Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.
Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla “vientulības ministri”.
Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi.
Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un/vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.
Liekas neticami, ka mūsdienu pasaulē, kur sociālie mediji, tehnoloģijas un transporta risinājumi ļauj sazināties, satikties un draudzēties ar cilvēkiem no visas pasaules, mēs jūtamies vientuļāki nekā jebkad iepriekš.
To veicina digitālais laikmets, kurā klātienes tikšanās un saskarsme bieži tiek uzskatīta par lieku, cilvēki arvien biežāk strādā attālināti un pat atvērtā tipa birojā cenšas norobežoties, lai koncentrētos uz individuālo mērķu sasniegšanu.
Kaut arī virtuālajai mijiedarbībai ir daudz pozitīvu aspektu, paviršas digitālās draudzības, smaidīgas pašbildes un cīņa par skatījumu vai “patīk” skaitu attālina cilvēkus.
Protams, var rasties jautājums, kāpēc un kā tas attiecas uz darba devējiem? Galu galā ikviens taču var izlemt, vai un cik aktīvi iesaistīties kolektīva dzīvē, veidot draudzīgas saites vai saglabāt lietišķas attiecības. Diemžēl pētījumi rāda, ka vientuļiem darbiniekiem ir sliktāka imunitāte, augstāki sirds un asinsvadu slimību un depresijas riski. Rezultātā šis ne tikai negatīvi ietekmē produktivitāti un kavē lēmumu pieņemšanu, radot darba devējiem augstas izmaksas, bet arī saīsina cilvēku dzīves ilgumu.
Lielāko daļu laika mēs pavadām darbā, tāpēc vadītājiem un personāla speciālistiem ir svarīga loma tādas vides veidošanā, kur cilvēkiem ir iespēja un vēlme iesaistīties un veidot ciešākas sociālās saites, kā arī atklāti un godīgi runāt par savām sajūtām, nebaidoties, ka viņi tiks uzskatīti par vājiem vai neprofesionāliem.
Ar ko sākt? Pirmkārt, ir svarīgi apzināties, ka cilvēki kolektīvā var justies vientuļi, un to ne vienmēr ir iespējams pamanīt. Visi nesocializējas vienādi, un ne visi alkst pēc draugiem darbā. Attiecīgi darba devēja pienākums ir veicināt tādu iekšējo kultūru, kurā ir iespējams veidot draudzīgas saiknes, justies droši un nebaidīties runāt par savām sajūtām.
Otrkārt, jāatceras, ka draudzībai nepieciešams laiks un enerģija. Svarīgi, lai darbs organizēts tā, ka darbiniekiem ir laiks ne tikai tējas vai kafijas tasei, bet arī saturīgai sarunai ar kolēģi. Īstenojot stresa vadības darbnīcas, dalībnieki man bieži norāda, ka birojā visvairāk novērtētu atpūtas vietu, kas būtu norobežota no darba zonas un ļautu nesteidzīgi baudīt maltīti vai sarunas. Arī kopīgas pusdienas, atteikšanās no viedierīču izmantošanas ne tikai sanāksmju laikā, bet arī pārtraukumos un ēdienreizēs var sekmēt saziņu kolēģu vidū.
Treškārt, liela nozīme ir tradīcijām, kas palīdz iepazīt kolēģus. Īpaši svarīgi tas ir jaunajiem darbiniekiem. Mentoru programmas, regulāri kolektīva pasākumi un brīvprātīgā darba aktivitātes ir tikai daži no veidiem, kā panākt, lai cilvēki sarunātos ārpus viņu ierastās darba vides. Turklāt būtiski, lai tas notiktu regulāri. Sporta spēles reizi gadā noteikti ļaus uzzināt daudz jauna par kolēģiem, bet diez vai palīdzēs patiešām iepazīt citam citu.
Visbeidzot jāuzsver, ka, protams, katrs esam indviduāli atbildīgi par savu veselību un dzīvi. Vai izvēlamies veselīgu uzturu, skrienam no rītiem, varbūt apmeklējam apzinātības treniņus? Un cik bieži klātienē un bez viedierīcēm tiekamies ar ģimeni un draugiem? Cik daudz laika veltām sarunu biedriem un cik daudz tam, lai pārbaudītu sociālo mediju saturu?
Jauno nedēļu aicinu sākt nevis ar apņemšanos ēst veselīgāk, bet gan ar apņemšanos pavadīt kvalitatīvu laiku ar sev svarīgiem cilvēkiem. Bez ziņu lasīšanas, Instagram stāstiem un dalīšanās ar Facebook ierakstiem.
Autore ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra