Vairākumam cilvēku nekustamais īpašums ir ne vien lielākais pirkums dzīvē, bet arī vērtīgākais kapitāla aktīvs. Tas ir arī pievilcīgs, lielai daļai saprotams, taustāms un stabils ieguldījumu veids. Kopš deviņdesmito gadu vidus, strādājot ar nekustamā īpašuma projektu attīstību Baltijas valstīs, esam uzkrājuši pieredzi un zināšanas, lai prognozētu, kādiem faktoriem būs lielākā ietekme Latvijas mājokļu tirgū šogad.
Aizvadītais gads, it īpaši gada nogale, nekustamo īpašumu tirgū Latvijā bijusi darījumiem bagāta, kaut arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm gada sākumā tirgus demonstrēja lēzenāku dinamiku. Tas tāpēc, ka neziņa par nākotni un straujais būvmateriālu cenu pieaugums lika tirgus dalībniekiem – nekustamā īpašuma pārdevējiem, attīstītājiem, pircējiem un arī bankām – saglabāt zināmu piesardzību. Daudzi ieņēma īslaicīgu nogaidīšanas taktiku, cerot uz būvmateriālu cenu stabilizēšanos. Jau gada otrajā pusē situācija stabilizējās un redzējām strauju darījumu pieaugumu.
Mājokļu pirkumi koncentrēsies Rīgā
Pēdējos divus gadus nekustamā īpašuma tirgus analizēts caur pandēmijas prizmu. Mājsēdes pieredze mudināja rīkoties tās ģimenes, kuras līdz pandēmijai tikai domāja par pārcelšanos ārpus pilsētas. Šis pieprasījums izraisīja konkurenci un paaugstināja mājokļu cenas ārpus Rīgas, īpaši Pierīgā un Vidzemes lielākajās pilsētās. Tradicionālā piepilsētas zona paplašinājās līdz reģionālajiem centriem – Valmiera, Cēsis un Sigulda.
Tomēr, vērojot citu valstu pieredzi un dzīves atgriešanos vecajās sliedēs, redzam, ka darījumu aktivitāte galvaspilsētā arvien turpina uzņemt apgriezienus. Pēc Latvijas atvērto datu portāla apskates datiem decembrī darījumu skaits bijis neierasti augsts. Visticamāk, pamazām atjaunojoties tūristu plūsmai, augs pieprasījums arī pēc īstermiņa īres dzīvokļiem AirBnb un booking.com platformās, kuri pandēmijas dēļ pārprofilējās par ilgtermiņa īres dzīvokļiem, uz brīdi pazeminot vidējās īres cenas.
Rīgā arvien ir zemākās nekustamā īpašuma cenas Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.
Tallinā un Viļņā cenas 2021.gadā ir augušas daudz straujāk nekā Rīgā. Mūsu kaimiņi pat joko, ka gudram igaunim šobrīd vajadzētu ieguldīt nekustamā īpašuma tirgū Latvijā. Pamatrādītājs cenu pieauguma prognozēm ir otrreizējā mājokļa tirgus cenu indekss jeb dzīvokļu vidējās cenas sērijveida namos, kas 2021.gadā sasniedza tikai pusi no rādītājiem pirms globālās ekonomikas krīzes. 2007.gadā šis indekss bija 1700 eiro/m2, 2021.gadā – 890 eiro/m2. Turklāt rīdzinieki paredz, ka viņu ienākumi turpinās pieaugt un nākotnē iepriekš izsniegto hipotekāro kredītu slogs veidos arvien mazāku daļu no izdevumiem.
Daugava kā katalizators attīstībai
Rīgā vēsturiski izveidojusies situācija, kādas nav gandrīz nevienā Eiropas galvaspilsētā, proti, Daugavas krasti ir salīdzinoši maz apbūvēti. Kādreizējās industriālās teritorijas ir zaudējušas ekonomisko nozīmi un šobrīd ir pieejamas mājokļu apbūvei. Lielisks piemērs ir mūsu attīstītais Klīversalas kvartāla projekts, kur uzbūvētas divas ēkas un tuvākajā laikā pievienosies trešā. Par Daugavas krastu attīstīšanu interesi sākuši izrādīt arī citi nekustamo īpašumu attīstītāji, tāpēc tuvākajos gados varēsim redzēt augstas pievienotās vērtības piekrastes apbūvi.
Augot pieredzei un dzīves līmenim, cilvēki aizvien biežāk pieprasa plašākas apdzīvojamās telpas.
Runa nav tikai par dzīvokļa platību, bet gan koplietošanas telpām un teritoriju pie mājas. Šis faktors kļūs tikai nozīmīgāks un arvien vairāk ietekmēs nekustāmā īpašuma izvēli. Jau šobrīd redzam, ka pircējus interesē koplietojamas sporta zāles, atpūtas zonas, saunas, kopienas dārzi, mantu un riteņu novietnes. Arvien lielāka nozīme būs kvalitatīvam papildu funkciju un iespēju piedāvājumam ārpus dzīvokļa sienām.
Pieredze rāda – jo vairāk nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzē ārējie faktori, jo straujāka pēc tam ir izaugsme.
Ņemot vērā, ka šajā gadā redzēsim arī straujāku jauno projektu būvniecību un pieprasījums jaunu mājokļu iegādei saglabāsies pēdējās desmitgades augstākajā līmenī, sagaidīsim arī cenu pieaugumu. Tāpēc tiem, kas ir pārdomās par sava mājokļa iegādi, gaidot īsto brīdi, pamatotas vajadzības un iespēju gadījumā varam ieteikt rīkoties tagad.
Olga Rudzika ir nekustamo īpašumu attīstītāja Pro Kapital valdes locekle un rīkotājdirektore Latvijā.
Pagaidām nav neviena komentāra