Līga Rīgā • IR.lv

Līga Rīgā

44
Andrejs Strokins, F64
Laila Pakalniņa

Latvijā uz jautājumu, kas cilvēkam jāzina, braucot ar velosipēdu, ir jāsniedz samērā specifika atbilde

Tonakt, kad Pašvaldības policijas Tūrisma nodaļas darbinieki pārsteigti saprata, ka vīrietis ar pliku dibenu, kurš skraida pa 11. novembra krastmalu, ir latvietis vārdā Dzintars un nevis ārzemju tūrists, arī tiem policistiem, kas dežūrēja pie Brīvības pieminekļa un raduši tur pieķert čurājošus ārzemniekus, gadījās kas dīvains. Viņi aizturēja Līgu. Par braukšanu ar riteni (un krišanu no tā) alkohola reibumā (2,5 promiles). Līga un viņas draugs (2 promiles) policistiem skaidrojuši, ka dzērumā pārvietoties ar riteņiem ir vieglāk, nekā iet kājām.

Tās nakts notikumi vedina domāt ne tikai par to, ka Rīgā ir arī latvieši. Bet arī par to, ka Latvijā uz jautājumu, kas cilvēkam jāzina, braucot ar velosipēdu, ir jāsniedz samērā specifika atbilde. Šādu jautājumu, sēžoties uz riteņa, es parasti uzdodu ārzemēs. Un kopš pasen Vācijā saņēmu atbildi: „Nekas – velosipēdistam vienmēr taisnība”, īpašas variācijas par šo tēmu neesmu dzirdējusi. Vien Holandē paziņa nokliedza man pakaļ, lai gaismas vakarā neaizmirstot ieslēgt – policija bieži kontrolē un, ja pieķer braucam ar velosipēdu, kam nav ieslēgta priekšējā un aizmugurējā lampiņa, liek maksāt bargu sodu.

Kaut gan, protams, ne tikai tas. Piemēram, Holandē ir aizliegts ar velosipēdu braukt pa pludmali, Beļģijā atstarojoša veste riteņbraucējam jāvelk arī dienas laikā utt. Taču to visu var saprast ļoti ātri. Bet to, ka galīgā ķēmā, protams, nedrīkst braukt, neviens nestāsta tāpēc, ka tas it kā būtu pats par sevi saprotams. Tāpat kā, piemēram, tas, ka jāapstājas pie sarkanās gaismas, vai arī tas, ka ar roku jāparāda pagrieziens – proti, jārēķinās ar citiem utt.

Taču Latvijā vēl daudz kas nav pats par sevi saprotams. Tāpēc it kā loģiski, ka strauji (un šinī gadījumā tiešām – acīmredzami) pieaugot velobraucēju skaitam, pieaug arī tādu cilvēku daudzums, kas brauc ar riteni dzērumā. Turklāt šai ziņā Rīga un Līga nav rekordistes. Piemēram, pirms mēneša mazajā Kārsavā policisti vienā dienā aizturēja sešus apreibušus riteņbraucējus. Piecus vīriešus (to vidū arī tādus, kam alkohola koncentrācija organismā bija 2, 74 un pat 3 promiles) un vienu sievieti, kas izrādījās absolūtā čempione – 3,54 promiles.

Bet attiecībā uz Līgu, kuru policisti nupat pieķēra braucam dzērumā gar Brīvības pieminekli, varbūt tomēr Rīgas domes deputātam Viktoram Fedotovam (SC) jāpriecājas, ka tas nenotika agrāk, jo tad, ļoti iespējams, viņš nebūtu atturējies savās nepatikas izpausmēs pret velobraucējiem Rīgā (kuru dēļ viņš ieguvis īpašu popularitāti) ietvert arī šo aspektu (un kļūt vēl populārāks). Proti, ja jau velosipēdisti principā „brauc kā grib un agresīvi, baidot vecus cilvēkus un pat rauj no rokām somiņas” (pēc Fodotova), tad jau viņi visi principā ir arī dzērāji. Bet velokurjeri vispār neko neievērojot – „gribot naudiņu un skraida”.

