SVF: Eiropas ekonomika augs straujāk

Paaugstināta saimniecības uzlabošanās prognoze Austrumeiropai, Latvija tomēr starp sliktākajām

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jaunākajā ziņojumā par globālo ekonomiku paaugstinājis 2010.gada ekonomikas izaugsmes prognozi Austrumeiropai, Latvijai, Lietuvai un Ungārijai tomēr paredzot sliktākos rezultātus reģionā, vēstī LETA/BLOOMBERG/DPA.

Pēc SVF prognozēm, 2010.gadā Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomika piedzīvos pieaugumu 2,8% apmērā. Janvārī finansisti saimniecisko pieaugumu paredzēja par 2%.

Taču Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 4%, Lietuvas – par 1,6%,  Ungārijas – par 0,2%, lēš SVF.

Visstraujākais pieaugums gaidāms Slovākijai – 4,1% pēc 2009.gadā piedzīvotās 4,7% lejupslīdes. Savukārt Polija, kas pērn vienīgā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm izvairījās no recesijas, šogad piedzīvošot 2,7% ekonomikas pieaugumu un 2011.gadā – 3,2%. Savukārt Krievijai un Ukrainai SVF šogad prognozē 4% ekonomikas pieaugumu.

Reģiona augšupeju veicinās globālās tirdzniecības atlabšana. Atsevišķās valstīs ekonomikas atlabšanu kavēs fiskālās un ārējās nelīdzsvarotība, kaut arī daudzviet krīzes laikā tekošā konta deficīts ir mazinājies. "Ekonomikas atlabšanu arī veicina [valdību] realizētie politiskie pasākumi, tostarp pieņemtie mēri makroekonomikas un finanšu sektoru atbalstam un daudzpusēju institūciju koordinētā palīdzība vissmagāk skartajām ekonomikām," teikts ziņojumā.

Pēc ES statistikas biroja "Eurostat" datiem, Latvijas budžeta deficīts pērn bija 9% no IKP, kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām ES valstīm. Tādējādi Latvijas budžeta deficīts pērn piedzīvojis ievērojamu kāpumu salīdzinājumā ar 2008.gadu, kad tas bija 4,1% no IKP. Vislielākais budžeta deficīts pērn bijis Īrijā – 14,3% IKP. Nevienā ES dalībvalstī nav reģistrēts budžeta pārpalikums, taču vismazākais budžeta deficīts bijis Zviedrijā – 0,5% IKP.

Latvijas valsts parāds pērn veidojis 36,1% no IKP, kas arī ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 2008.gadā reģistrētajiem 19,5%. Vismazākie valsts parādi pagājušajā gadā bijuši Igaunijā – 7,2%, vislielākais Itālijai – 115,8%. 12 valstis pērn pārsniegušas ES noteikto 60% no IKP parāda limitu, visvairāk Grieķija – par 115,1%.