1.
aiz-kustināts solis
tu paklūpi bet nenopurini putekļus
apsēdies uz zemes un skaties kā tie vizuļo gaismā
varbūt tas ir tas
par ko mēs nerunājam
sieviete autobusā man saka
ka dzīve ejot kā viļņi iet
un kad tie tev skalojas pāri
tur tu stāvi
tur tu paliec
ir jāļauj ūdenim paņemt malku pretī
mūsu ādas ir slapjas mēs
saspiežam sviedrainas plaukstas
pāri kā baznīcas tornis tas vilnis
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.