69,2% iedzīvotāju neveido pilnīgi nekādus uzkrājumus
Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz valsts atbalstu vai cer, ka nākotnē gaidāmi labāki laiki, iedzīvotāji paši sev „drošības spilvenu” krīzes situācijām vai vecumdienām neveido, parādījis "DnB NORD Bankas" un apdrošināšanas akciju sabiedrības "ERGO" pētījums. Uzkrājumus veido mazāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju.
Tikai 5,8% respondentu naudu krāj banku depozītos, tikai 4,9% piedalās 3.pensiju līmenī, 3,2% veic iemaksas bērnu studiju uzkrājumiem, bet 2,7% iegulda uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, savukārt 69,2% iedzīvotāju neveido pilnīgi nekādus uzkrājumus. Savukārt 8,2% aptaujāto par labākiem uzskata cita veida uzkrājumus.
Lūgti nosaukt summu, ko būtu gatavi atlikt uzkrājumu veidošanai, 48% atbildēja, ka šādam mērķim nav gatavi veltīt nekādu naudas summu. Visbiežāk ikmēneša noguldījumiem cilvēki būtu gatavi atvēlēt 10 latus. Līdz 20 latiem mēnesī uzkrāšanai būtu gatavi atlikt 25% respondentu.
Pētījums rāda, ka iedzīvotāji pārāk vēlu sāk interesēties par iespējām nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Par nozīmīgāko uzkrājumu veidošanas mērķi nodrošinātas vecumdienas nosaukuši 26% aptaujāto, taču lielākā daļa šajā respondentu grupā ir cilvēki no 45 līdz 54 gadiem.
Liela daļa iedzīvotāju iekrājumus neveido, turklāt puse no visiem respondentiem vismaz tuvākajā laikā šiem mērķiem negrasās veltīt nevienu latu, izriet no pētījumā iegūtajām iedzīvotāju atbildēm.
Komentāri (18)
Driimeris 12.10.2010. 22.23
šādi teksti manī vienmēr izraisa smaidu- acīmredzami viņus rada visādi eksperti ar algu, kas mērāma tūkstošos… lielākai daļai cilvēku man apkārt programma maksimums ir iziet pa nullēm- kādi ietaupījumi?!
7
daina_tabuna > Driimeris 13.10.2010. 09.41
@Viktorija
Te ir viens moments, ko cilvēki ļoti reti ņem vērā runājot par treknajiem gadiem a.k.a. pirmskrīzes laiku. Proti, trekni tie gadi bija nebūt ne visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa iztika no minimālās algas 90-to beigās, 2000-o sākumā, 2000-o vidū un vēl šobrīd dzīvo no rokas mutē. Viņiem nekādi treknie gadi nav bijuši. Tiesa, arī krīze nav bijusi. Bet tas nenozīmē, ka būtu lieks lats, ko riskēt likt bankā. Turklāt bankās ir minimālās noguldījumu summas, kas nereti ir pat vairāk kā puse no algas.
0
payddaz > Driimeris 13.10.2010. 13.29
Pirmkārt, desmit lati nav puse no algas. Nevienam. Otrkārt, jautājums nebija par uzticēšanos bankām – var krāt arī zeķē vai ierakt zemē. Un arī mazas summas var veidot nozīmīgu uzkrājumu – ar divdesmit latiem mēnesī pietiek, lai sakrātu sava bērna bakalauram Oksfordā.
Runājot par vilšanos, demokrātiskajā Latvijā naudu ir zaudējuši tikai tie, kuri sagaidīja pārsimts procentu peļņu gadā – 90tajos tā bija Banka Baltija, treknajos gados nekustamie īpašumi, atšķiras tikai shēmas nosaukums. Bet nu tāpēc jau ir cilvēkiem dota vidējā izglītība, lai saprastu atšķirību starp naudas uzkrājumu un riskantu spekulācijas shēmu, kas sola naudu no zila gaisa.
0
Arcijs > Driimeris 13.10.2010. 14.42
Varbūt vidējā un vecākā paaudze (kas pazaudēja “zārka naudu” 90.gados)vēlāk nekrāja arī tāpēc, ka iekšā vēl sēž padomju laika sajūta – kamēr varēšu, tikmēr strādāšu, jo DARBS BŪS vienmēr. Izrādās – ne vienmēr… Trakākais, ka arī tukšo pudeļu pirms algas vairs nav ko nodot!:)
0
qxamo > Driimeris 13.10.2010. 14.52
Nožēloju, ka agrāk vai vēlāk biju spiesta spiedīgā situācijā iztērēt “bērna naudu” – tas būtu bijis labs iekrājums bērna studijām. Tev paliek pāri 20 latu mēnesī? – apsveicu!
0
Ejiet ka Jūsu visi.. > Driimeris 13.10.2010. 16.22
@Uģis
Nē, es domāju, ka vajadzēja ņemt šādu kredītu. Šī Jūsu situācija nav tas, par ko es runāju.
0
elinaliepina > Driimeris 13.10.2010. 09.45
> Viktorija
Ielīdām kredītos, lai bērni studētu… Varbūt nevajadzēja?
0
Ejiet ka Jūsu visi.. > Driimeris 13.10.2010. 01.29
No vienas puses Jums noteikti ir taisnība, bet, manuprāt, ir arī otra puse. “Plaukstošajā” pirmskrīzes laikā arī ļoti daudzi neveidoja uzkrājumus, kaut arī tāda iespēja pastāvēja. Tā vietā tika ņēmti kredīti pat tādām lietām, kuras īsti nespēja atļauties.
Kādreiz latvieši taupīja katru santīmu, bet taupība acīmredzot vairs nav mums raksturīga īpašība.
0
daina_tabuna 13.10.2010. 09.31
Te jau pašos pamatos tie secinājumi ir sagrozīti tā, lai cilvēks justos tā, itkā izdarījis kaut ko nepareizu.
…ka šādam mērķim nav gatavi veltīt nekādu naudas summu….
…puse no visiem respondentiem vismaz tuvākajā laikā šiem mērķiem negrasās veltīt nevienu latu…
Ir pamatīga atšķirība starp “varēt” un “ir gatavs”/”grasās”. Ja nav naudas, ko uzkrāt, tad par kādu uzkrāšanu var būt runa?! Divas dienas mēnesī neēst tāpēc vien, lai aiznestu latu noguldīt DnB/NORD bankā? Tāda sajūta, ka pētījuma autori Latvijas iedzīvotājus par idiotiem uzskata.
0
LR Aizsardzības mini 13.10.2010. 08.42
Es labprāt veidotu gan spilvenu, gan drošības, tikai nav no kā.. :) Vienīgais uz ko es paļaujos: produkti, labs nazis, cirvis, zāģis, sērkociņi vai krma gabals un mana galva un rokas, tad pat tundrā izdzīvošu. :)
0