Ierosina valsts funkcijas sadalīt 10 ministrijām

Grupējot nozares pēc prioritātēm, tagadējo 14 ministriju skaits no saruktu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojusi priekšlikumu valsts funkciju pārdalei, samazinot tagadējo 14 ministriju skaitu līdz 10 un pārgrupējot nozares pēc prioritātēm, liecina LTRK sagatavotais piedāvājums, ar kuru šonedēļ iepazīstinās premjerministru Valdi Dombrovski (JL, ''Vienotība'').

LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende preses konferencē paziņoja, ka uzņēmēji ir sākuši atklātu diskusiju par to, kā viņi redz ceļu uz labu, efektīvu valsts pārvaldi, kas ļautu sasniegt mērķi – plaukstošu Latviju. Tāpēc LTRK cenšas atturēties runāt par konkrētām ministrijām, kamēr nav skaidri sasniedzamie rezultāti. "Citādi mēs ejam veco ceļu, ka sākam bīdīt krēslus, bet nedomājam par to, kas mums pašlaik ir vissvarīgākais – ko mēs sasniegsim pēc četriem gadiem, kas būs rezultāts," klāstīja LTRK vadītāja.

LTRK viceprezidents Aigars Rostovskis skaidroja – lai visas lietas valstī notiktu koncentrēti, kādam jādarbojas kā pārvaldītājam, piedāvājot to uzticēt Valsts kancelejai (VK). Tā veiktu stratēģisko un Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanu, Nacionālā attīstības plāna koordināciju, formulētu nacionālo pozīciju ES lietās, vadītu valsts pārvaldes un civildienesta politiku, pašvaldību lietas, administratīvi teritoriālos, e-pārvalde jautājumus, kā arī publisko pakalpojumu politiku.

"No feodālas valsts pārvaldības sistēmas, kad katrai partijai ir savas ministrijas un katra ministrija skatās tikai no sava šaura loka, jāpāriet uz mūsdienīgu valsts pārvaldes sistēmu, kas sabiedrībai atnestu minētos labumus," pamatoja Rostovskis.

Jaunzeme-Grende atzina, ka patlaban Tieslietu ministrija un VK faktiski dara vienu un to pašu darbu, tāpēc uzņēmēji mēģinājuši funkcijas sadalīt tā, lai tās nedublētos. Līdzīgi rosināts rosina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) funkcijas nodot VK.

LTRK piedāvā pēc prioritātē m apvienot valsts pārvaldes funkciju kopas. Būtiskākā saistīta ar infrastruktūru, tajā ietilptu enerģētika, telekomunikācijas, satiksme, ūdenssaimniecība un atkritumsaimniecība.

Atsevišķi apvienojams viss, kas saistīts ar attīstību, – uzņēmējdarbības vide, regulēšana, iekšējais tirgus, konkurence, patērētāju tiesības, uzņēmēju atbalsts, investīcijas, zemes politika, telpiskā plānošana, būvniecība. Pēc Rostovska teiktā, šajā blokā jāiekļauj arī augstākā izglītība, zinātne, mūžizglītība, nodarbinātība un bezdarbs, jo šīs funkcijas vairāk ir attīstības, nevis sociālā virziena.

Atsevišķi apvienojamas finanšu funkcijas – makroekonomiskā attīstība, valsts resursu pārvaldība, valsts kapitālsabiedrību finanšu uzraudzība. Vienā vietējo resursu līdzsvarotas attīstības blokā būtu zemkopība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, lauku attīstība, vides politika, dabas aizsardzība un pārtikas drošība.

Vienotā izglītības un zinātnes blokā jābūt pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas izglītībai, jaunatnes politikai, sporta un kultūrpolitikai, veselīga dzīvesveida veicināšanai. Atsevišķi jāapvieno ar ģimeni, demogrāfiju un sociālo drošību saistītās funkcijas – bērnu un dzimstības, ģimenes politika, demogrāfijas un repatriācijas veicināšana, sociālā aizsardzība un pakalpojumi, pensijas, veselības aprūpe, veco ļaužu aprūpe.