Tie, kas nebalsos ir ne vien grēcīgi pofigisti, bet arī grēcīgi izspiedēji
Varētu teikt, ka prece ir sevi definējusi. Kā liecina aptaujas rezultāti augustā tādu balsstiesīgo pilsoņu skaits, kas nedomā piedalīties vēlēšanās un tādu, kas nav izlēmuši par ko balsot, ir 39,8%. Tieši šo pilsoņu dēļ partijas tagad šķiedīs naudu un pūlēsies savās priekšvēlēšanu kampaņās. Bet par to jau, protams, ir apnicis runāt, jo par to runā jau ļoti sen.
Varbūt vienīgā nedaudz jocīgā nianse – vēlēšanām tuvojoties neizlēmušo un balsot negribošo skaits ir kaut nedaudz, bet pieaudzis. Un pat ja kaut nedaudz kļūdaini var būt arī aptaujas rezultāti, droši vien var vismaz secināt, ka šis neizlēmušo un negribošo skaits nepaliek mazāks.
Un tas, kas šo pilsoņu dēļ publiskajā telpā jādzird un jāredz pārējiem (lai kā skaita, bet principā izlēmušajam vairākumam), proti, cīņa par neizlēmušo vēlētāju – ir kaut kas šausmīgs. Ak, nē, par gaumi, protams, nestrīdas – vēl nekad man nav bijusi un pieņemu, ka nebūs ar, iespēja balsot par partiju, kuras reklāmklipi man „patīk”. Taču grūti panesama ir šī priekšvēlēšanu dialoga morāle jeb amoralitāte. Ir tāda sajūta, ka nesaproti, kur nobāzt savu neērtības sajūtu par to, ka tavā priekšā publiski tiek risināts teju perverss dialogs, kur tā saucamais neizlēmušais vēlētājs, klusi, bet tā, lai sadzird, čukst: „Ak, es nezinu, nu nav, nav par ko balsot! Ak, laikam neiešu uz vēlēšanām!”, un partija skaļi rēc: „Es esmu vislabākā!”. Un tad atkal neizlēmušais: „Ak”. Un tā tālāk līdz pat 2. oktobrim, bet nauda plūst, plūst, aizplūst.
Juris Žagars pirms nedēļas raidījumā „Kas notiek Latvijā?” teica, ka jāizlemj ir tagad. Tas ir – principā cilvēkiem ir jābūt izlēmušiem. Jo tik tiešām – kas tad mainīsies šī mēneša laikā? Cenas par balsi kļūs dārgākas? Gribētos pat teikt – ja jums no tiesas ir vienalga (un purpināt, ka nav par ko balsot, arī nozīmē, ka ir vienalga, kurš no šiem „nav par ko” tiks pie varas Latvijā), tad arī pieņemiet lēmumu un nepiedalieties vēlēšanās, bet nepazemojieties, netirgojiet sevi, neizlieciet sevi pierunāšanai. Jo tas, par ko te pirms katrām vēlēšanām notiek tik liela ņemšanās, būtībā ir kaut kas tik vienkāršs. Piedalīšanās vēlēšanās taču fiziski prasa mazāku piepūli kā, piemēram, istabas izslaucīšana. Un man, piemēram, šķiet, ka grūtāk ir pieņemt lēmumu iet vai neiet uz kino (nevis tāpēc, ka negribas uz kino, bet tāpēc, ka ceļš + filma ir laikietilpīgāks pasākums).
Tāpēc it kā vajadzētu teikt – negribi iet uz vēlēšanām, neej ar. Taču ik dienas redzu arī tādus cilvēkus, kas, nemaz nerunājot par vēlēšanām, varbūt vienīgais vēl ir spējīgi apjaust, ka ir vismaz kādi divi gadalaiki – ziema un vasara, jo ir siltāki un vēsāki periodi, ko var sajust caur biezo netīrumu slāni un uz mūžu aizpampušajām acīm (negribu mazgāties, nemazgājos ar, gribu dzert draņķi, dzeru ar).Vienaldzības un bezatbildības posts ir šausmīgs.
Jaunais katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs televīzijā saka: „Arī baznīca tā māca, ka tavs pienākums ir iet un balsot. Ja tu nebalso, tu patiesībā grēko, jo izvairies no atbildības, no līdzatbildības par savu valsti”.
Bet pirms iepriekšējām vēlēšanām, t.i., 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga ne vien mudināja novērtēt to, ka tiesības uz brīvām vēlēšanām ir svētas: „Alternatīva demokrātiskai kārtībai ir diktatūra un haoss. Ja paliksim guļam aizkrāsnē, kādā rītā var pamosties ar atziņu, ka valstī valda tādi spēki, ko neatbalstām”, bet arī runāja par to, ka Latvijā vajadzētu noteikt – piedalīšanās vēlēšanās ir obligāts pilsoņa pienākums.
Toreiz, pirms 9. Saeimas vēlēšanām augustā veiktā aptauja liecināja, ka 12% balsstiesīgo pilsoņu neplāno piedalīties vēlēšanās. Tagad augusta aptauja uzrāda, ka šādu pilsoņu ir 16%.
Bet šodien iemesls pieminēt obligātu piedalīšanos vēlēšanās ir vismaz nupat Austrālijā notikušās vēlēšanas.
Ja balsstiesīgs Austrālijas pilsonis nepiedalās vēlēšanās, trīs mēnešu laikā Vēlēšanu Komisija viņam atsūta pieprasījumu vai nu uzrādīt iemeslu, vai nu samaksāt 20 dolāru naudas sodu. Ja 21 dienas laikā pēc šī pieprasījuma saņemšanas nav samaksāta soda nauda vai uzrādīts pamatots un pietiekams iemesls, kāpēc balsstiesīgais nav pildījis savu pienākumu, tiek uzsākts tiesas process. Tiesa var piedzīt soda naudu līdz 50 dolāriem un pieprasīt apmaksāt tiesas izdevumus.
Taču interesantākais šķiet tieši iemesls, kāpēc jau 1924.gadā piedalīšanās vēlēšanās tika noteikta kā obligāta. Protams, lai palielinātu vēlētāju līdzdalību, bet arī lai samazinātu partiju kampaņu izdevumus (!).
Lūk, cik sen jau ir saprasts, ka tie, kas solās neiet balsot ir ne vien grēcīgi (to gan, kā izrādās, „baznīca māca”) pofigisti, bet arī grēcīgi izspiedēji.
Komentāri (83)
mary75 24.08.2010. 14.06
Ja cilvēks no valsts ko saņem ( pensiju, pabalstu, bērnu izglītību, med. palīdzību, utt.), tad viņam ir arī pienākumi pret valsti.
Manuprāt, kaut nedaudz interesēties par politiku un orientēties tanī arī ietlpst šajos pienākumos.
Vismaz, zināt, kādā politiskā sistēmā tu dzīvo, un kā tā sistēma funkcionē.
Un te jāmet akmens gan uz skolas izglītības, gan uz sabiedrisko mēdiju pusi, kuru tiešais pienākums būtu to pilsoni šinī ziņā izglītot un parādīt, ka no viņa balss ir lielā mērā atkarīgs, kā viņš dzīvos.
Mums nekas tāds darīts netiek, lielai daļai pilsoņu nav ne mazākā priekštata, kā funkcionē demokrātija un ko nozīmē atklātā sabiedrība.
Un tie, kas neiet uz tām vēlēšanām parasti jau arī vēlāk ir tie lielākie bļāvēji un kritiķi.
Attīstītās demokrātijās var neiet, jo tur viss funkcionēs ar nelielām pārmaiņām šā vai tā, bet, ne Latvijā.
7
Digna Bicāne > mary75 25.08.2010. 11.08
Sanāk tā, nobalsoji, pats vainīgs, nebalsoji, pats vainīgs. Mēģināju radīt partiju, tagad saku – sēdējāt malā, paši vainīgi!
Džeri, par to es nožēloju, ka Tu balsoji par JL. Viss ko JL šajā laikā ir izdarījis – sekoja līdzi ieņēmumu izpildes tendencēm + prognozēm (pat ne savām) un mehāniski ekselī koriģēja budžetu. Es to māku, un 30 min. laikā varu iemācīt + noeksaminēt arī Tevi. Viss pārējais ir pašplūsma. Man ir jābūt smagam pofigam pret valsti, lai balsotu par pašplūsmu.
Es šajā dienā dzeršu alu un skatīšos TV, jo man nav pofig un es jūtu pienākumu pret valsti ;)
0
Grāfs > mary75 25.08.2010. 11.14
saprotu, ka nauda un labumi, kas iegūti “cepinot” rakstus un komentārus jums nozīmīgi, jo.. “ēst gribas katru dienu”.. bet.. BET!
amorālā un deģenerētā sistēmā nevar tikt ievēlēti godīgi “tautas priekšstāvji”, tāpēc atbalsts amorālai sistēmai ir amorāls!
vienotība nav panaceja, nekad nav bijusi.. savtīgās intereses kā īlens izlien no maisa.. gaisā virmo ideja par labumu pārdali un rietumu pasaules vēlmi vēl nokost no “mazā pīrāga”, ko sauc par Latviju..
uz riņķi, pakalniņas kundze, grieziet straujāk “jautrā priekšvēlēšanu dejā”, jo arī jūsu “gara šedevru” dzimšana.. ak, vai!.. atkarīga no naudas!
nauda nesmird :)
0
Þanis Bezmers > mary75 25.08.2010. 20.07
Būsim reālisti: ir tik daudz vecāku (tēvu, visvairāk māšu, vientuļo, nelaimīgo), kuri neinteresējas par saviem bērniem. Ir tik daudz iedzīvotāju, kuri neinteresējas par tuvākā atkritumu konteinera atrašanās vietu, bet savu maisiņu nomet ietves malā pa ceļam uz sabiedriskā transporta pieturu. Ir tik daudz mājsaimniecību, kurās neinteresējas par to, kādas dzīvas būtnes mājo viņu mēbeļu spraugās, putraimu burciņās, izlietņu skapīšos u.t.t. Vārdu sakot, par to, kas atrodas rokas stiepiena attālumā un skar pašus vistiešākā veidā. Un te, lūk, ideālists dzeris aicina interesēties par politiku dažus desmitus dienu pirms vēlēšanām. Laikam esi gauži jauns.
0
armn > mary75 25.08.2010. 18.41
Skjiet taa ir vieglaak,
uzskatiit, ka sisteema ir amoraala, ka raksti tiek rakstiiti naudas deelj utml… savukeert es “esmu “moraals”” :)
0
mary75 > mary75 26.08.2010. 00.03
Tu gribi teikt, ka, ja ir cilvēki, kas pat zobus netīra, tikai idealists var aicināt pārējos mazgātie dušās, apmēram tā?
Dažādu margināļu esamība jau neliedz pārējiem būt adekvātiem.
0
Linguistical, SIA > mary75 25.08.2010. 00.43
Pag, pag… Izglītību un med. pakalpojumus es nesaņemu no valsts par skaitām acīm un solījumu piedalīties vēlēšanās, bet gan par nodokļu maksāšanu.
0
mary75 > mary75 25.08.2010. 14.44
Jā, nu skaisti jau tas viss skan par to amorālo sistēmu, utt, bet, tad jau jābūt konsekvencei – strādāšana un nodokļu maksāšana šai valstī arī ir atbalsts šai amorālai sistēmai.
Un, gribētos dzirdēt kādu neamorālas sistēmas piemēru.
Un, mazākuma tiesību ievērošana ir jebkuras demokrātijas norma, bet, tas nenozīmē, ka mazākums drīkst uzspiest vairākumam, tā nenotiek.
0
austrisv 24.08.2010. 14.19
Es domāju, ka ir tādi vaimanātāji, kuriem vienkārši patīk vaimanāt, ka visi ir zagļi, ka visi ir vienādi un , ka nav par ko balsotun tāpat jau nekas nemainīsies!!! Viņam tas liekas gudri, jo, lūk, viņš ir pratis novērtēt politiķus!!!!
Šaubos gan, vai tādus var pārliecināt, jo tie dziedās tikai savu, jo jūtas tā nu ļoti jau gudri. Bez tam, viņi taču tā tiek ievēroti un vēl pievērsta tam uzmanība. Par izlēmušajiem taču neviens vairs neinteresējas un ūdeni ar logo neizsniedz, un citus labumus tāpat!
Tāpēc jāuzsit taču cena, varbūt Šlesers atkal kaut ko pametīs no pacēlāja!
