Makrona runas par Eiropas «stratēģisko autonomiju» kļūst bīstamas
Bijušajām imperijām ir grūti samierināties ar agrākās varenības zaudēšanu, un starp lielākajiem draudiem mieram ir to nespēja iekļauties pasaulē, kurā valstu vērtību nosaka nevis ar asinīm pirkta slava un iekarojumi, bet gan brīvība un labklājība, ko tās nodrošina saviem pilsoņiem.
Impēriskās domāšanas baisās konvulsijas redzam katru dienu ziņās no Ukrainas, kur vienīgais veids, kā «krievu pasaule» spēj celt savu pašapziņu, ir postot, nogalinot, izvarojot un laupot.
Otrā pasaules galā Ķīnas impērija šonedēļ militārās mācībās izspēlēja Taivānas iekarošanu, jo valdnieks Pekinā un daļa viņa pavalstnieku uzskata šīs salas autonomiju par pazemojumu un tās pakļaušanu par vienu no valsts svarīgākajiem mērķiem. Tas nekas, ka rezultātā Ķīna var tikt ierauta karā ar pasaules spēcīgāko militāro lielvalsti ASV.
Diktatūras atraisa rokas impēriskām ambīcijām, tomēr arī demokrātijās pagātnes impēriskā spozme var tiktāl apžilbināt acis, ka tās nespēj saskatīt šodienas realitāti un nākotnes intereses.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.