Liekot kopā mazgabalaino, taču daudzdimensionālo dzejoļu bildi šai publikācijai, tapu noķerta rūpīgi novītās virvītēs. Sāku domāt: kādas ir, teiksim, Elzas Laskeres-Šīleres saites ar mūsdienu erotisko dzeju vai patlabanējo, intonatīvi ar Šīleres aizrautīgajiem tekstiem grūti salīdzināmo feminisma poētiku Vācijā, vai ar dzejas tradīciju viņas mūža nogales mājvietā Izraēlā? Kādā veidā vienu performatīvo līniju nostiepuši Bruno Jaseņskis, nemierīgais futūrists no starpkaru perioda Polijas, un Frančeska Bīrda, dzimusi malaiziete, kuru dēvē par britu performances karalieni? Jautājumu, pieskaroties vienam vienīgam kāda dzejnieka mūža dzejolim, allaž ir vairāk nekā atbilžu.
Barbaram
Elza Laskere-Šīlere
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.