1
armn > austrisv 25.08.2010. 18.45
Piekriitu,
un nepatiikamais sajaa visu uzskatiishanaa par zagljiem, mees riskeejam nesniegt atbalstu tiem, kas riikojas ceelu iemeslu vadiiti (uzrakstiiju vaardu ceelu un saaku domaat, vai muusu leksika, jau nav atradusi no saa vaarda… )
0
marčiks 24.08.2010. 15.52
Es savu izvēli izdarīju tieši šajā dienā pirms viena gada, proti, kad dzima Vienotība. Ja SCP, PS, JL nebūtu apvienojušās kopējā sarakstā, tad pieļauju, ka man būtu vajadzīgs ilgāks laiciņš pārdomām. Tas varbūt arī ir normāli, ka cilvēks vēl nezina, par ko balsot, jo svārstās starp divām līdzīgām partijām (piemēram, SC un PLL – nujā, nevar jau aizliegt cilvēkam gribēt ‘pavērst seju pret austrumiem’), taču jāiet balsot ir kaut vai tāpēc, ka nezinām, cik ilgi tāda iespēja mums vēl būs. Arī 1931.gada rudenī, ievēlot 4.Saeimu, reti kurš nojauta, ka nākamās demokrātiskās vēlēšanas Latvijā būs tikai pēc teju 60 gadiem.
4
+1
-2
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@Grāfs > marčiks 25.08.2010. 11.44
varas faktisko leģitimitāti, neatkarīgi no likuma burta, nosaka balsojušo skaits un melo tie, kas apgalvo, ka vara, kuru ievēl 10% iedzīvotāju ir leģitīma!
tāda vara stāv uz “māla kājām” un tai pēc būtības (ne likuma burta)nav tautas mandāta!
no tā tad arī šā brīža vara baidās .. neatkarīgi no savtīgam interesēm, visas partijas ir ieinteresētas, lai velēšanas piedalītos pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, jo ļoti grūti būs pierādīt, ka katrs 5-ais balsstiesīgais ir nodzēries bomzis, kam nerūp valsts nākotne..
bomži, alkāņi, pakalniņas, viegli uzpērkamie, ideoloģiskie fanātiķi un vienaldzīgie nobalsos!
NEVIENALDZĪGIE ATKLĀTI BOIKOTĒS!
0
Grāfs > marčiks 25.08.2010. 11.43
jūsu izpratne (maigi izsakoties)ir visai dīvaina > kas nebalso, neesot tiesīgi pēc tam “čīkstēt”!
“jaunēkli”, IR TIESĪGI! turklāt ir tiesīgi ne tikai čīkstēt, bet arī protestēt un “revolucionēt”, jo Latvijas valsts ir v.i.s.a tās Tauta!
ja vēlēšanās piedalās 20%, 30% vai pat 60% – tā nav visa tauta un tas nav visas tautas gribas izpaudums!
turklāt arī mazākumam vienmēr ir tiesības protestēt pret vairākuma gribu, ja tiek ierobežotas mazākuma tiesības
ar piespiedu vai viltus māņiem, par to, ka NOTEIKTI jāpiedalās vēlēšanās nu jau gadiem tiek leģitimēta pastāvošā kārtība un sistēma!
padomju laikus neatceraties? 99,98% – PAR! pakalniņa arī neatceras? :)
0
austrisv > marčiks 25.08.2010. 13.37
Skaļas frāzes pauž vaimanātāji, kuri vaimanā, bet neko nedara, lai kaut kas mainītos uz labu! darīt var, jo var vēlēt par sev tīkamu sarakstu, ne tā kā PSRS!
0
jirgensone_ieva > marčiks 25.08.2010. 10.58
Izvēle ir katra pilsoņa brīva izpausme, taču noteikti ir jāapzinās sekas.
Ja nebalsoju tad neesmu tiesīgs čīkstēt tuvākos 4 gadus ne par vienu valdības lēmumu….
Vai tie kas nepiedalījās 9.saeimas vēlēšanās par sevi to varētu teikt mirklī kad visi pabalsti un pensijas un citi izdevumi tika bezjēgā šķērēti pa labi un pa kreisi….?????
Labāk ir konstatēt ka lēmums ir bijis nepareizs, nevis to ka manu dzīvi ietekmē cilvēki par kuru nonākšanu pie varas es pat neesmu paudis savu viedokli vēlēšanās…..
0