Interesentu grupa gatavojas uzstādīt pieminekli māksliniekam Aleksandram Bugajevam, Uzvaras pieminekļa autoram.
Idejas autori ir sagatavojuši vēstuli Rīgas domei ar lūgumu atļaut veikt Bugajeva mirstīgo atlieku ekshumāciju un viņa pārapbedīšanu. Bugajevs apglabāts Jaunciema kapos, kur apbedīti nezināmie. Kā informē laikraksts, Bugajeva draugi cer, ka viņam tiks ierādīta vieta Rīgas Garnizona kapos, bet cilvēki ziedos līdzekļus pieminekļa izveidei. Šim mērķim jau esot atvērts konts bankā, atsaucoties uz laikrakstu Vesti Segodnja, ziņo LETA.
Aleksandrs Bugajevs bija starp tiem autoriem, kuri 2002.gadā aicināja Uzvaras pieminekli pārvērst par piemiņas vietu antifašistiskās koalīcijas valstīm, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Komentāri (24)
Sanita Jemberga 13.04.2010. 16.30
Atkal jau kāds Rīgā grib uzstādīt kādu pieminekli. Un interesentu grupa, kas vēlas pieminekli tā saucamā Uzvaras pieminekļa autoram Aleksandram Bugajevam, šobrīd rīkojas apmēram tāpat kā savulaik Kaspars Dimiters ar sievu, kas bija noskatījuši vietu Artmanes piemineklim tur, kur agrāk atradās Ļeņina piemineklis. Proti, vēl pirms sazināšanās ar Rīgas domi, atver kontu ziedojumiem.
Aktrises radinieki ticēja, ka viņu iecere tiks atbalstīta, jo, kā toreiz teica Līga Dimitere par Jāni Birku: „Viņš neatteiks, jo ir sirsnīgs cilvēks”.
Laikam jau tic tagad arī Bugajeva draugi. Jo mērs jau kādu laiku vairs nav sirsnīgais Birks, bet gan Ušakovs, kam „Uzvaras diena ir gada paši svarīgākie svētki”.
Taču maz ticams, ka pat Ušakova atklātās simpātijas pret to vēstures variantu, kas attēlots Pārdaugavas piemineklī, varētu palīdzēt tās autoram dabūt to, kas Artmanei principā tika liegts (vēl pat nesākot runāt par Ļeņina vietu). Proti, pieminekli Rīgas sabiedriskā vietā pirms nav pagājuši noteikumos paredzētie desmit gadi pēc personas nāves.
Turklāt, ja nu kādam varbūt šķiet, ka tā saucamā Uzvaras pieminekļa 25 gadadiena ir pietiekams iemesls, lai Rīgā atceltu eksistējošus noteikumus, un uzstādītu pieminekli pieminekļa autoram, tad jārēķinās vismaz ar faktu, ka „Padomju Latvijas atbrīvotāju” piemineklim nebija viens autors, bet gan autoru kolektīvs: Bukovskis, Gulbis, Kristovskis, Bāliņš, Vecumnieks, Zilgalvis, Bugajevs, Beitiņš, Lācis. Proti, izklausās pēc figūru grupas. Kuru potenciālie prototipi vismaz kopš neatkarības atjaunošanas nav publiski lepojušies ar šo savu darbu. Bet pat vēlējušies to uzlabot. Piemēram, noņemot zvaigznes vai pārveidojot par pieminekli antifašistiskajai koalīcijai un izkārot vismaz 15 valstu karogus (bija taču saglabājušies 15 padomu republiku karogu masti…).Tomēr daudz, daudz būtiskāk par to, ko par šo pieminekli ir domājuši un domā tā autori, viņu draugi un , piemēram, Krievijas vēstniecība, ir tas, ko tā ideja nozīmē Latvijas neatkarībai.
0
andrejs_kirsis 13.04.2010. 17.52
Par figūru grupu 100% taisnība. Nez, ko tie pārējie dara, nožēlo grēkus? Varbūt viņi jāattēlo kā svētceļnieki ceļā uz Aglonu?
0