Reģionu nav. Un nebūs?

Visapkārt dzirdam runājam par reģionālo attīstību, par reģionālo reformu… pat vienas ministrijas nosaukumā (VARAM) ir ielikts vārds “reģionālās…”, taču par reģionu Latvijā katrs viszinošais eksperts var nosaukt “a da jebko”: vienu pagastu, pašreizējo novada pašvaldību, kādreizējo rajona teritoriju, vēlēšanu apgabalu vai arī ko starptautiski plašāku – Baltijas valstu reģions, piemēram, utt. Neaizmirstiet, ka arī mūsu valsts iestādēm ir ap 30 dažādu veidu kartes un katrā no tām Latvija ir sazīmēta pa savam: Dienvidlatgale, Viduskurzeme, Ziemeļvidzeme utjp.

Tieši tāpēc katru reizi, kad plašsaziņas līdzekļos un politiķu sarunās tiek piesaukts “reģions”, aizvien gribas atgādināt, ka šādu administratīvo teritoriju Latvijā nav. Diemžēl.

Un ne katru Administratīvi teritoriālu reformu (ATR) varam uzreiz saukt par reģionālu. Sekojot līdzi, ko jaunais nozares atbildīgais ministrs stāsta, jāsecina, ka reģionu Latvijā arī tik drīz (un vēl ilgi) nebūs. Pagastu apvienošana notika, novadu apvienošana piespiedu vai brīvprātīgi varbūt notiks, taču tieši par reģioniem ministrs Juris Pūce gana godīgi atzīst: “Koalīcijā ir partijas, kas stingri runājušas par apriņķiem. Un ir partijas, kas ir stingri pret. (..) Bet tas nav ar ATR saistīts jautājums. Tas nenotiks paralēli – gan politiskie, gan arī praktiskie valsts pārvaldes cilvēkresursi nav tādi, lai vienlaikus šos abus lēmumus realizētu, tāpēc koncentrēsimies šobrīd uz novadu reformu. (..) Mēs piedāvāsim variantus, to skaitā variantu, kurā valsts izšķiras vienreiz un par visām reizēm otrā līmeņa pašvaldības neveidot.” (žurnāls “IR”, 14.02.2019.)

Tātad, lai kādi eksperti tiktu pieaicināti un cik tā nākamā novadu apvienošana (un tās reklamēšana) izmaksātu – reģionu joprojām nebūs! Būs tikai formālu rūpju izrādīšana par (katram sevis pašizdomātiem) reģioniem. Svarīgi esot, lai noteikts cilvēkvienību skaits tiktu sadzīts vienā aplokā, lai pa vidu (pēc Latvijas ūdensgalvas parauga) tajā teritorijā būtu kāds lielāks viens centrs un varbūt tas viss tad veicinās iedzīvotāju skaita lēnāku samazināšanos (jo par pieaugumu neviens nemaz nevar cerēt), varbūt tad vismaz tādos centriņos būs lielāks pieprasījums pēc friziera un manikīra pakalpojumiem, jo domāt par lielākām kopējām investīcijām un iziešanu no dotējamo pašvaldību saraksta nav nekāda pamata. Nabagu apvienojot ar nabagu, abi par bagātniekiem nekļūs.

Ministrs par savu mērķi izvirzījis samazināt pašvaldību skaitu (divas reizes vai pat līdz 30). Vēlreiz jāatgādina, ka līdz 2009. gadam bija, slavenās padomju plānveida ekonomikas vajadzībām izveidotie 26 rajoni – skaits tā kā būtu pietiekams, taču tos izformēja, kā neefektīvus. Jaunajam Pūcem gribas vēlreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa?

Par lielu Latviju! Un tomēr Latvija ir maza. Pasaules un pat Eiropas līmenī – ļoti maza. Taču ne tik maza, lai to uzskatītu par vienu (viendabīgu) reģionu, kā tas līdz šim un joprojām tiek darīts Eiropas fondu kontekstā. Pa vidu Rīga, kas izaicina visas pārējās 118 pašvaldības uz (godīgu?) konkurenci, vilinādama pie sevis ar dažādiem labumiem.

Ja gribam cerēt uz vienmērīgu valsts attīstību, tad mazākajam Rīgas konkurentam vajadzētu būt daudz maz samērojamam.

Ak jā, ir taču tāda noputējusī Satversme, kuras kodolā (1. nodaļā) pirmajos četros valsts vispārīgajos pantos par valsts valodu, karogu, par neatkarīgu demokrātisku republiku ar suverēnu Latvijas tautu ir iemaldījies (kaut kāds nevienam nevajadzīgs un politiski neizdevīgs teksts?) par Latvijas valsts teritoriju, ko sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. To atceras sporta sacensību rīkošanā, TV šovos vai pie Dziesmu un Deju svētku gājiena secības salikšanas.

Kas ir Satversmes 3.pants? Kaut kāda vēsturiska nodeva nacionālajam romantismam? Ja tā, tad ar 2/3 Saeimas deputātu balsu to nekavējoties ir vispār jāizņem no Satversmes, lai tad nejauc vairs galvu ne tajos “kultūrvēsturiskajos novados” (ne jau reģionos) dzīvojošajiem ļaudīm, lai nemaldina politiķus un netraucē ierēdņiem. Citādi kāds vēl iesūdzēs ministru un visu valsti Satversmes tiesā, jo acīmredzami ne vecais, ne pašreizējais, ne nākamais Latvijas administratīvais iedalījums neatbilst Satversmei.

 

Autors ir biedrības “Latgolys Spāks” valdes priekšsēdētājs