Krievijas prasības ir kā vecim no pasakas par zelta zivtiņu, un Rietumiem vairs nav citas iespējas, kā vien stingri pateikt, ka piekāpšanos nebūs, uzsver Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons
Ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu tiešsaistē runājām piektdien, 28. janvārī. Zinot, cik strauji daždien attīstās notikumi, uzreiz pavaicāju prognozi, vai Krievija varētu sākt jaunu iebrukumu Ukrainā līdz šīs nedēļas ceturtdienai, kad iznāks jaunais žurnāla numurs. «Nē, ja vērtē tīri militāri, agrāk par februāra vidu vēl nespēs,» Garisons teic.
Viņa vērtējumu pēc tam nedēļas nogalē netieši apstiprināja arī informācija medijos, ka Krievijas armija vēl turpina gatavoties, piemēram, pie Ukrainas robežas izvietotajām armijas vienībām pieved donoru asiņu krājumus.
Turklāt militāra gatavība nebūtu vienīgais apsvērums, lai prezidents Vladimirs Putins dotu pavēli sākt uzbrukumu. Politiskie priekšnoteikumi var būt vēl svarīgāki, un ne tikai ziemas olimpiskās spēles no 4. līdz 20. februārim Pekinā, kurām netraucēt Putinu varētu būt palūdzis Ķīnas komunistu vadonis Sji Dzjiņpins, bet arī Rietumu apņēmība palīdzēt Ukrainai pretoties iebrukumam un vērsties pret Krieviju. Jau pēc mūsu sarunas šajā ziņā notika vēl būtiska attīstība — Lielbritānija piedāvāja NATO ievērojamus papildspēkus Eiropā un paziņoja, ka vērsīsies pret Krievijas oligarhu īpašumiem, bet ASV atgādināja, ka gatavo jaunas sankcijas Krievijai.
Taču turēt armiju augstā kaujas gatavībā pie robežas Putins nevar bezgalīgi ilgi. Pavasarī, kad atkusīs zeme, kļūs grūtāk pārvietot smago tehniku. Tāpēc, ja sauszemes uzbrukumu sāks, tad februārī, Garisons prognozē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.