Dzīves pabērni literatūrā • IR.lv

Dzīves pabērni literatūrā

29
Eduarda Brencēna ilustrācija Apsīšu Jēkaba stāstam "Bagāti radi", RTMM 102328

No šodienas līdz 15.oktobrim Eiropas Savienības (ES) mājas mākslas istabā būs skatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde "Dzīves pabērni latvieši literatūrā", kas notiks Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību gaitā, ziņo LETA.

Izstādītās ilustrācijas no grāmatām un fotoattēli no teātros inscenētajām lugām aicina domāt par nabadzību, atstumtību, dažādību, draudzību, citādību, vardarbību – parādībām un sajūtām, ar kurām ikdienā var sastapties ikviens. Izstādē varēs iepazīties ar dažiem bēdu stāstiem, kas uzmanību pievērš ar atkārtošanos.

"Mēs nekādi nevaram pārrakstīt reiz izdotos stāstus un romānus, nevaram arī izdzēst no apziņas to pirmreizējo uztveri skolas gados. Bet mēs varam paši sev atbildēt, vai pirms simts un vairāk gadiem uzrakstītie literārie likteņi ir nacionāla nolemtība, no kuras iespējams atbrīvoties tikai ar emigrāciju, vai arī bāreņu un pabērnu loma nomaināma vispirms mūsu apziņā un attieksmē pret savas laimes iespējamību," uzsvērusi izstādes veidotāja Ilze Knoka.

"Mēdz apgalvot, ka latviešu klasiskajā literatūrā nav daudz uzvarētāju, nav arī daudz laimīgu cilvēku un stāstu ar laimīgām beigām. Vienā pašā Andreja Upīša "Zaļajā zemē" esot 16 tādu mīlētāju pāru, kas "cerējas, bet nedabonas". Latviešu literatūrā pamaz tādu personu, kam gribētu līdzināties sevi cienošs 21.gadsimta cilvēks, kurš kaut nedaudz informēts par tiesībām, iespējām un vērtībām," spriež Knoka.

"Pirmkārt un galvenokārt esam gribējuši uzsvērt dažu motīvu – dzīvesstāstu, raksturu – biežo sastopamību un atkārtošanos. Tieši tāpēc gadījumi iz klasikas grupēti pēc to galvenās pazīmes, piederības tai vai citai sociālajai grupai: vientuļās mātes, veci cilvēki bez apgādnieka, bērni bez vecākiem," viņa pamato izstādes eksponātu izvēles kritērijus.

Knoka piezīmē, ka izstāde ir kā atgādinājums, ka cilvēka dzīves sižeti laika gaitā ir mainījušies ļoti maz un ka mainās tikai vērtējums, ko mēs tiem piešķiram, un arī kā aicinājums vērtēt informāciju, ko neizbēgami uzņemam sevī līdz ar kultūras mantojumu un tā interpretāciju obligātās izglītības sistēmā.

Komentāri (29)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu