konsulātu. Turklāt Ziemeļkaukāza iedzīvotāji uz Gruziju vislabprātāk dodas ar automašīnām.

Gruzijas iniciatīvai bez Krievijas piekrišanas nebūs lemts īstenoties. Gribētāju paviesoties Gruzijā bez vīzas pāri robežai nelaidīs Krievijas robežsargi. Saakašvili dekrēts drīzāk ir nevis praktiskas dabas jautājumus risinošs dokuments, bet līdzeklis Krievijas nervu pakutināšanai.

Kopš “piecu dienu kara” 2008.gada augusta vidus Gruzijas un Krievijas attiecības ir nemainīgi sliktas. Pāris avioreisi no Tbilisi uz Maskavu ir vienīgais “ekonomisko attiecību uzlabošanās” rādītājs. Krievijas valdošais tandēms ne reizi vien darījis zināmu, ka nekas nemainīsies, kamēr pie varas Gruzijā būs Saakašvili. Savukārt neveiksmīgi bijuši Krievijas mēģinājumi atrast Gruzijā kādu opozīcijas spēku, kas vēlētos balstīties uz Kremli.

Krievija uzvarēja – nevarēja neuzvarēt – “piecu dienu karā”, taču sekas tai nāksies strēbt vēl. Nav izdevies panākt Abhāzijas un Dienvidosetijas kā neatkarīgu valstu kaut cik vērā ņemamu starptautisku atzīšanu. To nav izdarījušas pat NVS valstis. Attiecību saasinājumam ar Baltkrieviju abu “neatkarīgo valstu”suverenitātes neatzīšana. Baltkrievija bija solījusi, kredītu saņēma, taču neatzina.

Līdz pat 90% Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotāju joprojām ir Krievijas pilsoņi – par kādu starptautisku suverenitātes atzīšanu var runāt politiski veidojumi, kuriem nav savas pilsonības? Piebildīsim, ka pilsonības institūcija pieder pie valstiskuma obligātām sastāvdaļām.

Hāgā ANO Starptautiskajā taisnīguma tiesā jau divus gadus ilgst prāva, kuru Gruzija uzsākusi pret Krieviju, prasot aizstāvību etniskajiem gruzīniem Abhāzijā un Dienvidosetijā. Jāpiebilst, ka viņnedēļ ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā atzīts, ka “visiem bēgļiem un pārvietotajām personām ir tiesības atgriezties savās mājās visā Gruzijas teritorijā, ieskaitot Abhāziju un Dienvidosetiju”. Precīzi iezīmēts, par ko ANO uzskata Abhāziju un Dienvidosetiju. Gruzija cer, ka šī rezolūcija tai palīdzēs Hāgas prāvā. Tās spriedums sagaidāms diezgan drīz.

Oficiālā Krievija Saakašvili dekrētu par bezvīzu režīmu Ziemeļkaukāza iedzīvotājiem nodēvējusi “propagandistisku soli” un “provokāciju”. Pret “propagandu” grūti iebilst, taču nav saprotams, uz ko šis Gruzijas solis varētu provocēt. Uz jaunu karu, vai?
Krievija uzsver, ka šādus lēmumus neesot korekti pieņemt vienpusējā kārtā, vispirms to vajadzējis apspriest. Ja valstīm nav diplomātisko attiecību, oficiāla apspriešana nemaz nav iespējama. Neoficiālu var sarīkot, bet var arī bez tās iztikt, kā to izdarīja. Turklāt Krievijai ar politisko korektumu kā nu ir, tā ir. Latvijas nepilsoņiem bezvīzu ieceļošana Krievijā tika atļauta, cik zināms, bez īpašas apspriešanas. Jā, ar nedaudz atšķirīgu statusu, nepilsoņi tomēr ir Latvijas valstspiederīgie.

Krievija pārmet, ka tās pilsoņi “sašķiroti” tādos, kas drīkstētu iebraukt Gruzijā bez vīzas, un tādos, kas ne. Aizmirstas, ka Krievija rīkojās tieši tāpat, piešķirot savu pilsonību cilvēkiem, kas dzīvoja Gruzijas starptautiski atzītajā teritorijā.

Dekrēts droši vien paliks uz papīra, taču tas uzlabos Gruzijas valsts tēlu. Vismaz Ziemeļkaukāzā.