Tiesa, atzīšos, man arī kādreiz, kad sāku ar riteni braukt pa Rīgas ielām, radās vēlme šo to absolutizēt. Vispirms es sev par pārsteigumu konstatēju, ka „biezo” auto vadītāji nebūt nav tie lielākie kretīni. Un ja neskaita ārpus konkurences esošos maršruta taksometrus, tad manas tiesības pārvietoties pa ielu visvairāk laikam derdzās mazu, bet jaunu mašīnīšu vadītājiem un cilvēkiem, kas sēdēja pie stūres, piemēram, „Žiguļiem” (varbūt tādejādi viņi izmantoja iespēju izjust pārākumu vismaz pār kādu braucamrīku). Nu un tad, kad pēc 20. jūnija Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdes, kurā Viktors Fedotovs ierosināja riteņbraucējus novirzīt no gājēju ietvēm uz brauktuvēm, viņš kļuva slavens ne tik daudz ar savu priekšlikumu, cik ar saviem tekstiem par velosipēdistiem (interneta vidē viņu sāka dēvēt par „vīru, kurš ienīst velosipēdistus”), es, protams, neatturējos un ieskatījos CVK mājas lapā, lai noskaidrotu, vai gadījumā deputātam nepieder kāds transporta līdzeklis. Un pieder – VAZ 2105…

Nu labi – joks, kaut arī fakts. Bet, nopietni runājot, protams, Latvijas (un jo īpaši Rīgas) fenomens ir tāds, ka velosipēdisti te ir, viņi brauc, bet vietas, kur braukt, viņiem nav (pat tur, kur ir, patiesībā nav – šai ziņā mans „mīļākais” (gājēju pārblīvētākais) veloceliņa posms ir tas, kas ved gar tirdzniecības centru „Olimpija”). Un tiem, kas te atbild par satiksmi, drošību utt., šī vieta velosipēdistam kā satiksmes dalībniekam ir jānodrošina pēc iespējas ātrāk.

Taču varbūt tā nemaz nav pati lielākā problēma. It kā jau viss ir vienkārši – velosipēdists ir cilvēks, t.i., jebkurš no mums. Tāpat kā autovadītājs ir cilvēks. Un tāpat kā gājējs ir cilvēks. Turklāt noteikti nav maz tādu cilvēku, kas ir gan viens, gan otrs, gan trešais. Un ja ne citādi, tad katrs velobraucējs kādreiz ir arī gājējs. Varētu domāt, ka tieši šādi – cilvēciski mēs varētu sadalīt ielu pat, ja uz tās nav savilktas līnijas, saliktas zīmes utt. (un visur tās nesaliks nekad, un nevajag arī).

Taču pārmērīgs optimisms zūd tad, ja, piemēram, pavērojam, kas notiek lielveikalu autostāvvietās, kur jau nu pilnīgi noteikti autovadītājs drīz vien kļūst par gājēju – iepirkumu ratiņu stūmēju (un drīz atkal otrādi). Un tur notiek cirks – pirmais „piekāš” otro, tātad principā pats sevi. Un tātad cirks jeb vislielākā dīvainība ir mūsu galvās. Un, protams, būtu tikai jocīgi, ka valstī, kur simtiem cilvēku svētkos sēžas pie stūres dzērumā, ar velosipēdiem brauktu tikai alkoholu nelietojuši cilvēki. Tāpēc dzērusi Līga Rīgā uz velosipēda nav nekas sevišķs.

.

Komentāri (44)

P_Dancis 02.07.2010. 19.37

Es saprotu aso reakciju uz mēģinājumu publiski atzīmēt Latvijas otrreizējo okupāciju, tomēr jautājums ir, kur ir šī pamatoti asā reakcija, kad pienāk 9. maijs un pie pieminekļa “atbrīvotājiem” pulcējas nevis 100, bet desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuri ar katru gadu aizvien vairāk pārliecinās, ka viņiem ir taisnība, jo NEVIENA augsta valsts amatpersona pat nemēģina konkrēti pateikt, ka tā ir Latvijas trešā okupācija, ne vairāk, ne mazāk.

Nožēlojami, ka pret margināliem nacistu psihopātiem esam ar mieru cīnīties visaugstākajhās instancēs, bet pret Krievijas neoimperiālismu nolaižās rokas. Pirmie ir pagātnes atraugas, bet otrie – šodienas realitāte.
Šāda nostāja nākotnē nesīs rūgtus augļus.

