Tikpat lielu ieguvumu FM amatpersona prognozē ar lielākiem ieņēmumiem
Nākamā gada valsts budžeta izdevumi būs jāsamazina par apmēram 100-200 miljoniem latu, otrdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Kopējais budžeta konsolidācijas apjoms, kā jau ziņots, būs apmēram 400 miljoni latu, taču no tiem 100-200 miljoni latu ietaupīsies ar lielākiem budžeta ieņēmumiem nākamgad, prognozē amatpersona.
"Starpība starp to, ko mēs ieņemsim un iztērēsim, būs mazāka – ja šogad mēs atļaujamies 8,5% deficītu no iekšzemes kopprodukta, tad nākamgad mēs vairs nevaram atļauties, un mums ir jāsamazina šī starpība," skaidroja FM valsts sekretārs. Viņš piebilda – salīdzinot ar šā gada budžetu, izdevumi nākamgad būs mazāki, bet ieņēmumi – lielāki, turklāt arī attīstībai ''mēs vēlamies vairāk tērēt''.
Bičevskis uzsvēra, ka šobrīd tiek gatavoti dažādi priekšlikumi, taču izvēle par nākamā gada budžetu būs jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai, un šogad 2011.gada valsts budžeta veidošanā tiks pieņemti smagākie lēmumi. "Jebkurš no pasākumiem, par kuriem lems šis parlaments vai nākamais, lai budžetu mēs varētu sagatavot tādu, kam var uzticēties mūsu biznesa vide un ārējie investori, būs smags," norādīja FM valsts sekretārs.
Komentāri (23)
disassociative 17.08.2010. 09.54
Ja nogriež visus otkatus valsts izsludinātajos projektos, tad sanāks vairāk un nekas cits vairāk nav nepieciešams. Bet tad ir jāmaina KNAB vadība un KNAB jāpaplašina vismaz ar piecreiz lielāku kapacitāti. Un ekonomiskā policija tāpat. Nu un, protams, nulles deklarācijas no 1. janvāra. Cilvēciņiem parastajiem no nulles deklarācijām nav jābaidās, a, ja kādam bail – pats vainīgs.
0
mary75 17.08.2010. 09.48
Kaut kā izklausās pārāk optimistiski, kaut arī, no otras puses, neviens neticēja, ka tik īsā laikā var sākties ekonomikas atveseļošanās.
Daudz kas būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, paliks Dombrovskis un tagadējais kurss – pamazām viss labosies, nāks PLL, un, ja vēl īstenos to, ko tagad saka – no Latvijas labāk aizmukt laicīgi, tad ir neizbēgams ekonomikas un finanšu sistēmas krahs( bet, daži kļūs ievērojami bagātāki).
1
zigis > mary75 17.08.2010. 11.13
Laidies tik ātrāk prom, kamēr vēl Tev par nevērtīgajiem latiem dod tik daudz eiro. Bet neaizmirsti paķert līdzi visus lētā importa cienītājus, kā arī Dombrovski un Rimšēvicu ar visu viņu ģeniālo “ekonomikas saspiešanas” politiku.
0
Dace Buile 17.08.2010. 09.48
Saskaņā ar starptautisko investīciju bilances datiem, Latvijas kopējā ārējā parāda dinamika attiecībā pret IKP ir sekojoša:
2000. gada beigās sasniedza 2.82 miljardu latu 66.9%
2001. gada beigās sasniedza 3.42 miljardu latu 72.3%
2002. gada beigās sasniedza 4.14 miljardu latu 79.7%
2003. gada beigās sasniedza 4.09 miljardu latu 84.2%
2004. gada beigās sasniedza 6.8 miljardu latu 93.2%
2005. gada beigās sasniedza 9.0 miljardu latu 101.1%
2006. gada beigās sasniedza 12.7 miljardu latu 112.8%
2007. gada beigās sasniedza 18.7 miljardu latu 134.2%
aizņēmāmies, lai patērētu ārzemēs
Eksporta, importa balances dinamika:
2005 -1.978 miljardu latu
2006 -3.085 miljardu latu
2007 -3.707 miljardu latu
2008 -3.078 miljardu latu
No politikas nav iespējams izvairīties, bet no politiķiem gan. Līdz šim realizēto politiku ir taisījuši Latvijas ceļš, Tautas partija, Pirmā partija(PLL),ZZS, TB/LNNK…..
beidzot pietuvosimies savai reālajai ekonomikai
http://www.patriotiem.lv
8
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
@LR Aizsardzības mini > Dace Buile 17.08.2010. 10.18
Vecs bet labs; http://www.kvestnesis.lv/body_print.php?id=164783
Nevarēju atrast rakstu no 2005. gada, kur valdība tiek brīdināta.
