Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Dzejniece Broņislava Martuževa (8.04.1924.—13.02.2012.) ir Latvijas tīrradnis, laikmeta leģenda, iekšējās brīvības un gara spēka simbols. Nacionālās pretošanās kustības dalībniece, izsūtīta uz Sibīriju, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Izdoti 11 dzejoļu krājumi, divas izlases, divi kopotu dzeju krājumi. Martuževas personība un viņas atstātais literārais mantojums ir nozīmīgi Latvijas kultūrvēsturei, nacionālo vērtību stiprināšanai mūsdienās.
Dzejnieces mūža ceļa josta izstiepusies gara. Kad viņai bija trīs gadi, vecāki no Slavītu ciema Bērzpils pusē nopirka Vidzemē, Lubānas pusē, 27 ha izzāģēta meža un «celmainā līdumā» iekopa Lazdiņu mājas. Dzīve sakārtojās, bet… Nāca 1940. gads, karš — divi brāļi tika iesaukti leģionā, viens atgriezās, otrs mira gūstā Gruzijā, Kutaisi nometnē. Pēc kara Martuževu dzimta bija cieši saistīta ar nacionālo pretošanās kustību.
Sarkanā armija Lubānā ienāca 1944. gada 8. augustā. Sekojot līdzi notikumiem Ukrainā pēc krievu armijas iebrukuma mūsdienās, ir vieglāk izprast arī reiz Latvijā notikušo. Daudzi sadarbojās, bet daudzi pretojās. Sākās represijas. Brālis Ciprians 1946. gadā atgriezās no filtrācijas nometnes un Lazdiņās zem grīdas ierīkoja māsai bunkuru. Broņislava kopā ar mežabrāļiem izdeva pagrīdes žurnālu Dzimtene, sakārtoja rokrakstā dzejas krājumu Rakstītāja. 1951. gadā visu dzimtu apcietināja, par laimi — pēc gadiem visi arī atgriezās Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.