+19
-4
Atbildēt

8

    buchamona > P_Dancis 03.07.2010. 13.07

    bet mēģināt analizēt un pierādīt apdraudējumu LR demokrātijai ar piemēru, kurā tiek apturēts šis provokatīvais 1. jūlija psākums, ir tipisks farizejisms

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > P_Dancis 03.07.2010. 07.48

    Nu taisni tāpēc, ka 9 maijā pulcējas nevis 100, bet desmitiem tūkstoši cilvēku, aizliegt to 9 maiju reāli nav iespējami.
    No vienas puses un no mūsu viedokļa – jā, tā ir okupācija.
    No viņu viedokļa ar okupāciju tam nav nekāda sakara, viņi uzskata, ka atbrīvoja pasauli no nacionālsocialisma.
    Un, arī viņiem taisnība, kaut arī attiecībā uz Latviju, tikai daļēja
    Bez tam, 8 maiju kā kritušo atceres dienu piemin visa pasaule, nu, viņi to pašu, tikai nedaudz citādā formā, svin 9maijā
    Pie kam, visi Latvijas prezidenti braukuši svinēt šos svētkus uz Maskavu, tātad, viņi šos svētkus atzīst, tad kādā vīzē mēs varam aizliegt tos svinēt šeit?
    Krievi karoja uzvarētāju pusē, vēl viens faktors.
    Aizliegums izraisītu vēl lielāku polarizāciju starp etniskām grupām un arī Rietumu nosodījumu
    Un arī tīri tehniski tas ir nereāli, ies pie tā pieminekļa un svinēs tāpat, un ko tad, visus aiz restēm, vai kā? Kā tas izskatīsies?
    Tā ka Freimaņa gadījums un 9 maijs galīgi nav vienas rindas notikumi.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    kristineim > P_Dancis 03.07.2010. 11.21

    9. (8.) maijs un 1 . jūlijs ir “pēc satura” atšķirīgas lietas un nav salīdzināmas.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    mary75 > P_Dancis 03.07.2010. 09.59

    Par to, ka jāsarunājas latviski utt., tas ir pašaprotama lieta.
    Bet, pats galvenais, bērnu un jaunatnes izglītošana, no bērnudārza vecuma jāstāsta, kā bija, jāved uz okupācijas muzeju, jāorganizē tur stundas, jāpierāda un jāparāda ar piemēriem un dokumentiem, kā viss notika, utt.
    Un vēsturi skolās jāmāca tikai pēc vienotas programmas, kas apstiprināta IZM, un, tikko kā kāds skolotājs pasaka tipa okupācija nebija, utt. – no darba ārā uzreiz.
    Tad, pēc gadiem, tā problēma izzudīs pati par sevi. Un, patiešām, pat jāveic masīva propoganda nenobriedušos prātos, vismaz reizi nedēļā vai pat vairāk par tio jāstāsta.
    Jo no vecāku un vecvecāku puses viņi dzird ko citu, tāpēc viss jāpierāda dokumentāli.
    Bet, mūsu IZM neko tādu nedara, cik zinu, diemžēl.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > P_Dancis 03.07.2010. 12.09

    Kāpēc ?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > P_Dancis 03.07.2010. 12.38

    šīs abas lietas (9. maijs un 1. jūlijs) ir jāsalīdzina, šie abi datumi ir identiski “saturā”, un atšķiras tikai pēc “formas”, proti – ja nacionālsociālism ir pamatoti nosviests “nospārdīšanai” un tas ir pats par sevi saprotams, tad staļinistu “sociālisms” joprojām turas stingri savā baltajā zirgā pasaules arēnā kā uzvarētājs un, lai ar šo ļaunumu mēs tiktu galā, nedrīkst gāzt tādus ūdeņus, kāds tika mēģināts izgāzt 1. jūlijā. Tiešām nesaprotu, kā vienam otram “taisnā ceļa gājējam” tik vienkārša lieta nepielec.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > P_Dancis 03.07.2010. 09.17

    Uzrakstīju baigo palagu, bet portāla tehnisko nepilnību dēļ viss pazuda :(

    Rezumējot, ir gluži vienkārši zemiski vienam bandītam dot atlaides tikai tāpēc, ka viņš pirms gadiem otru bandītu piežmiedzis tualetē un ar viņu kaut kā jāsadzīvo. Ir taču kaut kādas robežas. Krievu sabiedrības vairākums, tik aktīvi svinot 9. maiju, ir pārkāpuši runas brīvības robežas un kļuvuši vienkārši par Kremļa runas ruporiem. Ar šo situāciju ir jācīnās, savādāk ar laiku Latvijai būs kaput.

