Pavasarī uzvirmo apziņa, ka laika nav daudz un ka viss, ko sniedz daba vai dzīves situācijas diktēti noteikumi, ir jāizmanto, jāizbauda, pat jāiztukšo, pārvēršot citā stāvoklī. Dažkārt tas noved pie izmisuma par laika un telpas netveramību. Par to jādomā, lasot arī kādu dzejas grāmatu.
Vanitas*
Ivars Šteinbergs. Strops. Neputns, 2020.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.