Teritoriālā reforma nāks par labu tūrismam

Virkne Latvijas pašvaldības gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu, lai gan VARAM ministrs ir norādījis, ka gala vārds šajā jautājumā pieder valstij. Pierīgas novadu iedzīvotāji nevēlas mainīt savas robežas, dažādi viedokļi ir arī attālākajos reģionos visā Latvijā, taču teritoriālā reforma nāks par labu tūrisma nozarei, jo novadi, kas līdz šim dabiskā ceļā nav spējuši sadarboties, tagad būs spiesti saprast – tikai apvienojoties, varam gūt interesantus un daudzveidīgus piedāvājumus, ar kuriem piesaistīt tūristus. Kā sekmēt tūrismu kā reģionālās attīstības virzītājspēku? Plašāk par to diskutēs arī starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā” 26. aprīlī.

69,8% ārvalstu tūristu dodas uz galvaspilsētu

Latvijas atpazīstamība starptautiskā mērogā tūrisma nozarē nav augsta. Lai kā mums pašiem šķistu, ka dažādi aicinājumi un tūrisma produkti ir atpazīstami un saistoši ceļotājiem pasaulē, jāapzinās, ka uz vienu nelielu galamērķi tūristi nebrauks.

Ārvalstu ceļotāji no visām Latvijas pilsētām visbiežāk izvēlas Rīgu (69,8% viesu dodas uz galvaspilsētu), un arī tad tā parasti ir tikai viena no pieturām, apceļojot visas Baltijas valstis. Rīgā un tās apkārtnē (Jūrmalā, Siguldā) piedāvājums ir pietiekami plašs, lai tūristi šeit varētu pavadīt divas vai trīs dienas. Taču, kas notiek, ja ceļotāji izvēlas doties uz reģioniem? Vai tālāk no Rīgas ir tāds piedāvājums, lai ceļotājam būtu saistoši palikt ilgāk, nekā tikai vienu dienu?

Daudz un plaši tiek diskutēts par to, ka nepieciešams līdzsvarot tūrisma plūsmas sadalījumu starp Rīgu un pārējo Latviju, un tas ir pareizi. Taču pirms mēs aicinām viesus uz Latvijas reģioniem, ir jāsagatavo atbilstošs piedāvājums. Nevaram cerēt, ka tūristi no Rietumeiropas, Skandināvijas vai vēl tālākām vietām masveidā brauks tūkstošiem kilometru, lai apskatītu vienu muzeju vai pārnakšņotu vienā muižā, ja tās apkārtnē nebūs citu tūrisma objektu un brīvā laika pavadīšanas iespēju. Patiesībā arī vietējie ceļotāji no Rīgas, plānojot atpūtu, vēlas divu vai trīs dienu programmu ar nakšņošanas, pusdienošanas un citām iespējām. Patlaban iespējas ir, bet mēs neprotam tās piedāvāt kompleksi.

Šobrīd virkne novadu Latvijas reģionos savā starpā konkurē, nespējot izveidot kopīgu piedāvājumu. Tāpēc es cerīgi raugos uz plānoto administratīvi teritoriālo reformu – iegūsim lielākus reģionālos centrus ar daudzveidīgiem tūrisma produktiem. Tad beidzot kļūs skaidrs, ka piesaistīt ārvalstu tūristus uz iespējami ilgāku periodu varam, tikai sadarbojoties, turklāt piedāvātie tūrisma produkti ir pietiekami atšķirīgi, lai savstarpēji nekonkurētu.

Visu par savu novadu un neko par kaimiņu

Patlaban, aizbraucot uz viena novada tūrisma informāciju centru, vairumā gadījumu ceļotājam izstāstīs visu par attiecīgā novada piedāvājumu, bet ne vienmēr pastāstīs par kaimiņu novadu. Tas, protams, ja novads ir tik liels, ka tajā ir tūrisma informācijas centrs, kas ir atvērts, ne tikai tad, kad domes darbiniecei ir brīvs laiks no citiem pienākumiem. Visbiežāk šāds ceļotājs, apskatījis novada muzeju un citus objektus, TripAdvisor ierakstīs, ka visu var aplūkot pāris stundās un ilgāk šeit nav ko darīt, jo apkārt nekā nav.

Bet iedomāsimies, kā būtu, ja novadi spētu sadarboties?! Ja ceļotājam tiktu piedāvāts aplūkot Jelgavu un Tērveti kopā – vienu dienu viņš varētu aplūkot pilsētu, nakšņot viesnīcā, ieturēt maltīti kādā no restorāniem, bet nākamajā dienā doties uz dabas parku. Šādus kompleksos piedāvājumus varētu veidot ļoti daudz un dažādus – tā, lai būtu interesanti gan muzeju cienītājiem, gan dabas baudītājiem.

Ikviens tūrists vēlas iespaidus, piedzīvojumus un emocijas, un viņam neinteresē, kuram pieder kura sēta. Mēs neesam tik lieli, lai atļautos pozicionēties atsevišķi. Pietiekami liels darbs tiek ieguldīts, lai tūristiem no tādām valstīm kā Ķīna un ASV parādītu, kur ir Latvija. Lai viņi savās ceļojumu kartēs atzīmētu šo punktu. Un, ja pēc tam viņam sāk skaidrot, ka sīkāk šis objekts iedalās vēl vairāk nekā 100 vienībās, tad nav jābrīnās, ka ceļotāji beigās izvēlas tikai galvaspilsētu.

Mums starptautiskajā tirgū ir jāiziet ar četriem reģioniem – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali – katram ar savu īpašo stāstu, vēsturi, piedāvājumu un sajūtām. Tad vispārējais priekšstats par Latviju veidosies daudz saprotamāks un atmiņā paliekošāks.

 

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors