KNAB vērtēs LNT raidījumu

Eksperti: raidījums “Latvija, mēs tevi dzirdam!” ir PLL priekšvēlēšanu kampaņas daļa

Kaut arī telekompānijas LNT raidījumā “Latvija, mēs tevi dzirdam!” piedalās apvienību “Par labu Latviju” (PLL) atbalstītāji un, pēc ekspertu domām, to varētu uzskatīt par PLL kampaņas sastāvdaļu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām atturas atzīt raidījumu par priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu, uzsverot, ka tiks vērtēts, vai tas atbilst likumā noteiktajam aģitācijas apzīmējumam.

LNT pirmdien vakarā demonstrēja pirmo diskusiju raidījumu “Latvija, mēs tevi dzirdam!”, kurā pasludināja, ka tas būšot no politiķiem brīvs, taču diskusijās piedalījās daļa PLL atbalstītāju (bez norādēm par viņu saistību ar šo politisko spēku), tostarp kampaņas organizatos Ēriks Stendzenieks, kustības PLL vadītājs Andrejs Ēķis, aktrise Karina Tatarinova. Viņi jau iepriekš šādā pašā sastāvā tai pašā studijā piedalījās PLL līdzfinansētā diskusijā, kurā tika rakstīta ''tautas deklarācija''.

Mediju eksperte Anda Rožukalne Ir.lv atzina, ka klasisku PLL aģitāciju šajā raidījumā neesot saskatījusi, lai arī šie raidījumi nenoliedzami ir PLL kampaņas sastāvdaļa. “Viņi paši velk saikni ar tiem iesildīšanās raidījumiem, kas bija tautas deklarācijas rakstīšanas nedēļā,” pauda Rožukalne, piebilstot – “bija jāpasmaida par to, ka tā esot no politiķiem brīva zona”.

“Man bija liela vilšanās – tik nemākulīgi imitēt diskusiju! Bija uzstādījums, kam mēģināja piemeklēt pamatojumu, tur nebija nekāda tautas viedokļa uzklausīšana,” secināja mediju lietpratēja. Viņas vērtējumā: “Tas ir viltīgais variants, un tiešā veidā šo raidījumu nevarētu attiecināt uz priekšvēlēšanu kampaņu. Būs grūti pierādīt, ka tā ir politiska aģitācija.”

Portāla politika.lv galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko Ir.lv sacīja, ka raidījums atgādina klasisko propagandu – tas veidots tā, lai būtu skaidrs, kas ir labs un kas slikts, arī sižetu intonācijas atgādināja “Padomju Latvijas” sižetus.

“Ļoti liels populisms, dīvaina viesu atlase – raidījumā nebija opozīcijas, nebija neviena, no kura prasīt atbildību, vien konstatēt, ka abstrakti ierēdņi visā ir vainīgi. No žurnālistikas viedokļa raidījumam vispār nav nekādas vērtības, tad jautājums, kāds ir mērķis – vai radīt ilūziju tautai, ka tiek rakstīta tautas deklarācija, ar kuru uz vēlēšanām nāks kāda politiskā apvienība?” vērtē Petrenko. Viņš apšaubīja, vai KNAB šo raidījumu izdotos ieskaitīt PLL aģitācijas izdevumos, “zinot to, cik bezzobains KNAB bija pirms iepriekšējām vēlēšanām līdzīgos gadījumos”.

Savukārt KNAB Ir.lv informēja, ka birojs, veicot priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles funkcijas, priekšvēlēšanu periodā pievērš uzmanību visām partiju, to apvienību vai deputātu kandidātu reklamēšanām, vērtējot atbilstību likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. KNAB uzsver, ka katrs reklamēšanas gadījums tiek vērtēts individuāli.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs skaidroja, ka iespējamie reklamēšanas gadījumi tiek vērtēti priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijas kontekstā, piemēram, vai tiem ir priekšvēlēšanu aģitācijas raksturs, kāds ir to saturs un finansēšanas avoti, to saistība ar kādu partiju, deputātu kandidātu vai to īstenotajām vēlēšanu kampaņas aktivitātēm. Ja konkrēta reklamēšana tiek atzīta par priekšvēlēšanu aģitāciju, tad tai izlietotie finanšu līdzekļi tiek pieskaitīti attiecīgo partiju vai ar tām nesaistīto –  trešo personu vēlēšanu kampaņu izdevumiem.

Likums noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācija “ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu”.