Ar iesniegumu Satversmes tiesai vēlas panākt bezmaksas mācību literatūru skolēniem
Jauniešu kustība "Vienota Latvija", kas atbalsta politisko apvienību "Saskaņas centrs", piektdien iesniedza Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par mācību literatūras iegādei paredzēto valsts budžeta līdzekļu sadales atbilstību Satversmes 112.pantam, vēsta aģentūra LETA.
Sūdzības iesniedzēji vēlas panākt, lai skolēniem mācību līdzekļi nebūtu jāpērk par savu naudu, ziņo aģentūra BNS. Pieteikumu iesniegs Jevgēņijs Semjonovs, Gatis Baltais un Sanita Baltā.
Satversmes 112.pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta." "Vienota Latvija" norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā vecāki nevar atļauties dārgos mācību līdzekļus saviem bērniem, līdz ar to cieš izglītības kvalitāte un bērni nespēj saņemt pilnvērtīgas zināšanas.
Satversmes tiesāa apstiprina, ka sūdzība saņemta. Ja tā atbildīs pamatprasībām, Satversmes tiesas priekšsēdētājs to nodos tiesnešu kolēģijai, kura līdz 11.oktobrim izlems, vai ierosināma lieta.
Jau vēstīts, ka valdība šajā mācību gadā budžetā paredzējusi viena skolēna mācību līdzekļu iegādei 69 santīmus, kas ir ievērojami mazāk par citās Eiropas valstīs asignētajām summām. Vecāki pauduši neapmierinātību ar mācību grāmatu dārdzību, kā arī to, ka skolās vienā priekšmetā pat vienā un tajā pašā klasē izmanto dažādas mācību grāmatas, un tās pašas grāmatas nevar izmantot jaunākie bērni, liekot tērēt vairāk naudas no ģimenes budžeta.
Jāpiebilst, ka dažādos mācību līdzekļus vienā un tajā pašā klasē un priekšmetā apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Iepriekš paustas aizdomas par mācību grāmatu izdevēju interešu lobēšanu. Lielākais mācību grāmatu izdevējs Latvijā ir ''Zvaigzne ABC".
Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) agrāk pieļāva, ka šāda sūdzība Satversmes tiesā ir iespējama, vienlaikus atzīstot ministrijas bezpalīdzību nodrošināt bezmaksas mācību materiālus.
Komentāri (16)
disassociative 10.09.2010. 12.16
Vienā skolā trijās paralēlajās klasēs katrai klasei savs grāmatu saraksts. Vecākā bērna grāmatas jaunākajam neder. Grāmatu cenas astronomiskas. Plus vēl darba burtnīcas pa tikpat astronomiskās cenām. Plus vēl Koķe, kas apgalvo, ka visiem bērniem visās skolās ir bibliotēkās pieejami visi mācību līdzekļi. Kā lai par to nesūdzās? Apsveicama iniciatīva. Atbalstu.
0
Juris Millers 10.09.2010. 12.00
Turklāt vēl šie materiāli būs pieejami arī elektroniski visiem interesentiem, arī pieaugušajiem, kas gribēs atsvaidzināt savas zināšanas. Bet mazliet turīgākie cilvēki varēs savam atvasēm droši iepirkt Kindle e-gramatu lasītājus pa 200 Ls un būt pārliecinātiem, ka 1) viņu bērnam nevajadzes stiept uz skolu 8 grāmatas katru dienu, 2) nākošajos 12 gados viņam par grāmatām vairs nebūs jāmaksā ne santīma.
E-grāmatas ir daudz vieglākas par papīra grāmatām, visas ir līdzi uzreiz, tās var atjaunot bez maksas, tajās var viegli meklēt pēc atslēgvārda, tajās var viegli taisīt piezīmes un grāmatzīmes, izkopēt citātus. Var pat darba burtnīcas elektroniski taisīt kā PDF formas un tad vai nu izdrukāt vai arī elektroniski iesniegt skolotājam.
1
Elīna > Juris Millers 12.09.2010. 10.01
Aigariusam pareizs un mūsdienīgs viedoklis, tikai cik % skolotāju ir gatavi strādāt e-vidē bez pirksu trīcēšanas un nosvīdušām pierēm? Manuprāt tādu ir ļoti, ļoti maz.
0
Juris Millers 10.09.2010. 12.00
Prinicpā viss ir viegli atrisināms – IZM apiet izdevējus un pasūta pa vienai mācīgu grāmatai katram priekšmetam un katrai klasei. Pasūta pa taisno autoriem izpērkot pilnā apjomā autortiesības par šīm grāmatām. Tad šīs grāmatas izliek IZM lapā kā drukāšanai gatavus failus (PDF, piemēram) un par tiem 69 santīmiem uztaisa konkursus: kura drukātava varēs vislētāk iespiest tās 10k+ grāmatas. Atsevišķi samaksājot par pasu papīru un par saturu valsts neapstrīdami ietaupīs, jo tiks izstrādāta tikai viena mācību grāmata (nevis 10 dažādas) un arī būs lielāka konkurence pašā iespiešanas procesā (tur jau jebkura firma ar lielo drukas iekārtu varēs piedalīties).
3
0
-4
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@agrita_kalvane > Juris Millers 10.09.2010. 12.46
Kuru Latvijas vēstures grāmatas variantu izdosim un kas izlems, kuras partijas propoganda tiks grūsta iekšā visu Latvijas bērnu galvās?
Viens mācību līdzeklis, valsts noteikts, viena partija, viens dzīvojamo māju būvprojekts un viena valoda. Vai tas ko atgādina?
0
daina_tabuna > Juris Millers 10.09.2010. 13.26
Ne jau izdevēji ir vainīgi, bet pati IZM par šādu situāciju. Ja mācību programmas sastāda nevis pēc principa “kā izdevējiem vairāk nopelnīt un cik man no tā atleks”, bet “kā sanāks lētāk skolnieku vecākiem un valstij kopumā”, tad viss sanāks ļoti labi un nebūs jātaisa visādi sarežģītie varianti.
Šobrīd pamatskolā ļoti daudz grāmatu ir vienreizējās lietošanas. Ja pamaina programmu un atsakās no mācību procesa ar testiem (kas jau pašos pamatos ir pilnīgi garām, jo var iztikt ar minēšanu un nav pat īsti nekas jāsaprot), bet pāriet atpakaļ uz veco labo uzdevumu pildīšanu burtnīcās… Nav grāmatas pat jāpērk skolām/pašvaldībām/IZM. Vecāki pirks un mainīsies gada beigās/sākumā savā starpā. Pie viena atgriezīsies pie cilvēcisko kontaktu uzturēšanas, kas ar katru gadu arvien mazāk notiek- visi ieraujas savā čaulā.
0
aivarstraidass > Juris Millers 10.09.2010. 12.57
Te galīgi nav runa par propagandu. Protams, nevar iztikt tikai ar IZM oficiāli apstiprināto literatūru. Ikviena priekšmeta apguvē ir vajadzīgas dažādas grāmatas, kas papildina un sniedz citu perspektīvu. Un tās var būt visai dažādas – jo nebūs labi, ja valsts (vai skola) izvēlēsies “vienīgo pareizo” grāmatu.
No otras puses, ļoti noderētu, ja kaut kāds mācību līdzekļu minimums būtu pieejams Internetā. Darba burtnīcām parasti visi vingrinājumi netiek izpildīti. Daudz ērtāk, ja var izkopēt atsevišķi to lapu, ar kuru tiks strādāts (vienas lapas drukāšanas pašizmaksa ir 1-2 santīmi; un nav jāpērk visa darba burtnīca).
0