    Pirmām kārtām latviešiem attiecībā pret krieviem jābūt ir atklātākiem – nav jāpekrīt sarunai krievu valodā, jāpastāv gluži vienkārši uz savu Latvijas vēstures redzējumu. Jo dažreiz rodas sajūta, ka latvieši krievu lātbūtnē kaunās no tā, ka ir latvieši.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Sanšains > P_Dancis 03.07.2010. 12.12

    Tiesa.
    Bet 13. oktobris un 1. jūlijs gan ir salīdzināmi. Un 13. oktobrī pat Rīgas Domes priekšsēdētājs (!) var atļauties publiski to atzīmēt.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

janisholsteins 02.07.2010. 21.24

Neaizmirstiet, ka šo jauniemēģināto demonstrāciju izjaukšanas paņēmienu (aizturēt organizatoru un neļaut uzsākt gājienu, jo organizētājs ‘nav ieradies’) vara turpmāk izmantos, lai neļautu izpausties arī citām tai nepatīkamajām grupām! Arī tām, kurā varu būt gan es, gan jūs! Tāpēc es patiesi ceru, ka gājiena organizātori iesūdzēs DP & municipālo par darbībām (faktisko rīcību) neatbilstoši DP & Sapulču likumu mērķiem un Satversmei.
Ja tiesa(!) ir izvērtējusi, ka šāds gājiens ir ļaujams, tad nevienam(!) nav tiesību traucēt cilvēkiem miermīlīgi izteikt tiem tuvus viedokļus. Pat nepopulārus! Tās ir viņu pamattiesības!

+15
-5
Atbildēt

1

    Sanšains > janisholsteins 03.07.2010. 12.19

    Neaizmirstiet, ka šo jauniemēģināto demonstrāciju izjaukšanas paņēmienu (aizturēt organizatoru un neļaut uzsākt gājienu, jo organizētājs ‘nav ieradies’) vara turpmāk izmantos, lai neļautu izpausties arī citām tai nepatīkamajām grupām!
    ====================================================
    Nav “JAUNMĒĢINĀTĀ”. Helsinkiešu pirmās demonstrācijas čeka “apdarināja” gluži tāpat – aicināja “runāties” tieši paredzētā pasākuma laikā.:)

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

janisholsteins 02.07.2010. 21.24

Savukārt ir tuvredzīgi un autokrātiski lepoties ar to, ka tika atrasts likumā formāls robs (bet ne atbilstošs likumu mērķim!), lai tomēr neļautu kādam miermīlīgi paust savu viedokli. Skarbi atsit valsts varas paņēmienus Krievijā :-/
Savukārt, uztraukties ‘ko padomās pasaule’ ir tik ļoti provinciāli… es labprātāk dzīvotu valstī, kura varētu lepoties ar to, ka bez ierunām aizstāv cilvēktiesības, nevis tādā, kas izdābā medijiem, kuri meklē sensācijas. Fuj! Lielākām valstīm ir nospļauties uz tādām vienas dienas ziņām par marginālu grupu izgājieniem. Te, ciemā – tas ir gada notikums… wēee… lauki..

+14
-6
Atbildēt

1

    mary75 > janisholsteins 02.07.2010. 23.49

    Es gan nedomāju, ka mēs pārvērtīsimies par otru Krieviju, kur tiks apspiesta jebkura pilsoniska kustība, neesam tādā situācijā, esam ES valsts, arī šinī gadījumā tiesa sprieda par labu šai te marginālai grupai, kaut, manuprāt, te varēja piemērot likumu par nacistisko režīmu slavināšanas aizliegumu un iztulkot šo gājienu taisni tā.
    Kaut arī, piekrītu, pēc 100% demokrātijas standartiem, iespējams, viss arī nenotika.
    Kas attiecas par to provincialismu – augstāk jau uzrakstīju, provincialisms ir būt mazai Ziemeļkorejai, nevis civilizētai valstij, bet, galvenais, ja tas gājiens notiktu vienreiz, nākamgad šinī dienā pulcētos 10 reiz vairāk neonacistu un citu margināļu, šis bija jāpārtrauc jau iedīglī, DP izdarīja pilnīgi pareizi.
    Pašam nešķiet, ka svinēt nacistu ienākšanu valstī, kur iznīcināja ēbrejus, nav augstākās raudzes demokrātija?

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu