Šogad lielāka interese par eksaktajām zinātnēm
Šogad jauno studentu skaits ir aptuveni 25 tūkstoši, kas, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir par piektdaļu mazāk, kad bija 31 356 studentu, piektdien preses konferencē par jauno mācību gadu sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), vēsta BNS.
Studējošo skaits par valsts budžeta līdzekļiem būs līdzīgs kā pērn – aptuveni 13 tūkstoši, bet par personīgo finansējumu studēs par 35% mazāk jauniešu – 12 tūkstoši, salīdzinot ar 18 471 pagājušajā studiju gadā.
Koķe uzsvēra, ka šogad daudz vairāk jauniešu izvēlējušies studēt eksaktās zinātnes – ārstniecību, farmāciju, jūrniecību, telekomunikācijas un loģistiku.
Tuvākajos gados līdz ar vidusskolas vecuma jauniešu skaita samazināšanos vajadzēs pārskatīt vidusskolu tīklu – turpmāko divu gadu laikā vidusskolēnu skaits būs par 21% mazāks, norādīja ministre.
Jaunajā mācību gadā pedagogu atalgojums par likmi saglabāsies 255 latu apmērā, tomēr būšot maz skolotāju, kuru ienākumi būs tik mazi.
Koķe pastāstīja, ka finansējums skolām un pedagogu algām pēc modeļa "nauda seko skolēnam", kas pašlaik ir 650 latu par vienu skolēnu, pēc 1.septembra pieaugs līdz nedaudz vairāk kā 700 latiem. Plānots, ka nākamgad tas varētu sasniegt 750 latu, un tad pedagogi atbilstoši plānotajam varēs pāriet uz 40 stundu darba nedēļu.
Skolotāju un skolēnu proporcija jaunajā mācību gadā saglabāsies – pilsētās tā būs 1:10, bet novados – 1:8.
Komentāri (25)
Bulkujānis www.lasma 28.08.2010. 19.26
“..Nauda seko skolēnam.”
Apnicis to lasīt. Šī burvju formula tiek atkārtota vai ikkatrā rakstā par izglītības reformām. Kā tāda mantra. It kā tas kaut ko atrisinātu.
Problēma ir tā, ka nauda seko *jebkuram* skolēnam – nesekmīgam, bezcerīgam sliņķim, dzērājam. Un nauda ir vajadzīga gan skolotājam, gan viņa priekšniekam, gan skolai kopumā. Saskaņā ar šo “jauno modeli” šis nesekmīgais faktiski ir skolotāja maizes devējs, kurš ar savu epizodisko atvilkšanos – vai neatvilkšanos – uz skolu nosaka skolotāja algas lielumu. Par kādu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, vai cieņu pret skolotāja profesiju te vispār var runāt?
Teorētiski skaitās, ka vecāki, lūk, ņemšot laukā skolēnus no sliktajām skolām un likšot tos “labajās”, kopā ar visu tiem sekojošo naudu. Interesanti, kā tas notiktu praksē? “Labā” skola ar 120 skolēniem klasē? Nodarbības piepūšamā gumijas angārā, kas operatīvi uzpūsts blakus “labajai” skolai, lai uzņemtu visus tur mācīties gribētājus?
0
ingban 29.08.2010. 11.40
Pilnīgi neatkarīgi no tā, gribam to saskatīt un atzīt vai nē, Latvijas izglītības sistēma ir unikāla. Jo, gribam to atzīt vai nē, esam sakņoti sociālisma/komunisma gultnē (vismaz vairākums nozares vadoņu un mācībspēku, pagaidām). Es to nedomāju kā pārmetumu. Ja vecajā stumbrā imlantē jauno modernās rietumu izglītības sistēmas potzaru, nevar iegūt tīru, konkurētspējīgu moderno rietumu izglītības sistēmu. To pašu varētu teikt par jebkuru citu nozari: celtniecību, transportu, lauksaimniecību u.c. Kopējā nelaime: vēlēšanās strādāt kā sociālismā, bet dzīvot pārtikuši, kā bagātākajās kapitāla zemēs. Divdesmit gadu mums tas ir izdevies, liekas, ka drīz šīs iespējas būs izsmeltas.
0
vismantsk 27.08.2010. 19.49
“Tuvākajos gados līdz ar vidusskolas vecuma jauniešu skaita samazināšanos vajadzēs pārskatīt vidusskolu tīklu – turpmāko divu gadu laikā vidusskolēnu skaits būs par 21% mazāks, norādīja ministre.”
Bet aizākamajos 2 gados, un aizaiznākamajos…
Man jau tā ir piegriezusies tā politiķu īstermiņa domāšana! Ja tagad skolas aiztaisīs, vēlāk, kad uzlabosies demogrāfiskā situācija, jaunu skolu atvēršana prasīs daudz lielākas izmaksas!
1
+4
0
Atbildēt
@aivarstraidass > vismantsk 27.08.2010. 20.15
>>> Man jau tā ir piegriezusies tā politiķu īstermiņa domāšana! Ja tagad skolas aiztaisīs, vēlāk, kad uzlabosies demogrāfiskā situācija
=====
Šoreiz uztraukumam nav pamata – paredzamajā nākotnē vidusskolēnu būs maz, kā jau Koķe norādīja. Vienkārši nav piedzimuši.
Ja nu pēkšņi nez kādēļ dzimstība krasi palielinātos, tad (vismaz vidusskolas klasēm) būs 15 gadi laika, lai pielāgotos.
0