Koalīcija vienojas par diviem ministriem

“Pilsoniskā savienība” un opozīcijas partijas pagaidām nesola atbalstu nevienam kandidātam

Koalīcijas padome pirmdien vienojās veselības ministra amatam virzīt "E.Gulbja laboratorijas" līdzīpašnieku Didzi Gavaru, savukārt par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres kandidāti nosaukta Dagnija Staķe (ZZS), žurnālistus informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). Tieslietu ministra amata kandidāts vairs netiek meklēts, šo jomu turpinās pieskatīt aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS).

Lai arī poremjers pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem paziņoja, ka pret nosauktajām ministru kandidatūrām neiebilst neviena koalīcijas partija, “Pilsoniskā savienība” (PS) vēl nav izlēmusi, vai atbalstīt šos kandidātus, Ir.lv sacīja PS priekšēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. “Šis jautājums ir tikai pieteikts, mēs to pieņemam zināšanai,” skaidroja Kristovskis, norādot, ka partijas valdes vēl lems par šo jautājumu.

Saeimas PS frakcijas vadītāja Anna Seile žurnālistiem sacīja, ka PS valdes lēmums jautājumā par veselības ministra amata kandidātu bija cits – partijas valde šim amatam izvirzījusi Antru Sakni, un viņas kandidatūra nav atsaukta. PS arī uzskata, ka jāvērtē, vai uz tik īsu laiku būtu nepieciešams iecelt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.

Saiemas opozīcijas partijas patlaban nepauž atbalstu ne Staķes, ne Gavara kandidatūrai. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš žurnālistiem sacīja – LPP/LC joprojām uzskata, ka Labklājības un Veselības ministrijas ir jāapvieno, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju valdība esot solījusies sadalīt. “Mēs uzskatām, ka premjeram pie tā ir jāpaliek,” sacīja Berziņš.

Saeimas Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis žurnālistiem sacīja, ka TP šobrīd neatbalsta ne Staķes, ne Gavara apstiprināšanu ministru amatos. Staķei no TP puses esot virkne jautājumu par reģionālo reformu, savukārt Gavara kandidatūra “TP vispār neko  neizsaka”.

“Saskaņas centrs” patlaban nepauž atbalstu neviena jauna ministra apstiprināšanai.

Jau vēstīts, ka pagājušajā ceturtdienā Saeimas deputāti lielā vienprātībā nobalsoja par bezpartijiskā bijušā diplomāta Aivja Roņa apstiprināšanu ārlietu ministra amatā. Premjers trešdienas rītā pauda cerību, ka balsojums par jaunajiem ministriem Saeimā varētu notikt nākamo ceturtdien, 13.maijā.

Vaicāts, vai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātes, bijušās labklājības ministres Staķes apstiprināšana pašvaldību lietu ministres amatā nevarētu ietekmēt novadu reformas rezultātus, ņemot vērā, ka ZZS iepriekš bija pret šādu administratīvo dalījumu un vairāki pagasti nākuši ar iniciatīvu atdalīties no jaunajiem novadiem, premjers atbildēja noliedzoši. Dombrovskis uzsvēra, ka ZZS visu reformas laiku bijusi valdības partija, nevarot noliegt, ka problēmas reformas īstenošanā ir bijušas, taču tas neradīšot šķēršļus.

Savukārt Saeimas apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats žurnālistiem atzina, ka strīdu koalīcijā vairs nav, bet arī atrisinājuma nav, ar to domājot neaizpildīto tieslietu ministra vakanci.

Kā aģentūrai BNS skaidroja Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, Staķe pašvaldību ministres amatam virzīta tāpēc, ka ir ļoti pieredzējusi gan pašvaldību jautājumos, gan valdības darbā. Bijusī labklājības ministre iepriekš bijusi gan pašvaldības vadītāja, gan darbojusies rajona padomē. "Turklāt tas jau nav pateicīgs darbs – tā uz pieciem mēnešiem, bet viņa ir pienākuma cilvēks un piekrita," teica politiķis. Brigmanis atkārtoti apliecināja, ka ZZS pēc iepriekšējo sarunu pieredzes vairs nevienu kandidātu tieslietu ministra amatam nevirzīs, arī prognozējot, ka, visticamāk, šajā ministrijā pienākumu izpildītājs paliks līdz pat vēlēšanām.

Staķi labklājības ministres amatam Zaļo un zemnieku savienība pirmo reizi izvirzīja 2002.gada novembrī, un viņa šos pienākumus veica Eināra Repšes (JL), Induļa Emša (ZZS) un divās Aigara  Kalvīša (TP) vadītajās valdībās. Demisijas rakstu Staķe iesniedza 2007.gada oktobrī. Toreiz kā savus aiziešanas iemeslus viņa norādīja atklātos pārkāpumus Tehnisko palīglīdzekļu centrā, kā arī veiksmīgi atrisināto nodegušā pansionāta "Reģi" iemītnieku izmitināšanas jautājumu. Staķe atzina, ka pēc Reģu traģēdijas bija skaidrs, ka viņa zaudēja savu popularitāti kā ministre. Viņa klāstīja – pēc Reģu traģēdijas uzsvērusi, ka savu darbu izdarīs līdz galam, un tas esot izdarīts. No 1997. līdz 2002.gadam Staķe bijusi arī Tumes pagasta priekšsēdētāja un Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja. Daugavpils Pedagoģijas institūtā Staķe ieguvusi mūzikas un dziedāšanas skolotājas izglītību, Latvijas Universitātē – sociālo zinātņu maģistra grādu.

Gavars, ja tiks apstiprināts ministra amatā, plānojot rūpēties par finansējuma nodrošināšanu nozarei un turpināt reformas, atsaucoties uz kandidāta teikto, vēstī aģentūra BNS. Viņa prioritāte būtu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, un būtiskākais šajā kontekstā veicamais darbs ir nepieciešamā finansējuma sagādāšana tām veselības aprūpes jomām, kurās līdzekļu trūkums var kavēt pakalpojuma pieejamību.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Latvijas Radio pauda bažas par iespējamu nolūku privatizēt nozari kā tādu, ja reiz ministra amatam iesaka privātā biznesa pārstāvi. Turklāt viņam šaubas rada iespējamais interešu konflikts, kādā nonāktu Gavars, ja tiktu apstiprināts par ministru, proti, ar “E.Gulbja laboratoriju” līgumus par pakalpojumu sniegšanu, visticamāk, slēgušas vairākums medicīnas iestāžu.