Nedrīkst sēdēt kabinetā un norobežoties no darbiniekiem

Izdegšana ir izplatīta mūsdienu sērga, kas neiet secen pat ļoti veiksmīgiem cilvēkiem ar lielisku karjeru. Mēs gribam sasniegt lielus mērķus un pelnīt daudz naudas, taču tam ir arī augsta cena. Uzņēmumu un komandu vadītāji ir atslēgas personas, lai darbinieks nenonāktu līdz izdegšanai.

Izdegšanu veicina ne tikai darba apjoms, bet arī vide

Roche visā pasaulē strādā ļoti daudzu dažādu tautību darbinieki. No vienas puses, ir aizraujoši un interesanti ikdienu vadīt tādā kultūru, valodu un tradīciju daudzveidībā; no otras puses, vadītāju uzdevums ir rūpēties, lai visi justos labi, un tik raibā kompānijā tas nav vienkārši. Piemēram, viens no pārsteigumiem, ar ko saskāros, sākot darbu Roche Services & Solutions, bija tas, ka Ziemassvētku vietā mēs svinam gada noslēgumu dažādās aktivitātēs, lai radītu iekļaujošāku vidi un neaizskartu kolēģus, kuriem svarīgāki citi svētki. Šādas nianses jāņem vērā ne tikai par kultūras atšķirībām, bet arī par rasēm, seksualitāti un citiem dažādības aspektiem. Ir rūpīgi jādomā, kas katram darbiniekam palīdz justies labi. Un tas ir ļoti būtiski arī izdegšanas kontekstā.

Man nav sveša šī sajūta – arī pati esmu bijusi uz izdegšanas robežas. Savulaik vēlējos ļoti strauju karjeras izaugsmi, mēģināju nopelnīt tik daudz, lai spētu finansiāli apmierināt visas savas vēlmes, un bija laiks, kad strādāju 14–16 stundu dienā. Ilgākā termiņā tas, protams, nevarēja palikt bez sekām. Finansiāli nestabilas profesijas mēdz būt nomācošas. Atceros, ka laikā, kad man nebija pastāvīga darba, visu laiku uztraucos par savu finansiālo situāciju un kā nomaksāšu rēķinus. Tāpēc tad, kad karjerā iestājas veiksmīgie posmi, ir vērts kaut ko atlikt nebaltām dienām, lai uztraukums par naudu kopējo situāciju nepasliktinātu vēl vairāk.

Izdegšana var būt ļoti atkarīga ne tikai no darba ilguma un apjoma, bet arī no uzņēmuma kultūras un darba vides tajā. Daudz ko ietekmē vadītājs. Kādā no iepriekšējām darbavietām man bija vadītājs, kurš skatījās pulkstenī un rūpīgi uzmanīja, cikos ierodos darbā. Nokavēju dažas minūtes, un tika konstatēts pārkāpums. Jāpiemin, ka šīs konkrētais darbs nebija apkalpojošajā sfērā, kur katrai minūtei var būt nozīme. Lai gan kopumā man patika darbs, tās 3 vai 5 minūtes šķita ļoti nenozīmīgas pret to, ko sniedzu uzņēmumam. Lieki piebilst, ka pret tālaika darbavietu nejutu nekādu patiku – tikai šī viena šķietamā sīkuma dēļ. Es uzskatu, ka savstarpējā uzticēšanās starp vadītāju un darbinieku ir būtisks faktors, kas uzlabo kopēju darbinieka labbūtību uzņēmumā.

Liela nozīme ir arī vadītāja spējai pamanīt izmaiņas darbinieku uzvedībā, noskaņojumā un produktivitātē. Izvēloties kļūt par vadītāju, tas ir jāapzinās. Tas ir ekstraverts darbs ar cilvēkiem, kas prasa daudz enerģijas un emociju, taču vadītājs nedrīkst sēdēt kabinetā un norobežoties no darbiniekiem – ir jābūt kopā ar viņiem.

Bez komunikācijas neiztikt

Lai cilvēki justu piederību organizācijai un vispār saprastu, ka viņi ir novērtēti un vajadzīgi tur, kur viņi ir, ļoti būtiska ir komunikācija. Par standartu jau daudzviet kļuvušas gada pārrunas, kuru laikā darbinieki tiek aptaujāti, lai noskaidrotu viņu apmierinātību ar savām profesionālajām gaitām, vai uzņēmuma apmierinātības anketas, ko parasti aizpilda katru otro gadu. Tas dod vispārēju sajūtu par organizācijas atbilstību vērtībām, kuras tā pati sev noteikusi, un darbinieku piederības izjūtu. Manuprāt, šādas sarunas ir nepieciešamas regulāri, un ļoti liela komanda pat būtu jāsadala mazākās vienībās, kurās vadītājs var paspēt ar katru regulāri aprunāties.

Netrūkst arī citu resursu, ko darba devējs var piedāvāt saviem darbiniekiem, lai viņi būtu motivēti strādāt uzņēmumā un arī paši saprastu, kādā savas karjeras attīstības posmā ir nonākuši un kur gribētu nonākt. Tās var būt kouču un mentoru konsultācijas un pašizaugsmes iespējas, piemēram, LinkedIn Learning vai dažādi kursi. Darbiniekam ir jājūt brīdis, kad viņam vai viņai vairs nav interesanti vai slodze kļuvusi par lielu, taču vadītāja uzdevums ir parādīt īsto virzienu.

Svarīga arī cilvēcīga kopā būšana

Nenoliedzami nozīme ir arī katra cilvēka personības iezīmēm, tomēr pastāv metodes, kas noder gan introvertiem, gan ekstravertiem, aktīvākiem un mazāk aktīviem cilvēkiem. Piemēram, vienmēr enerģiju palīdz atgūt fiziskas aktivitātes. Nenonākt līdz izdegšanai var palīdzēt gan veselības apdrošināšana, kas ietver dažādus veselības un rehabilitācijas pasākumus, gan sporta zāle – kaut vai turpat birojā. Ja jāpiedalās attālinātā sapulcē, kāpēc gan to nedarīt uz skrejceliņa vai velotrenažiera? Otra metode ir būt cilvēkos. Pat ja visi darbinieki nav ļoti atvērti un runātīgi un kāds no viņiem labprātāk “ielien savā alā”, lai lasītu grāmatas, ir svarīgi laiku pa laikam visiem satikties komandas saliedēšanas pasākumos vai kopīgos svētkos. Cilvēks nav vientuļa sala, un arī profesionālajā vidē sadarbībai un komunikācijai ir būtiska nozīme pleca sajūtas radīšanā.

Darba devēja spēja nodrošināt iespēju apmeklēt kādu pašizaugsmes treneri vai psihologu ir būtisks ieguvums. Atsevišķās nozarēs un profesijās bez tā neiztikt, taču profesionāļa ieteikumi psiholoģiskās noturības stiprināšanai laiku pa laikam ir noderīgi ikvienam. Tomēr visefektīvāk būtu radīt tādu darba vidi, kurā darbinieks justos novērtēts, uzticams un pilnvarots. Ja katrs darbinieks zina, kāda kopīga mērķa vārdā ik dienu strādā un pieliek pūles, tas palīdz novērst izdegšanu. Piemēram, Roche darbinieku iesaistīšanos veicina apziņa, ka mēs sniedzam ieguldījumu pacientu dzīves uzlabošanā. Kopīgu lielu mērķu izvirzīšana ir svarīgs rīks vadītāju rokās, jo lieli mērķi vieno pat visdažādākos cilvēkus.

 

Autore ir Roche Services & Solutions Rīgas nodaļas vadītāja