Braukt dzērumā ir kā spēlēt krievu ruleti

Braukšana dzērumā ir deģenerēšanās pazīme; tā ir augstākā līmeņa bezatbildība pret sevi un apkārtējiem. Es ļoti priecātos, ja sodi par braukšanu reibumā būtu vēl lielāki, jo, manuprāt, tā ir lieta, kas ir steidzami jāizskauž. Ja cilvēks, nedod Dievs, apdraud citus cilvēkus, sēžoties pie stūres reibumā, tad viņam tiesības vajadzētu atņemt uz mūžu.

Manā draugu lokā braukšana reibumā ir tabu. Ja kāds izdomātu sēsties pie stūres iedzēris, neviens to nepieļautu. Pārējie viņam drīzāk sadotu pa muti, nevis ļautu braukt, jo zina, ka ir lietas, ar kurām nedrīkst jokot. Pēc alkohola lietošanas mēs vienmēr izmantojam taksometru pakalpojumus.

Man šķiet, ka jauniešu, kuri uzskata, ka braukt dzērumā ir forši, kļūst aizvien mazāk. Jaunā paaudze aug interneta laikmetā, kurā šāda veida bezatbildība netiek slavināta. Iespējams, ka tas kādu brīdi ir jautri – piedzerties un “mētāt saulītes”, bet tas ir tikpat droši kā dzērumā staigāt pa tilta margām, mest salto un domāt, ka neiekritīsi upē. Agri vai vēlu tas beigsies traģiski. Tas ir kā spēlēt krievu ruleti – brauc dzērumā vienu reizi, otru, trešo… līdz tevi pieķers vai tu nositīsies. Tas labi beigties nevar.

Dzērājšoferi pat paziņu lokā

Arī manā paziņu lokā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki sēžas pie stūres reibumā. Ir džeki, kuriem atņemtas tiesības, ir džeki, kuri izraisīja avāriju un gandrīz zaudēja dzīvību. Es nesaprotu, kas notika to cilvēku galvā – vai tā bija bezatbildība, jaunības maksimālisms vai kas cits.

Esmu lasījis internetā par gadījumiem, kuros nevainīgi cilvēki iet bojā tāpēc, ka kāds cits pretī brauca “pālī”. Tas tiešām ir traki, tāpēc arī man bieži ir bail braukt, jo nekad nevar zināt, no kura līkuma var izbraukt kāds, kurš driftē “pilnīgā vafelē”. Tāds liktenis var piemeklēt jebkuru, ja nemainīsies braukšanas kultūra.

Bieži cilvēki brauc reibumā, jo iepriekšējā vakarā ir daudz dzerts un reibums nav pilnībā izgulēts. Lai nerastos šādas situācijas, es lietoju alkometru. Ja tas uzrāda promiles, tad nekur nesteidzos, iedzeru kafiju, pasēžu, ja iespējams, paguļu un tikai pēc laika dodos ceļā. Ja zinu, ka nākamajā dienā man būs jābrauc, es cenšos nedzert. Šajos Jāņos es “atlūzu” jau ap vieniem, jo zināju, ka nākamajā dienā būs jābrauc mājās.

Ar lepnumu varu teikt, ka mūsu grupa stūrēšanas jautājumus vienmēr uztver ļoti atbildīgi un šoferēšanu reibumā nekad nepieļaujam. Īsākos pārbraucienos mēdzam vispār izvairīties no alkohola lietošanas, un daži no grupas stūrē paši, bet garākos izbraucienos mums ir uzticams šoferis, kurš parūpējas par drošu atpakaļceļu. Esam stingri pauduši savu nostāju, ka esam pret braukšanu reibumā, un ceru, ka arī mūsu fani to saprot un paši tā dara.

 

Autors ir komiķis un grupas “Singapūras satīns” dalībnieks