0
LR Aizsardzības mini > Dace Buile 17.08.2010. 10.13
Uz 2008. gada nogali ārējais parāds bija ~ 29 miljardi.
0
mary75 > Dace Buile 17.08.2010. 10.04
Un kāda valstij atbildība par privātā sektora parādiem?
0
Dace Buile > Dace Buile 17.08.2010. 10.00
Valsts parāda, it īpaši valsts kopējā ārējā parāda tēma ir ļoti aktuāla ne tikai šodien, bet ir aktuāla vienmēr, jo valsts ārējā parāda struktūra, lielums un pārvaldes efektivitāte parāda valsts ekonomikas stabilitāti un spēju attīstīties. Latvijā valsts ārējais parāds bija ļoti zems (viens no zemākajiem ES), savukārt privātā sektora ārējais parāds bija un ir ļoti liels (viens no lielākajiem pasaulē). Kopā saliekot valsts un privātā sektora parādus mēs iegūstam Latvijas kopējo ārējo parādu, jeb visu tiešo saistību summu, kuru Latvijas rezidenti ir parādā nerezidentiem (pārējām valstīm), un šo saistību segšanai nākotnē jāveic pamatsummu un/vai procentu maksājumi saskaņā ar iepriekšēju vienošanos.
0
Dace Buile > Dace Buile 17.08.2010. 10.13
Tikai ļoti neliela daļa šīs naudas tika ieguldīta ekonomiski perspektīvos rūpniecības un komerciālos investīciju projektos, kas dotu ieņēmumus no eksporta. un tagad mēs esam tur, kur esam. Ražošanas gandrīz nav, ienākumu nav, bet ir milzīgi parādi ārvalstu bankām. Pasaules krīze nebija tā, kas radīja Latvijas problēmas. Pasaules krīze vienkārši pārtrauca kreditēšanas vājprātu, kam pretī ne tuvu nav valsts ekonomiskā potenciāla….
Agrāk negatīvos rādītājus importa, eksporta bilancē centās atspēkot ar to, ka mēs importējam ražošanas iekārtas, darba galdus utt…, kas nākotnē nesīs ieņēmumus ar eksportu, bet kā rūpnīcu nav, tā nav..
0
Dace Buile > Dace Buile 17.08.2010. 10.11
Kad kāds centās pateikt, ka Bankas kreditēšanas apjomu pieaugumam ir jābūt vienmērīgam un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošam, respektīvi, raugoties uz tautsaimniecības spēju nodrošināt parāda apkalpošanas maksājumus,. atbilde bija – “Tas nav Latvijas valsts parāds.” Tas ir privātstruktūru un privātpersonu parāds, kas Latvijas valstij tiešas saistības nerada.Un vispār šīs divas lietas pēc definīcijas nerēķinās kopā. Latvijas valsts parāds pret IKP – ir viens no zemākajiem ES un tas arī ir tas rādītājs, kas svarīgs. Pārējais ir teorija. Kalvītis (ar trekniem gadiem), Šlesers(gāzi grīdā) Rimšēvičš (ar mīksto piezemēšanos) ir atbildīgi par teorijas pārbaudīšanu praksē, un vistiešākā veidā ir atbildīgi par tagadējo ekonomisko situāciju valstī.
0
Dace Buile > Dace Buile 17.08.2010. 10.11
Tajā laikā , kad ar nodokļu politiku varēja ierobežot nekontrolētu eiro miljardu ieplūšanu Latvijas finašnu apritē, viņi sēdēja, priecājās, bet tautai acīs bāza datus par IKP pieugumu. Pieaugumu, kurš auga uz patēriņa reiķina, nevis preču ražošanas un ražošanas kapitāla pieauguma.
0
mary75 > Dace Buile 17.08.2010. 09.55
Tad jau iznāk, ka ārējais parāds un tirzniecības deficīts visvairāk audzis taisni treknajos gados, “garanta” laikā, kad nauda no tā NĪ burbuļa nāca griezdamās.
Kad igauņi taisija uzkrājumus, Latvija uztaisīja vislielākos parādus.
0