… kad viss bija labāk un citādi. Zāle zaļāka un kupenas biezākas. Ziemā gribas ļauties dabiskam dzīves plūdumam, apstāties, ieklausīties un saprast. Gluži tāpat, kā mežā sadzirdēt dzeņa klaudzināšanu vai sīko zariņu čaukstēšanu zem kājām. Modernajā ziemā sniega un mierīgu pastaigu kļūst mazāk. Žēl! Tāpēc aizej uz mežu! Lai arī neiestigsi līdz ceļiem sniega baltumā, sajutīsi, kā tevī atgriežas klusais miers. Un vēl dabas apsolījums, ka pavisam tuvu ir laiks, kad saules un gaismas atkal būs vairāk.
Piesnigušā mežā gribas domāt par bērnību…
Foto — Shutterstock
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.