Vasaras saule šķita salta, un Rīgas ielas tai otrdienā bija tukšas. Parasti es izlaidu rīta satikšanos ar pārējiem tūristiem. Vairums no viņiem bija pensionāri, izņemot vienu vīrieti un sievieti, kuri, tāpat kā es, ceļoja vienatnē. Viņi bija vismaz divreiz vecāki par mani, pārkāpuši četrdesmit gadu slieksnim. Vīrietis, uz mani skatīdamies, pārāk uzkrītoši smaidīja, bet sieviete atraidīja manus un arī visu citu mēģinājumus ar viņu runāt. Mani piesaistīja viņas savrupība, lūpas, kas nesmaidīja. Kādu vakaru dzirdēju viņu blakus numurā kliedzam. Nav brīnums. Šo braucienu uz padomju laika Latviju varēja pielīdzināt atvaļinājumam policijas pavadībā un saslēgtam rokudzelžos. Toreiz, septiņdesmitajos jeb PSRS «stagnācijas» gados, izciesto grūti dēvēt par tūrismu.
Saule bija auksta, ielas tukšas. Viesnīcas Latvija foajē pakluss. Tās stikla ārsienas solīja caurspīdīgumu, bet reģistratūras darbinieki bija aizslēgtām sejām. Tumšie koka paneļi atspīdēja kā vaskots linolejs. Torīt griesti šķita zemāki nekā parasti. Atvērās lifta durvis, un es nesteidzīgā solī devos pie pusaplī stāvošajiem tūristiem, saviem septiņdesmitgadīgajiem līdzbraucējiem. Mūsu gids baltvācietis planšeti turēja tik saspringti, it kā vēstures nasta viņu kuru katru brīdi varētu pārplēst uz pusēm. Parasti gida klāstīto rīta norādījumu laikā es slīdēju visiem garām un devos savās gaitās, lai gan zināju, ka viņam tas sagādā nepatikšanas ar vietējām varas iestādēm.
Šoreiz vecais vīrs raudāja. Viņa plakstiņi bija sasārtuši, un maisiņi zem acīm trīcēja kā želeja. Izlēmu pārmaiņas pēc būt jauka un atmetos uz ādas dīvāna turpat netālu, ļaujot kleitai atsegt izstieptās kājas — pilnīgi noteikti to nosodīja visi, izņemot vientuļo ceļotāju.
No mūsu grupas kāds bija izdarījis pašnāvību. Tā izrādījās īgnā sieviete, kuru dzirdēju kliedzam 1210. numurā, blakus manai istabai. Gidam bija nācies viņu identificēt, lai gan viņš sievieti tikpat kā nepazina. Viņš ar rokas kustību atdarināja vēnu pārgriešanu. Ja kāds ko zina par mirušo, lūdzu, runājiet!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.