Deviņi no desmit pasaules vērtīgākajiem uzņēmumiem ir dibināti ASV. Šajā sarakstā jau vairākus gadus ir Apple, Microsoft, Google, Amazon, Berkshire Hathaway, United Health, Johnson&Johnson, Tesla un VISA. Kas padara ASV par pasaules līderi uzņēmējdarbības attīstības un inovāciju jomā?
Protams, ir vairāki faktori, kam ir loma ASV veiksmes stāstā, taču viens no tiem, kas ir ļoti nozīmīgs un bieži vien zemu novērtēts, saistīts ar nacionālo kultūru, mentalitāti, arī interpersonālo saskarsmes kultūru un spēju uzticēties svešiniekiem, kā arī būvēt sadarbību ar cilvēkiem ārpus savu tuvo draugu un paziņu loka.
Šī spēja balstās uz kopīgām vērtībām un sabiedrībā valdošām normām. ASV gadījumā lielai sabiedrības daļai kopējās vērtības rodas uz reliģiozitātes pamata. Neskatoties, ka tā ir ļoti etniski heterogēna valsts, cilvēkus vieno ticība, kas veido nepieciešamo savstarpējās uzticēšanās līmeni, ko var salīdzināt ar līmi, kas satur kopā un stiprina sabiedrību.
Pazīstamais sociālo zinātņu pētnieks Fransis Fukujama jau gandrīz pirms 30 gadiem aprakstīja uzticēšanās fenomenu un ietekmi uz dažādu valstu ekonomisko attīstību savā grāmatā Trust. Tajā viņš salīdzina ASV, Vāciju, Itāliju, Franciju, Japānu, Ķīnu un Dienvidkoreju.
Fukujama apgalvo, ka tās valstis, kuru kultūrā ir pieņemts sadarboties ar svešiniekiem kopējā mērķa labā, spēj uzbūvēt veiksmīgākas un ilgstpējīgākas ekonomikas, jo uzticēšanās atvieglo transakcijas, palīdz ātrāk adaptēt un izplatīt inovācijas un veicina uzņēmējdarbības attīstību.
Tīklošanās jeb networking, kuru pamatā arī ir spēja uzticēties un būvēt attiecības ar svešiniekiem, pozitīvo ietekmi ir novērojuši arī citi sociologi un ekonomisti. Piemēram, Marks Granoveters jau pagājušā gadsimta 80. gados veiktajos pētījumos pierādīja, ka cilvēki ar plašu kontaktu tīklu ātrāk atrod labāk apmaksātus darbus. Turklāt runa ir par tā saucamo “vājo saišu” tīklu, jo tieši “vājās saites” ir efektīvākas no ekonomiskās atdeves perspektīvas, jo prasa salīdzinoši mazāk resursu to uzturēšanai, kā arī paver lielākas jaunas informācijas iespējas, jo mūsu tuvākajiem draugiem parasti ir pieeja tai pašai informācijai, kas jau ir mūsu pašu rīcībā, turpretī cilvēkiem no citām sfērām ir piekļuve cita veida informācijai, kas rada platformu jaunradei, citai perspektīvai.
Tāpēc piederība dažādiem sociāliem klubiem vai ārpusdarba laika pavadīšana ar cilvēkiem no citām sociālām grupām un nozarēm ar atšķirīgu demogrāfisko fonu var labvēlīgi ietekmēt gan mūsu ienākumu līmeni, gan arī pavērt dažādas iespējas, kas citādāk nebūtu pieejamas un iespējamas.
Savukārt makrolīmenī cilvēku spēja sadarboties ar citiem, kas atrodas ārpus viņu tuvāko kontaktu loka, gan pasargā no autoritāriem režīmiem un iespējamās valdības patvaļas (jo stiprina pilsonisko aktivitāti), gan arī veicina uzņēmējdarbību, jo palīdz ātri pārņemt un izplatīt efektīvākās vadības metodes un inovācijas, atvieglo piekļuvi vērtīgai informācijai un arī sniedz emocionālo atbalstu sarežģītās dzīves situācijās.
Savs kontaktu loks ir jābūvē apzināti un mērķtiecīgi – tas ir sociālais kapitāls, kas kā jebkurš cits kapitāla veids prasa ieguldījumus (šeit tas ir laiks un enerģija, kas tiek patērēta kontaktu veidošanai un uzturēšanai), taču tas arī nes dividendes, kuras kādreiz netiek pienācīgi novērtētas, jo ir grūtāk pamanāmas un izmērāmas, taču ilgtermiņā spēlē svarīgu lomu gan indivīdu labklājības celšanā, gan organizāciju peļņas līmeņa maksimizēšanā, gan arī valstu ekonomiskajā attīstībā. Sociālā kapitāla apzināšanās nozīmē laika atvēlēšanu attiecību būvēšanā un uzturēšanā, kā arī šo aktivitāšu prioritizēšanā un regulāru darbību veikšanā, kas palīdz paplašināt un uzturēt mērķtiecīgu kontaktu loku.
Stereotips, ka latvieši ir kautrīgi un introverti, sarunās pie virtuves galda, protams, ir ērta atruna, taču, pavērojot veiksmīgu biznesa cilvēku paradumus, pamanīsiet, ka viņi reti pusdieno vienatnē. Jo vairāk punktu uz baltas lapas, jo vienkāršāk uzzīmēt tīklu. Tas ir vienkāršākais veids, kā uzturēt un veidot savas “vājās saites”. Un ko jūs rīt uzaicināsiet uz pusdienām?
Autore ir Dr.oec., Latvijas Universitātes asociētā profesore, xStature Baltic partnere
Pagaidām nav neviena komentāra